Pārbaudē pastiprināti tika izvērtēta prokuratūras atbildīgo amatpersonu rīcības likumība, pamatotība, savlaicīgums, realizējot tām uzliktos pienākumus.
Pārbaudes laikā pieņemta virkne paskaidrojumu no kriminālprocesus veikt pilnvarotajām amatpersonām, tostarp par savstarpējo sadarbību un komunikāciju par cietušās, noslepkavotās sievietes, 2022. gada 15. septembra prokuratūrā iesniegtā iesnieguma virzību, tā izskatīšanas gaitu un kontroli, kā arī par prokurora komunikāciju ar cietušās juridiskās palīdzības sniedzēju. Pārbaudes laikā veikti vairāki prokurora reaģēšanas pasākumi.
Ģenerālprokurors šī gada 15. janvārī piemērojis Austrumzemgales prokuratūras prokuroram disciplinārsodu –
prokurora mēnešalgas samazināšanu 20% apmērā uz sešiem mēnešiem, kas saskaņā ar Prokuratūras likumu konkrētajā gadījumā ir otrs bargākais soda veids.
Secināts, ka prokurors nav precīzi ievērojis procesuālās tiesību normas, kā arī ir pieļāvis Prokuratūras likuma prasību pārkāpumus.
Prokurora rīcība nav atbildusi vienam no kriminālprocesa pamatprincipiem – kriminālprocesa obligātums, kas uzliek pienākumu amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu,
savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats.
Cēloņsakarību neesamības dēļ aprobežojās ar disciplināratbildību
Pie soda noteikšanas tika ņemts vērā, ka prokuroram nav spēkā esošu disciplinārsodu, kā arī viņa attieksme pret konstatētajiem likuma pārkāpumiem.
Prokurora izdarītie likumpārkāpumi vērtējami kopsakarā ar to, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu Prokuratūras likumā noteiktās kompetences ietvaros. Prokuroram kā tiesu varas amatpersonai ir priekšzīmīgi jāievēro normatīvo aktu prasības un nav pieļaujams, ka prokurors pats izdara likumpārkāpumus.
Konkrētajā situācijā ievērojami cietis prokuratūras prestižs, kā arī sabiedrības uzticība tiesu varai kopumā, ir iestājusies personas nāve, savukārt vienīgi cēloņsakarības neesamība dod iespēju aprobežoties ar disciplināratbildību.
Pārbaudes materiāli jautājumā par vēl viena prokurora iespējamā disciplinārā pārkāpuma fakta konstatēšanu saskaņā ar Prokuratūras likumu iesniegti Prokuroru atestācijas komisijai, kur turpinās to izvērtēšana.
KONTEKSTS:
Pērnā gada 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja; par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks paziņoja, ka saistībā ar Rusiņa meklēšanu amatu zaudējis Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš. Policijas dienesta pārbaudē un disciplinārizmeklēšanā piecām Austrumzemgales iecirkņa amatpersonām piemēroti disciplinārsodi, bet no pērnā gada 1. septembra ir jauns iecirkņa priekšnieks – amatā stājās majore Evita Galviņa.
Savukārt Ģenerālprokuratūras izmeklēšanā secināts, ka ir pamats izvērtēt trīs prokuroru iespējamus pārkāpumus.
Tikmēr valdība atbalstīja priekšlikumu noslepkavotās sievietes diviem nepilngadīgajiem bērniem un mātei katram izmaksās 50 000 eiro lielu kompensāciju.
Reaģējot uz traģiskajiem notikumiem, Saeima būtiski palielinājusi maksimālos sodus par draudiem nonāvēt, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Maksimālais brīvības atņemšanas sods par šiem noziegumiem tika palielināts no trīs mēnešiem uz trīs gadiem.
Slepkavu Rusiņu policija meklē vairākus mēnešus, vienlaikus nav izslēgts, ka vīrietis varētu būt izdarījis pašnāvību.
