Cer uz lēcienu topā
Konkrētākā un arī drosmīgākā no tām ir: "Līdz 2030. gadam Latvijai jābūt OECD PISA pētījuma rezultātos starp 10 līderiem pasaulē".
Jāatgādina, ka jaunākie PISA pētījuma rezultāti par 15 gadus vecu skolēnu zināšanām būs pieejami šā gada decembrī. Dati iegūti pērn pavasarī, un tajos noteikti būs secinājumi par attālināto mācību ietekmi. 2018. gadā secināts, ka Latvijā ir daudz skolēnu ar vidējiem sasniegumiem, bet maz ar augstākiem sasniegumiem, – tādā veidā Latvija no 38 valstīm ierindojās 23.-28. vietā.
Lai iekļūtu desmitniekā, Latvijai nepieciešams lēciens vismaz par 20 pozīcijām 38 valstu konkurencē. Vai tas ir reāli sasniedzams mērķis, pārliecināta nav izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"): "Es teiktu, ka tas mērķis nav nereāls, bet tas prasa tādu ļoti fokusētu darbu. Tas paredz ļoti daudz pārmaiņas gan darbā ar skolotājiem, gan skolu tīkla kārtošanu, gan materiālu sagatavošanā. Tas nav kaut kāds tāds viens vingrinājums, ko var izdarīt un mēs tur nokļūsim."
Daudzkārt vēstīts arī par gan šajā, gan citos starptautiski atzītos pētījumos ekspertu norādi par satraucošu tendenci Latvijā saistībā ar skolēnu zināšanu plaisu starp pilsētu un lauku skolām.
Mazināt šo plaisu, nodrošinot kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas plānots līdz ar skolu tīkla reorganizāciju. Tas nenozīmē vien skolu likvidāciju. Kāda tiks atvērta arī no jauna. Minimālais skolēnu skaits klasēs, maksimālais attālums starp izglītības iestādēm – tie ir vien daži no kritērijiem, kas izlems skolu nākotni. Bet plašāk neviens par to šobrīd nav gatavs runāt.
Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas pārstāve Edīte Kanaviņa sacīja: "Es šobrīd jums varētu teikt vienus rādītājus, bet es ne brīdi nešaubos, – kad sarunas būs pabeigtas ar visām pašvaldībām, tie būs pavisam citi rādītāji. Un tādi, kuri būs visjēdzīgākie visām pašvaldībām."
Šiem datiem vajadzētu būt zināmiem drīz – 8. maijā, bet jau tagad ir skaidrs, ka runa ir par apmēram vēl desmitās daļas Latvijas skolu reorganizāciju vai slēgšanu.
Vienlaikus, runājot par skolu tīklu, ir arī kāds pozitīvs secinājums – nav nepieciešamības pārskatīt esošo ģimnāziju un valsts ģimnāziju tīklu. Kā arī profesionālas izglītības skolu tīklu, ja tajā pedagogu un izglītojamo proporcija ir 1:18.
Kamēr ierēdņi lauza galvu par nozares sakārtošanu, skolēni un arī viņu vecāki – par eksāmeniem. Šogad 9. un 12. klases pabeigs pirmie skolēni, kuri daļēji mācījušies pēc jaunās pieejas izglītībā. Programma "Skola 2030" ir daudz kritizēta – īpaši no skolotāju puses, jo trūkst mācību materiālu un atbalsta pedagogiem. Šo skolēnu centralizēto eksāmenu radītāji arī būs analīzes vērti.
Lai nokārtotu eksāmenu, šogad jāiegūst vismaz desmit procenti, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn, un tomēr tas ne vienam vien rada jautājumu – vai zināšanu latiņa nav pārāk zema?
Bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Jaunā Vienotība"), kurš, starp citu, bija atbildīgs par nozari tieši jaunās mācību pieejas ieviešanas brīdī, iepriekš pauda: "Nu tā ir vienkārši bērnu nākotnes bojāšana. Šie kvalitātes kritēriji ir ļoti svarīgi. Ja mēs zinām, 10 ballu skalā mazākā sekmīgā atzīme ir 4, nu, tad 40% būtu apakšējais slieksnis, nevis augšējais."
Skolēnu īpatsvars ar augstiem un zemiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu indekss – arī tie ir kritēriji, kas var ietekmēt skolu likteni.
Latvijas Televīzijas sižetu sērija "Skola kā iespēja":
