Augstākā tiesa informēja, ka Senāta Administratīvo lietu departaments atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019. gada 4. aprīļa rīkojums atstādināt Rīgas domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas.
Senāts: Ministram ir tiesības uzraudzīt mēra darbu
Lietā centrālais strīdus jautājums bija par ministra tiesībām atstādināt mēru, ja tas nepilda likumos noteiktos pienākumus. Ušakovs nepiekrita Pūces konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī tam, ka tieši domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par pārkāpumiem.
Senāts norāda, ka neviens valsts varas atzars nevar būt absolūti neatkarīgs. Tāpēc vēl jo vairāk arī pašvaldības savā būtībā un darbībā valstī nav absolūti neatkarīgas. Tam, ka konkrētās nozares ministram ir kontroles tiesības pār to, lai domes priekšsēdētājs ievērotu un pildītu tiesību normas, ir pamatojums un pēc būtības arī tiesisku valsti stiprinošs, nevis vājinošs efekts.
Turklāt arī procedūra nav patvaļīga, bet prasa saņemt domes priekšsēdētāja paskaidrojumu par strīdus jautājumiem, tādēļ ir vērsta uz objektīvas informācijas noskaidrošanu.
Senāts arī norādīja uz ministra tiesībām pieprasīt un saņemt no pašvaldības informāciju par visiem tās darbības jautājumiem. Savukārt pašvaldībai ir pienākums atsevišķus tās pieņemtos lēmumus uzrādīt ministrijai. Informācijas pieprasīšana un saņemšana ir priekšnoteikums uzraudzībai, konsultācijām un ieteikumiem.
Likums "Par pašvaldībām" paredz arī vairākus pašvaldības darbības pēckontroles veidus, tostarp ministram ir tiesības gan pieprasīt domei atbrīvot priekšsēdētāju no amata, gan pašam viņu atstādināt.
Senāts spriedumā vērš uzmanību uz to, ka domes priekšsēdētājs ar ministra rīkojumu tiek tikai atstādināts no priekšsēdētāja amata, bet viņš nezaudē deputāta statusu. Attiecīgi ministram ir tiesības kontrolēt tikai pašvaldības deputātu ievēlēto domes priekšsēdētāju, bet nav tiesību iejaukties attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošo pilsoņu izvēlētā deputāta statusā, to anulējot. Tādēļ nav pamatoti pieteicēja argumenti par leģitimācijas vājināšanu un to, ka ministrs soda iedzīvotāju ievēlētu deputātu.
Turklāt mēra atstādināšanas pamata pietiekamībai nav sakara ar matemātisku aprēķinu par to, cik daudzi no pārkāpumiem ir atzīstami par pierādītiem vai pamatotiem. Var pietikt arī ar vienu būtisku pārkāpumu, lai būtu pamats domes priekšsēdētāja atstādināšanai. Tāpēc pārkāpumu skaits pats par sevi nevar būt noteicošais apstāklis. Apgabaltiesa ir atzinusi, ka, neskatoties uz neveiksmīgo argumentāciju rīkojumā, ir konstatējami trīs pārkāpumi, un tie tiesas vērtējumā tika atzīti par pietiekamiem, lai pieteicēju atstādinātu no domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.
Senāts atzina, ka apgabaltiesa izvērtējusi atstādināšanas pieļaujamību, atbilstību un samērīgumu. Turklāt Senāts norāda, ka likuma, kas ļauj atstādināt mēru, pamatmērķis nav sodīt domes priekšsēdētāju. Šī norma ir paredzēta kā instruments, lai nodrošinātu tiesisku domes darbību.
