Drošības dienests norādīja, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republiku. Tāpēc mediju saturā publicētās vēsturiskās epizodes, kas attiecas uz laikposmu no 2005. gada līdz 2013. gadam, nekvalificējās kā noziegums. Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus mūsu valstij, par ko dienests vēsturiski ir informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām nebija iespējama. Attiecīgi līdz 2016. gadam VDD mērķtiecīgi īstenoja pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai.
VDD vērtējumā Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bija nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.
VDD atgādināja, ka 2016. gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosināja pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas, – Krievijas īstenotās t.s. tautiešu politikas un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas valstspiederīgie. Tā rezultātā 2016. gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paredzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republiku. VDD vienlaikus atzīmēja, ka šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks.
Tomēr, neskatoties uz minēto, VDD izvērtēs informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.
Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs: Saziņa ar Krievijas specdienestiem varēja notikt neapzināti
Ždanoka LTV aicinājumam uz interviju neatsaucās, bet savos soctīklos publicējusi video uzrunu, kurā apgalvoja – viņa gadu gaitā esot komunicējusi ar dažādām Maskavas un Sanktpēterburgas amatpersonām, bet par viņu saistību ar Krievijas izlūkdienestiem neko nezinot.
"Ne es esmu bijusi "čekas maisos", atšķirībā no daudziem zināmiem Latvijas darboņiem, ne arī esmu sadarbojusies ar kādiem citiem specdienestiem," pauda Ždanoka.
Partijas "Latvijas Krievu savienība" otrs līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs uz jautājumu, vai nesaskata pārkāpumus Ždanokas rīcībā, atbildēja: "Es saskatu pārkāpumu vispirms "Re:Baltica" rīcībā, jo viņi izmanto nozagtu informāciju, saraksti. Mēs nevaram pārbaudīt, kādas vēstules ir īstas un kādas ir pēc tam pievienotas".
Piemēram, nekādu naudu 2010. gada 9. maija svinībām Ždanoka noteikti neesot lūgusi.
Viņš gan nenoliedz, ka saziņa ar Krievijas specdienestu pārstāvjiem notikusi un neizslēdz iespēju, ka arī pats ar viņiem komunicējis, bet tas esot bijis neapzināti.
"Mums kontaktos ir simtiem cilvēku, par kuriem mēs nevaram pateikt, kādu izlūkdienestu viņi pārstāv. Pēdējo 10 gadu laikā es esmu ticies apmēram ar 100 ārvalstu žurnālistiem un daļa no tiem noteikti bija no ārvalstu specdienestiem," apgalvoja Mitrofanovs.
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norādīja, ka "varbūt tagad arī ir īstais brīdis to atklāt. Jāsaka godīgi – mūsu valsts drošības iestādēm par Ždanokas iespējamo sadarbošanos ar cilvēkiem, kuri saistīti ar Krievijas oficiālajām iestādēm, bija zināms".
Pagaidām kriminālprocess pret Ždanoku nav ierosināts. Ja līdz tam nonāks, tad, visticamāk, tas tiks darīts šī gada otrajā pusē, kad viņai beigsies EP deputātes mandāta sniegtā imunitāte. Uz nākamo EP sasaukumu Ždanokai kandidēt liedz likums.
KONTEKSTS:
Latvijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" rīcībā nonākuši dokumenti rāda, ka Latvijas eiroparlamentāriete Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) vismaz kopš 2004. gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai.
Ždanoka sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu noliedz un savu kontaktpersonu sauc par jaunības draugu.
