Pēdējo divdesmit gadu laikā kopš IZM publisko gada pārskatus par augstāko izglītību, tik liels ārvalstu studentu skaits kā pēdējo gadu laikā nav bijis. Tam līdzvērtīgs bija vien 2000. gads ar 337 studentiem no Lietuvas un vairāk nekā 6 800 studentu no Izraēlas. Taču lielākā daļa šo studentu Latvijā nemaz nestudēja: senākos pārskatos norādīts, ka Lietuvas studenti studē Baltijas Krievu institūta (tagadējā Baltijas Starptautiskā akadēmija) filiālēs Lietuvā, savukārt Izraēlas gadījumā īstenotas tālmācības studijas Latvijas Universitātē (LU).
Izraēlas studentu skaits un līdz ar to ārvalstu studentu īpatsvars strauji krītas pēc 2001. gada. To veicināja LU lēmums pārtraukt sadarbību ar Izraēlas kolēģiem pēc tam, kad Izraēlā ierosināja krimināllietu par LU diplomu tirgošanu, par ko 2005. gadā notiesāja attiecīgās filiāles ģenerāldirektoru. Savukārt Lietuvas un Igaunijas studentu lielo īpatsvaru veicināja tagadējās Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) filiāles Lietuvā un Igaunijā, kuru studējošie ir iekļauti Latvijas augstskolu ārvalstu studējošo studentu skaitā ministrijas ikgadējos pārskatos. Tā, piemēram, 2004. gada pārskatā minēts, ka BSA filiālēs Lietuvā studē 678 no 838 pārskatā norādītajiem Lietuvas studentiem. Citiem vārdiem sakot,
liela daļa no ārvalstu studentu skaita daudzus gadus Latvijā eksistēja vien uz papīra un patiesībā te fiziski nekad neatradās.
Kārtīgs starptautisko studentu demogrāfiskais sprādziens Latvijā vērojams tieši pēc krīzes gadiem. Tas sakrīt ar globālajām tendencēm. Straujš ārvalstu studentu skaita lēciens notika 2013. gadā, ārpus dzimtenes studējošo skaitam pasaulē pieaugot līdz vairāk nekā četriem miljoniem. Tāpēc, lai gan kopējais studentu skaits Latvijas augstskolās pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies, ārvalstu studentu skaits Latvijā, tieši pretēji, ir pieaudzis no aptuveni pusotra tūkstoša līdz vairāk nekā astoņiem tūkstošiem.
Kā redzams grafikā, Latvijas izcelsmes studentu skaits Latvijas augstskolās desmit gadu laikā ir samazinājies par vairāk nekā 40% jeb no nepilniem 130 tūkstošiem uz aptuveni 73 tūkstošiem. Šobrīd Latvijas augstskolās vietējo studentu skaits ir mazākais šajā gadsimtā, un ārvalstu studenti nav panaceja studējošo skaita samazinājumam, kaut gan tas samazina krituma smagumu.
Turklāt ne visas augstskolas spēj piesaistīt ārvalstu studentus vienlīdz sekmīgi. Pēdējo desmit gadu laikā būtiski mainījies augstskolu tops pēc piesaistīto ārvalstu studentu skaita. Tikai divas augstskolas spējušas piesaistīt vairāk nekā tūkstoti ārvalstu studentu; tikai astoņām ārvalstu studentu skaits ir lielāks par diviem simtiem.
Vislielākais izrāviens izdevies Rīgas Stradiņa Universitātei (RSU), kura 2009. gadā bija vien piektajā vietā ar piesaistīto ārvalstu studentu skaitu, bet nu jau lepojas ar vairāk nekā diviem tūkstošiem ārvalstu studentu. Savukārt vislielākais kritums bijis BSA, kura vienubrīd bija topa līdere, bet šobrīd atrodas vien septītajā vietā.
Šogad pamatīgs lēciens topā izdevies Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolai (ISMA), kas gada laikā gandrīz dubultojusi ārvalstu studentu skaitu. Lielākā daļa šo studentu-jaunpienācēju šai augstskolai nāk no Indijas.
Ja pērn ISMA studēja vien 25 Indijas iedzīvotāji, tad šogad to skaits sasniedz 181 studentu. Tāpat jāizceļ Biznesa augstskolas "Turība" panākumi, kurai līdz 2007. gadam vispār nebija studentu no ārvalstīm, bet šobrīd tā jau ir ceturtajā vietā ar nepilniem 600 ārvalstu studentiem.
Ārvalstu studenti ir koncentrējušies Rīgā; neviena reģionālā augstskola šajā mācību gadā nav augstskolu TOP 10 pēc ārvalstu studējošo skaita. Vēl vairāk, tikai divas reģionālās augstskolas pēdējo divdesmit gadu laikā spējušas iekļūt šajā TOP 10. Proti, Daugavpils Universitāte 2007. gadā ar 26 ārvalstu studentiem sasniedza topa 10. vietu, savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola topa 10. vietu sasniedza pērn, bet šogad atkal no TOP 10 izkritusi.
Ja skatās, no kuras puses plūst ārvalstu studenti Latvijas augstskolās, iezīmējas divas būtiskas tendences. Pirmkārt, visstraujāk aug piesaistīto studentu skaits grāda iegūšanai no attālākajiem reģioniem (piemēram, Indijas). Nākotnē saglabājoties šādai tendencei, tas var kļūt par populārāko reģionu iepretim pašlaik NVS un OECD (kā arī Gruzijas un Lietuvas) studentu dominējošajam skaitam Latvijas augstākās izglītības telpā. Otrkārt, pastāv būtiskas atšķirības starp valsts un privātajām augstskolām. Ja RSU un LU piesaista studentus lielākoties no OECD valstīm un Lietuvas, tad privātās augstskolas specializējušās NVS un Gruzijas valstu augstākās izglītības tirgos, kā arī tālākiem pasaules reģioniem (piemēram, Indija). Savukārt
Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) strādā gan Austrumu, gan Rietumu virzienā, gan visssekmīgāk piesaista studentus no citiem pasaules reģioniem. Tas ļāvis tai apsteigt LU ārvalstu studentu skaita ziņā.
Kaut gan kopumā Latvijas izglītības eksports globālajā tirgū ir salīdzinoši niecīgs un ir zem viena procenta, tomēr Centrālajā un Austrumeiropas reģionā Latviju augstākā līmeņa studijām atsevišķu valstu studenti izvēlas samērā bieži. Vislabākie rezultāti ir starp vāciešiem: no tiem, kuri dodas studēt no Vācijas uz Centrālo vai Austrumeiropu, 15% par galamērķi izvēlējušies Latviju. Latvija kā galamērķis bijis arī 13% no visiem šajā Eiropas reģionā esošajiem zviedru studentiem un 10% Francijas studentu.
No otras puses, Latvijā ir izteikti mazs studentu skaits no Ķīnas, ja ņem vērā, ka tieši Ķīna pēdējos gadus ir skaitliski lielākā ārvalstu studentu izcelsmes valsts globālajā augstākās izglītības tirgū. Kopš 2015. gada ārpus Ķīnas studē vairāk nekā 800 tūkstoši ķīniešu; no tiem Centrālajā un Austrumeiropā nedaudz vairāk par 15 tūkstošiem. Tajā pašā laikā Latvijā šogad piesaistīti mazāk nekā simt studentu no Ķīnas. Ķīniešu pieaugums salīdzinājumā ar pērno gadu skaitliski ir pavisam neliels – pērn Latvijas augstskolās studēja 42, šogad 66 ķīniešu studenti.
Salīdzinoši labāk piesaistīt Latvijai izdodas Indijas studentus, kuri ir nākamie visbiežāk pārstāvētie ārvalstu studenti pasaules universitātēs aiz ķīniešiem.
Latvijas augstskolām izdevies piesaistīt katru devīto studentu, kurš no Indijas devies studēt uz Centrālo vai Austrumeiropu.
Lauvas tiesa no tiem studē Rīgas Tehniskajā Universitātē, taču pēdējos trīs gados to skaits būtiski pieaudzis arī Biznesa augstskolā "Turība", Transporta un sakaru institūtā un ISMA.
Tādējādi secināms, ka ārvalstu studentu pieaugums Latvijā pēdējos gados noteikti nav visaptverošs un jūtams ikvienā augstskolā un reģionā. Drīzāk tas apstiprina domnīcas "CERT" Latvijas Konkurētspējas Ziņojumā 2016 izteikto tēzi, ka Latvijā ārvalstu studentu piesaistīšana nav mērķtiecīga valsts politika, bet gan katras augstskolas individuālie pūliņi. Kaut cik ievērojams skaits ārvalstu studentu no kopumā 30 augstskolām Latvijā ir astoņās. Tās visas koncentrējušās Rīgā; ne Jelgavā, ne Valmierā vai Liepājā to skaits nav nozīmīgs. Latgalē esošajām augstskolām (Daugavpilī un Rēzeknē) pēdējos gados ir izdevies īstenot kaut cik ievērojamu ārvalstu studentu skaita pieaugumu.
Tāpat katrā augstskolā ārvalstu studentu nacionālais sastāvs ir samērā vienveidīgs: iekarots vai nu Rietumu vai Austrumu (NVS) tirgus; vienmērīgāks ārvalstu studentu skaits no vairākiem pasaules reģioniem ir vien Rīgas Tehniskajai Universitātei. Tomēr neviena augstskola šobrīd nespēj piesaistīt kaut cik ievērojamu skaitu studentu no Ķīnas, no kurienes izceļo visvairāk studētgribētāju.
