Dienas ziņas

Rīgas zoodārzs aicina labāk iepazīt putnus

Dienas ziņas

Vai Latviešu biedrības nams ir vieta, kur rādīt izrādes krievu valodā?

Garīdznieki sprediķos šogad uzsvērs cerību un ticību labajam

Garīdznieki sprediķos šogad uzsvērs cerību un ticību labajam

Lieldienas kristiešiem ir nozīmīgs laiks, kad Jēzus ir augšāmcēlies un labais ir uzvarējis ļauno. Došanās uz baznīcu un klausīšanās Lieldienu sprediķī vairumam ticīgo ir neatņemama tradīcija. Garīdznieki novērojuši, ka cilvēkiem šajos nemierīgajos laikos arvien vairāk nepieciešams atbalsts un ticība labajam.

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ilggadējais mācītājs Pēteris Kalks atzīst, ka katrs sprediķis viņam ir kā jauns stāsts, un viņš tam gatavojas, iedvesmojoties ne tikai no Svētajiem rakstiem, bet arī pasaulē notiekošā.  

"Ir tādas perikopas jeb Svēto rakstu lasījumi, kuri ir noteikti katrai svētdienai un katrai svētku dienai. Tad tas ir tas pamats, pie kā mēs turamies – mācītāji un arī draudze. Es lasu dažādus komentārus, eksegēzes. Kaut kā mēģinu atcerēties, kāda ir mana personīgā saskarsme ar šo rakstu vietu dzīvē," stāsta Kalks.

Šajās Lieldienās viņš dievkalpojumā vēlas iedrošināt, runāt par cerību, kas ir aktuāli tieši šajā laikā, kad netālu notiek karadarbība. 

"Piedzīvota Dieva mīlestība savā dzīvē – tas ir pats galvenais, kas cilvēku dara drošu šīs pasaules jebkādu briesmu priekšā, proti, nekad nebūs izmisums, un vienmēr ir cerība.

Cerība – tas ir tas lielais vārds, kas arī ir Lieldienu vārds,"

viņš turpina.

Savukārt katoļu bīskaps Viktors Stulpins stāsta, ka nav noteikts laiks, cik ilgi top sprediķis – katrs ir citādāks. Lai varētu nodot cilvēkiem vēstījumu, mācītājam svarīgi atrast savu iekšējo mieru. 

"Tas prasa, pirmkārt, lai cilvēks pats sakoncentrētos, lai iegūtu kaut kādu savu miera stāju un varētu savu prātu un sirdi atvērt arī tam, ko lasi. Un pēc tam – ko tu gribi pateikt – ja nav atvērts prāts un sirds uz to, tie ir tikai tādi tukši vārdi," pauž Stulpins.

Mācītājs novērojis, ka šajā laikā  cilvēki arvien biežāk izjūt vajadzību pēc stabilitātes, drošības un tādas kā garantijas, ka miers būs. 

"Nemiers jau ir visapkārt. Un pat ja varbūt ne visi cilvēki to uzreiz ārēji kaut kā izrāda, nerīko panikas lēkmes vai vēl kaut ko, tad tomēr kaut kā iekšēji jūtas nedroši," atzīst mācītājs.

Tieši tāpēc garīdznieki šajos Lieldienu sprediķos liks lielu uzsvaru uz to, kur var rast mieru un cerību.

Tikmēr, gaidot vienus no svarīgākajiem kristiešu svētkiem, šobrīd daudzās baznīcās Jēzus statujas ir apsegtas ar audumu, kas ir sena tradīcija un simbolizē gavēni un atturēšanos no materiālām lietām, bet Lieldienās šo audumu noņem kā zīmi, ka Jēzus ir augšāmcēlies un nāve ir uzvarēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti