Skolu atbalsta akcijā piedalās vairāki desmiti izglītības iestāžu (precizēts)

Pavisam sociālo tīklu akcijā "Skolām būt!" piedalījās vairāki desmiti skolu. Konkrēts skolu skaits, kas šodien piedalījās akcijā, nav zināms, taču protestēja arī, piemēram, Piltenē, Jūrmalā, Ozolniekos, arī Rīgā. 

Skolu protests ir saistīts ar publiskoto Izglītības un zinātnes ministrijas plānu mainīt pedagogu algu finansēšanas modeli, kas paredz, ka skolu optimizācija varētu notikt straujāk. Proti, valsts vairs nefinansēs konkrētu skolēnu skaitu pašvaldībā, bet piešķirs naudu katrai skolai, atbilstoši programmas izmaksām.

Skolēnu skaita kritērijs kopumā nekur nezudīs, kas nozīmē, ka ir jaunas prasības par to, cik skolēniem kādās klašu grupās ir jābūt. Taču izmaiņas ir tajā, ka pašvaldībai vairs nebūs iespēju valsts naudu pārdalīt par labu mazajām skolām. Tas nozīmē, ka pašvaldības varētu būt spiestas straujāk kārtot skolu tīklu, citādi pedagogu algas būs jāfinansē pašiem.

Arī Latvijas drošības jautājums

Pasākums šodien notika arī Baltinavas vidusskolā, kas kvantitatīvā kritērija dēļ var zaudēt vidusskolas pakāpi.  Tādējādi simboliski uzsvērts, cik liela nozīme ir izglītības iespējām tuvāk dzīvesvietai un ka skolas saglabāšana šeit skar arī ģeopolitisko un drošības situāciju pierobežā.  

"Protams, es neesmu naivs. Es saprotu, ka no himnas dziedāšanas kaut kas kardināli nevar mainīties uzreiz, bet tomēr tas ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību," akcentēja Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.

"Parādīt, ka mēs iestājamies par sevi, par savu skolu, arī atgādināt, ka pierobežai vajag īpašus kritērijus, īpašu atbalstu. Mēs esam dzīvā robeža, mēs šeit esam par savu skolu, par savu Latgali, savu Latviju."

Par turpmāko skolas likteni uztraucas un skumst arī ģimene, kas uz Baltinavas pusi no Vidzemes pārcēlās pirms trīs gadiem un pārņēma darbus vīra Zinta vecāku lauku saimniecībā. Abas atvases skolas gaitas vēl tikai uzsāks. "Tad jāpārvācas atpakaļ? Ko? Uz Rīgu, jā. Bet es arī domāju, kāda daudziem vietējiem atšķirība – pārvākties uz Rīgu vai, piemēram, uz Angliju?" viens otru papildinot, saka Iveta, Vestards un Zintis.

Vēlas, lai ieklausās

Rīgas Katoļu ģimnāzijas vecāku padomes pārstāve Gunita Logina akcentēja, ka ar šīs akcijas norisi grib panākt, ka ministrija cilvēkos ieklausās, kā arī apturēt plānotās izmaiņas.

"Bērni nav kaut kādi cipari viņu ekseļos un tabulās. Tie ir visas Latvijas bērni!" norādīja Logina.

Arī pie Ķekavas privātās pamatskolas "Gaismas tilts 97" ēkas šodien pusdienlaikā pulcējās bariņš skolēnu, pedagogu un vecāku – nodziedāja gan valsts himnu, gan skolas himnu un vienojās mazo skolu aizstāvībā.

Privātskolā "Gaismas tilts" satraucas par to, vai jaunie kritēriji varētu attiekties arī uz šīm izglītības iestādēm.

"Šajā brīdī mēs esam vienoti ar pašvaldībām un valsts skolām, jo katra skola ir sava kultūrvide, ar savām tradīcijām, ar gadu gaitā izkoptām pamatvērtībām. Un apgalvojumi, ka mazā skolā izglītības kvalitāte ir sliktāka, neiztur nekādu kritiku, jo uz privātskolām bērni nāk galvenokārt tāpēc, ka šeit ir mazās klases. Arī šodien sanākušie vecāki skaidroja, ka atnākuši atbalstīt Latvijas mazās skolas, jo tieši mazu klašu dēļ izvēlējušies šo konkrēto privātskolu," norādīja privātskolas "Gaismas tilts" direktore Egita Heislere.

Šobrīd jaunais skolu finansēšanas modelis ir vien informatīvā ziņojuma stadijā, vēl ir jāpieņem daudz lēmumu. Līdz ar to nav skaidrības, kā tas ietekmēs privātskolas. Uz daudzām neskaidrībām norāda arī pedagogu arodbiedrība un pašvaldības, mudinot ministriju modeli neuzsākt no šā gada septembra. 

Pašvaldības mēra vietnieks Andris Vītols ("Konservatīvie") gan atzina – Ķekavas novadā skolu slēgšana nedraud. "Mums nav tādu draudu, jo skolēnu skaits aug, bet atbalstām pedagogus visā Latvijā, jo Latviju vajadzētu attīstīt vienmērīgi un nav pieļaujams, ka atsevišķi reģioni tiek iztukšoti," skaidroja Vītols.

Nebūs skolas, pazudīs dvēsele

Mazo skolu aizstāvības akcijai pievienojās arī Vidzemē. Matīšu pamatskolā mācās 70 skolēni, un, piedaloties akcijā, skolotāji, vecāki un bērni atzina – aizslēgs skolu, pazudīs dvēsele šai vietai.

"Ja tu aizslēdz laukos skolu, tad lauki izmirst un pazūd. Tie vienkārši paliek tukši, tad vēl aizslēdzam kultūras namu, un tad patiešām ir viss," pauda Matīšu skolas padomes vadītāja Kristīne Daiga.

Viņai pievienojās arī skolotāja Ārija Krauze: "Ja aizslēdz skolu, pastu, tad ir viss, jo skola tomēr ir kultūras, izglītības pirmssākums, un, kā zināms, laukos ģimenes ir sociāli mazliet atšķirīgākas no pilsētas ģimenēm. Tad lauku bērniem būtu problēmas izglītoties."

Matīšu pamatskolas 8. klases skolnieks Kaspars Balodis savukārt norādīja, ka tā jau šeit ir maz jauniešu, un, ja skolu aizvērtu, daudzi pārvāktos tuvāk pilsētai. 

Ja aizvērtu Matīšu skolu, darbu zaudētu 30 darbinieku. Tuvākā izglītības iestāde ir aptuveni 20 kilometru attālumā, bet dažiem bērniem, kuri dzīvo tālāk no Matīšiem, būtu jāmēro vēl tālāks ceļš.

"Domāju, ka tas ir tas skumjākais stāsts, ka bērnam būs jāceļas ļoti agri un jāapmeklē skola. Viņš būs pārguris, pārņēmies," piebilda pamatskolas direktore Veneranda Logina.

Skolas padomes vadītāja uzsvēra, ka šo skolu saviem bērniem izvēlējusies, jo bērni dzīvo tuvu tai, var paši kājām aiziet uz to un atnākt mājās, paspēt pulciņus apmeklēt. 

Valmieras novada pašvaldībā gan norādīja, ka Matīšu pamatskolu pašvaldība negrasās slēgt.

Lēmums par skolu tīklu Valmieras novadā pieņemts 2023. gada 30. novembrī, kad domes deputāti apstiprināja novada vispārējās izglītības iestāžu tīklu. "Tas nozīmē, ka vispārējā izglītības iestāžu tīkla skolas var justies droši par savu lomu novada attīstībā, citas izmaiņas tajā nav plānotas," norādīja pašvaldības pārstāve Kristīne Melece.

Vienojoties kopējā akcijā ar daudzām citām skolām, arī Matīšos cer, varbūt kāds tomēr ieklausīsies un sapratīs, ka valsts kodols veidojas tikai kopā: mazās un lielās skolas.

Akcijas organizatori norāda – mēs visi darbojamies vienā asinsritē, un cer, ka turpmāk mazās lauku skolas, privātskolas un interešu izglītības iestādes līdzīga veida pasākumos aktīvāk atbalstīs arī lielākās skolas pilsētās.

Valdībā pedagogu finansēšanas modeļa maiņu skatīs pēc mēneša

Par vajadzību kārtot skolu tīklu runāts gadiem, un arī šoreiz pārmaiņu mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, padarīt to vienlīdz labu dažādos reģionos, stiprinot skolas, kurās ir vairāk bērnu. Tas arī ļaus palielināt pedagogu algas, skaidrojusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"). Valdībā viņas piedāvāto pedagogu algu finansēšanas modeļa maiņu iecerēts skatīt apmēram pēc mēneša.

Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka jau šobrīd vairākas pašvaldības ir sapratušas, ka demogrāfiskā situācija un trūkstošais skolotāju skaits nenodrošina bērniem kvalitatīvu izglītību: "Un viņiem ir jāiet uz priekšu.

Ir jāsaprot, ka mēs gribam iedot bērniem kvalitatīvu izglītību. Mēs gribam, lai bērni būtu konkurētspējīgi, viņi varētu startēt labās augstskolās un dabūt labu atalgojumu. Un tas, manuprāt, ir tas galvenais."

Savukārt partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs pieļāva, ka iedzīvotājiem šobrīd ir daudz jautājumu un neizpratne par to, kā skolu tīkla sakārtošana notiks: "Mēs uzskatām, ka tas ir pareizais virziens. Ir skaidrs, ka šādu lielu izmaiņu veiksme ir atkarīga no tā, cik lielā mērā paši iedzīvotāji zina, kas notiks. Šeit mēs redzam ļoti lielu pašvaldību nozīmi šajā jautājumā."

Tikmēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka uz ministres Čakšas plāniem jāskatās no vienas pozīcijas – vai tie ir saskaņoti ar pašvaldībām: "Pašvaldības ir tās, kas pēc būtības lemj, kurā vietā izglītības iestādei būt, kā attīstās izglītības sistēma kopsakarā ar ceļa infrastruktūru, ar sabiedriskā transporta infrastruktūru. Un visu šo jautājumu komplekss risinājums arī būs atbilde uz to, vai mēs atbalstīsim tālāku virzību, vai nē. Šobrīd visas atbildes vēl nav sniegtas. Mēs labi zinām, ka diskusijas vēl turpinās."

Lēmums par skolu reorganizāciju pašvaldībām jāpieņem līdz 1. martam.