Dienas ziņas

Meklē sociālos audzinātājus ar sirdi, nevis diplomu

Dienas ziņas

Zīmju valodā. Dienas ziņas

Kā atpazīt slīkšanu un ko šādā situācijā darīt?

Kā atpazīt slīkšanu, un ko šādā situācijā darīt?

Kā atpazīt slīkšanu un ko darīt? Šāds jautājums tika uzdots biedrības "Peldēt droši" rīkotajās apmācībās. Biedrības vērtējumā, kopējā Latvijas iedzīvotāju izpratne par drošību uz ūdens ir nepietiekama un pat kritiski zema. Tāpēc ir svarīgi zināt, kas apkārtējiem ir jādara, ja redz, ka ūdenstilpē kāds slīkst.

Cilvēks slīkst klusi, nemanāmi un ir vajadzīgas vien 30 sekundes līdz traģēdijai. Cilvēki ejot peldēt visbiežāk pārvērtē savas spējas.

"Kaut noslīkušie varētu izstāstīt, kas ir noticis. Bet diemžēl viņi nerunā, un mēs arī tiesu ekspertīzes rezultātā nespējam konstatēt neko vairāk kā tikai slīkšanu. Tas nozīmē, ka ķermenis pats par sevi neko nevar pateikt. Bet, klausoties to, ko stāsta aculiecinieki, ko mēs dzirdam, ka cilvēks mēdz būt pārgalvīgs. Tas nozīmē, ka viņš ir pārvērtējis savas spējas. Tas nozīmē, ka viņš, iespējams, ir peldējis alkohola reibumā, neatbilstošos laikapstākļos, neatbilstošā peldvietā," stāstīja biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze.

Taču drošība uz ūdens jāzina katram, jo sevišķi ģimenēm ar bērniem, kuri īpaši jāpieskata. Latvijas Televīzija kļuva par lieciniekiem, kā krasta apsargs, ieraudzījis, ka ūdenī ir nepieskatīti bērni, devās noskaidrot situāciju. Pieaugušais peldēja vairākus metrus no bērniem, kuri, ignorējot iepriekš norunāto par netuvošanos ūdenim, devās peldēties vieni paši. Par laimi, viņi tika cauri tik ar izbīli un pārrunām.

Krīzes situācijā, ja apkārt nav profesionālu glābēju, tad par glābēju jākļūst kādam, kurš ir tuvumā. Svarīgi atcerēties, ka no sākuma ir jāzvana neatliekamajai palīdzībai, tad, novērtējot savus spēkus, jāmēģina slīcējs sasaukt.

"Ja mēs redzam, ka cilvēks jau ir tādā situācijā, ka viņš jau iet zem ūdens... Un nereti to pat īsti nevar redzēt. Tas nenotiek kā Holivudas filmās – rokas, kājas pa gaisu un, re, kur es slīkstu un nāciet mani glābt. Mums noteikti ir jāpaņem kaut kas tāds, kas nodrošina mums peldspēju. Pat ja mēs esam labi peldētāji un pat ja mums ir sajūta, ka mēs tāpat varam izglābt. Jo tas spēks, kas ir slīkstošajam, tas ir neiedomājams. Viņš var paraut jūs zem ūdens, un viena slīkuša vietā būs divi," pauda Gemze.

Apmācību dalībnieki sacīja – glābt ir grūti, tāpēc labi, ka ir kāds, kas par to pastāsta.

Elizabete: "Ir interesanti tagad pamēģināt peldēt ar drēbēm. Un būs ļoti interesanti – noteikti mēģināt izkāpt kaut kur un visādas lietas darīt, kas nav darītas iepriekš. Peldēt peldkostīmā ierasts, bet ekstrēmās situācijās tas ir cits, un tā ir vērtīga pieredze."

Agris: "Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi visiem, īpaši bērniem to iemācīties. Jo, ja jūs esat pārliecināti, ka jūs mākat peldēt, pamēģiniet nopeldēt tos pašus 200 metrus ar drēbēm. Tā ir sajūta, tā kā divus kilometrus būtu nopeldējuši."

Apmācības tiek organizētas visu vasaru, un uz tām var pieteikties jebkurš interesents.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti