ĪSUMĀ:
- Padomju laiku piesārņojuma dēļ Karostas kanāls – Baltijas jūras piesārņoto vietu karsto punktu sarakstā.
- Tagad noslēdzās izpēte, lai apzinātu riskus un metodes atlikušā piesārņojuma mazināšanai.
- Jau pērn attīrīta aptuveni puse no kanāla 72ha akvatorijas.
- Taču ar norvēģu 4 miljonu eiro palīdzību visa kanāla attīrīšanai nepietika.
- Papildu finansējums kanāla tīrīšanai nevienā fondā pagaidām neesot atrodams.
- Atlikušais piesārņojums ir nostāk no kuģu ceļiem.
- Zinātnieki pieļauj – 10 gadu laikā naftas produktus noārdīs mikroorganismi.
- Izvērtēta kanāla ietekme uz iedzīvotāju veselību – ja neēd zivis no tā un nepeldas, risku nav.
Padomju gados radītā piesārņojuma dēļ kanāls iekļauts Baltijas jūras piesārņoto vietu karsto punktu sarakstā, un pagaidām nav izdevies to pamest arī pēc pērn sanācijas darbiem.
Šonedēļ noslēdzās norvēģu pētnieku veiktā kanāla izpēte, lai apzinātu esošos riskus un metodes atlikušā piesārņojuma mazināšanai.
Norvēģijas Ūdens pētniecības institūts izstrādājis metodoloģiju piesārņotu un ar Baltijas jūru savienotu ūdenstilpju izpētei un vides risku novērtējumam. Arī Karostas kanālā ņemti ūdens un grunts paraugi, salīdzinot rezultātus pirms un pēc vēsturiskā piesārņojuma izsmelšanas.
"Mēs kanālā pārbaudījām vairākas vietas, kas nākotnē varētu prasīt pastiprinātu uzmanību, bet izsmeltās vietas kļuvušas daudz tīrākas," pastāstīja Norvēģijas Ūdens pētniecības institūta inženieris Jarle Havardstuns.
Padomju gados Karostas kanāla ūdeņos nonāca gan dažādi naftas produkti, gan dzīvsudrabs un vēl vairākas videi kaitīgas vielas.
Lielgabarīta atkritumi tika izcelti jau pirms dažiem gadiem, savukārt pērn aptuveni pusē no kanāla 72 hektāru lielās akvatorijas izsmēla piesārņoto nogulumu un grunti.
"Tas bija tas, kas pie kaut kādām straumēm gāja ārā Baltijas jūrā. Šobrīd vairākos posmos Karostas kanāls ir attīrīts. Pēdējā piegājienā ir 145 tūkstoši kubikmetru piesārņotas grunts izsmelti, noglabāts aiz rievsienas – depozīta vietā," stāstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Ar Norvēģijas finanšu instrumenta piešķirtajiem aptuveni 4 miljoniem eiro nepietika, lai piesārņojumu izsmeltu no visa kanāla, papildu finansējums šādam mērķim nevienā fondā pagaidām neesot atrodams, līdz ar to jādomā, ko darīt ar atlikušo piesārņojuma daļu.
Tā guļ nostāk no aktīvajiem kuģu ceļiem, tāpēc to nevar uzkult kuģu dzenskrūves, un atbilstoši zinātnieku teiktajam pastāv iespēja, ka turpmāko 10 gadu laikā naftas produktus dabiskā veidā noārda kanālā esošais bentoss jeb dzīvie mikroorganismi.
"Ja šī situācija būs fundamentāli uzlabojusies, tad, iespējams, ar nelieliem papildu ekskavācijas darbiem teritorijās, kur plānota saimnieciska darbība, mēs varētu runāt, ka no šī "Helcom" karsto punktu saraksta tiekam izņemti," sacīja Liepājas SEZ pārvaldes projektu vadītājs Ivo Koliņš.
Kopā ar Norvēģijas zinātniekiem pirmo reizi Karostas kanāla vēsturē veikts arī izvērtējums par tā ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.
"Šis piesārņojums nevar atstāt negatīvu ietekmi uz pilsētas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, izņemot gadījumus, kad iedzīvotāji patērē zivis, ko izmakšķerē no Karostas kanāla, kurās varētu būt potenciāls piesārņojums, neizmanto ūdeni dzeršanai, kā arī nepeldas," skaidroja Ivo Koliņš.
Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka ostas akvatorijai atbilstoša vides kvalitāte Karostas kanālam jāsasniedz līdz 2035. gadam. Liepājas SEZ pārvalde pauž pārliecību, ka tas izdosies.
