Pirms karoga pacelšanas pie Rīgas pils notika svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kurā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, citas valsts amatpersonas, kā arī militārpersonas, sabiedroto karavīri un valsts aizsardzības dienesta jaunie karavīri.
Skanot NATO himnai, Rīgas pils Svētā gara tornī valsts aizsardzības dienesta brīvprātīgā uzvelk tumši zilo NATO karogu. Amandai Bekerei pašai 2004. gada 29. martā bija vien četri gadi.
"Tas ir neiespējami, to iedomāties. Ir ļoti liels lepnums sirdī par to, ka bija man dota šī iespēja. Es domāju, ka es arī pēc šiem 11 mēnešiem, nodienējot valsts aizsardzības dienestā, turpināšu dienēt tālāk profesionālajā dienestā," sacīja Amanda.
"Absolūti svētki! Neskatoties uz to, ka šodien ir lietus. Manā izpratnē lietus ir auglības simbols, un tas nozīmē, ka mums būs nākotne ļoti spoža un attīstoša. Mēs esam stipri, parādot šo lielo spēku. Ir 32 nācijas šeit. Un mēs esam vienota saime, lai nodrošinātu vispārējo drošību Eiropā," prieku pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
"Jo vairāk un labāk mēs būsim sagatavojušies, jo mazāka iespējamība, ka mums kādreiz dzīvē būs jākaro vai jāpieredz tas, kas ir Ukrainā," sacīja Valsts prezidents, atgādinot, ka NATO klātbūtne Latvijā bijusi kopš pirmās dienas.
Arī viņam bija liela loma sarunās par Latvijas iestāšanos militārajā aliansē. "Mums Aizsardzības ministrijā bija tik daudz darba, jo pirmo reizi bija jāuzņem NATO lidmašīnas, bija jādara viss, lai būtu sakārtota likumdošana, un, atklāti sakot, es tikai atceros, ka mēs sēdējām, strādājām pie dokumentiem. Tā kā tās atmiņas nav tik izteiktas kā Prāgas sammitā, kad mēs saņēmām šo uzaicinājumu. 29. marts bija tāda pamatīga darba diena un, protams, mazliet arī svētki," atminas Rinkēvičs.
Nozīmīgu militāru pienesumu sniedz katra NATO dalībvalsts. Arī Kanāda, kas vēl palielinās savu militāro klātbūtni.
"Pēc septiņiem gadiem šeit mūsu karavīri saprot Latvijas cilvēkus, kultūru, vēsturi. Un tagad, lai arī mēs neesam latvieši, šīs ir arī mūsu mājas. Mana ģimene ir šeit jau četrus gadus un mēs esam šeit ar Latviju. Un NATO, Kanāda un Latvija – mēs esam stiprāki un labāki visi kopā," uzsvēra Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandieris, pulkvedis Vinss Kirsteins.
Pirms 20 gadiem 2004. gada 29. martā Latvija pievienojās Ziemeļatlantijas līgumam, kļūstot par NATO dalībvalsti. Latvija kopā ar Bulgāriju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju 2002. gada novembrī NATO sanāksmē Prāgā tika uzaicinātas pievienoties NATO.
No pirmās dalības dienas organizācijā 2004. gadā NATO gaisa telpu Latvijā un visā Baltijā kā pirmie uzsāka aizsargāt Beļģijas gaisa spēku iznīcinātāji. Šobrīd ik dienu Latvijas aizsardzību un drošību klātienē Latvijā nodrošina bruņoto spēku vienības un karavīri no vairāk kā puses NATO dalībvalstīm. Dānija vada daudznacionālo divīziju "Ziemeļi", Kanāda vada daudznacionālo kaujas grupu. Spānija ir izvietojusi pretgaisa aizsardzības vienību Latvijā un Vācijas gaisa spēku iznīcinātāji nodrošina gaisa telpas patrulēšanas lidojumus no Lielvārdes gaisa spēku bāzes.
Līguma dalībvalstis bruņoto uzbrukumu vienai vai vairākām no tām uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Tās ir apņēmušās sargāt savu tautu brīvību, kopēju mantojumu un civilizāciju, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un likuma varas principiem.
NATO tika dibināta pirms 75 gadiem 1949. gada 4. aprīlī, un nemainīgi nu jau 32 dalībvalstis apliecina savu nelokāmo apņemšanos aizsargāt citai citu un katru centimetru sabiedroto teritorijas, iedzīvotājus, brīvību un demokrātiju.
