Skrundeniecei Dēvitai Ukrainas Sauszemes spēku 5. atsevišķā uzbrukuma brigādes karavīrs Aleksandrs ir attāls radinieks. Kad Dēvita uzzināja, ka Aleksandra brigādes karavīriem nepieciešama palīdzība, tam atsaucās uzreiz un sāka vākt ziedojumus – vispirms mobilajai spēkstacijai, tad automašīnai. Palīdzībā iesaistījās biedrība "Tavi draugi", un pie brigādes nonāca arī akcijā "Skolas par uzvaru" saziedotās lietas.
Dēvita sacīja: "Kamēr nebeigsies karš, nebūs vārda "pietiek". Mēs esam ļoti, teiksim, maza pilsēta, bet ļoti daudz varam izdarīt."
Dēvitas trešā rīkotā akcija visu aprīli norit Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā. Iedzīvotāji atnesuši higiēnas preces, pārtiku, bezrecepšu medikamentus, apģērbu un citas noderīgas lietas, kā arī ziedojuši naudu.
Viena no ziedotājām bijusi arī Nīkrāces pagasta iedzīvotāja Līvija Ancāne, kura pauda: "Tas ļaunums ir jāaptur. Tad man liekas, ka es raudu. Varbūt ir tāda maza cerība, ka mūsu kopā sanākšana kādu minūtīti vai sekundīti, vai dieniņu, vai stundiņu tuvinās Ukrainu uzvarai, es tā ceru."
Lai pateiktos par ziedojumiem, Dzeldā sarīkots labdarības koncerts. Tajā piedalījās arī ukrainiete Olena Balabana, viņa ir no Odesas apkaimes, bet nu jau divus gadus dzīvo Vaiņodē.
Balabana sacīja: "Tas ir ļoti labi, ka ir atbalsts tiem puišiem, kas ir pirmajās rindās, jo viņiem ir ļoti grūti. Un, kad viņiem aizsūta visu šo, puiši saprot, ka šeit viņus atbalsta. Kad neatbalsta, viņiem nolaižas rokas."
Saziedotās lietas 10. maijā tiks aizvestas biedrībai "Tavi draugi", kas tālāk to nogādās konkrētajai brigādei, bet par naudu tiks nopirktas tās lietas, kuras brigāde lūgusi.
Labdarības koncertā skanēja daudz dziesmu, bet koncerta dalībnieks Normunds Zīle, kurš dzīvo nesen Nīkrāces pagastā izveidotajā grupu dzīvokļu mājā, bija sacerējis pats savu dzejoli. Viņš lasīja dzejoli: "Mēs visi esam cilvēki un gribam dzīvot mierīgi. Bet Ukrainai tā nesanāk, jo ienaidnieks tai virsū nāk. Un tāpēc vajag palīdzēt, lai Ukraina var uzvarēt."
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
