Trīs no šiem ciemiem ir Latgalē. Un šī zīme ir apliecinājums tam, ka šādā ciemā aktīvi darbojas stipras lauku kopienas, kas pašas veido un pielieto jaunus risinājumus, lai nodrošinātu sava ciema dzīvotspēju un atpazīstamību.
Atpazīstamības zīmes "Viedais ciems" piešķiršanas kampaņa Latvijā tiek īstenota nu jau ceturto gadu.
Kopumā šobrīd Latvijā ir 32 vietas, kas ieguvušas "Viedais ciems" statusu. Astoņas no tām ir jaunpienācējas.
Biedrības "Latvijas Lauku forums" organizētajā atpazīstamības zīmes "Viedais ciems" piešķiršanas kampaņā šogad pie viedā ciema statusa tikusi Alsunga, Ance, Meņģele, Jaunlutriņi, Launkalne un trīs ciemi Latgalē – Dekšāres, Līksna un Pelēči.
Lauku attīstībai svarīga kopienu balss
Preiļu novada Pelēči jau pērn pretendēja uz viedā ciema statusu un ieguva diplomu "Ceļā uz Viedais ciems 2023". Šogad aktīvā pagasta kopiena ir tikusi pie kārotās zīmes.
"Mēs savā prezentācijā uzrakstījām – saules mūžu Pelēčiem! Gribam novēlēt arī "Lauku forumam", dāvinot šo mūsu pašu gatavoto dzelteno puķi, saules mūžu, lai lauki plaukst! Tās ziedlapiņas esam mēs un tie pumpuriņi, lai kuplo vēl vairāk. Cīnīsimies pret lauku iznīcību, augsim un kuplosim!" par novērtējumu pateicās Pelēču kopiena.
Viedā ciema statuss savā ziņā ir atzinība tiem cilvēkiem un kopienām laukos, kuru darbības dēļ dzīve laukos neapstājas, sacīja "Latvijas Lauku foruma" izpilddirektores pienākumu izpildītāja Zane Seredina:
"Kopienu balss ir svarīga. Turpināt runāt par Latvijas lauku attīstību. Šobrīd lauku kopienas ar savu rīcību un balsi turpina iezīmēt Latvijas laukus kā vērtīgas teritorijas Latvijas kartē, kā vērtīgas teritorijas reģionālās attīstības jomā. Nebūs tā, ka viss balstīsies tikai uz lauku kopienām, tāpēc ir šī "Kopienu Persilāde", tas viss ir par kopīgu miksli, to pareizo sadarbības formēšanos."
Vēl viens šī gada "Viedā ciema" zīmes saņēmējs Latgalē ir Līksna Augšdaugavas novadā. Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerības "Kaimiņi" vadītāja Inga Krekele atgādināja, ka senāk Līksnas jaunieši jau guvuši atzinību: "Latvijas lepnumā 2005. gadā jauniešu iniciatīvas balvu ieguva Līksnas jaunieši, kas šobrīd ir izauguši lieli, izveidojuši ģimenes un veido Līksnu par labāko vietu, kur dzīvot, strādāt un svinēt svētkus."
Līksnieši kā Daugavpils piepilsētas ciems rīko dažādus pasākumus, izdaiļo savu parku un cer atgriezt savu iedibināto, kādreiz tik populāro Latgales mūzikas festivālu "Muzykys skrytuļs".
Arī dekšārieši no Rēzeknes novada atzina, ka bija pelnījuši šo viedā ciema statusu, jo "no sūnu ciema četru gadu laikā spējuši radīt kopienu – saliedētu, vienam otru atbalstošu un aktīvu".
"Paldies dekšāriešiem, mūsu kopienai, iedzīvotājiem, kas padarīja mūsu vietu un to sajūtu sevī lepnāku, ka mēs esam no Dekšārēm. Mums ir ar ko lepoties! Mums ir jaunieši un mums ir pēctecība. Dekšāres ir Rēzeknes novada karognesēji. Un šī "Viedā ciema" zīme ir tāda liela darba cēliena pieturvieta un stimuls darboties tālāk," sacīja kopiena.
Latvija – viedo ciemu lielvalsts
Konkursa viedais ciems pretendentus vērtēja žūrija 13 cilvēku sastāvā, to vidū biedrības "NEXT" vadītājs, video projektu producents un līdzdalības eksperts Vilis Brūveris, uzsverot, ka šī kustība aug visā Latvijā:
"Visā Eiropā šī viedo ciemu kustība attīstās, un Latvija ir viedo ciemu lielvalsts. Mums ir izveidota vesela sistēma, kur nevalstiskais sektors "Lauku foruma" izpausmē to uztur. Tas ir brīnišķīgs darbs, par ko daudzās Eiropas valstīs tikai sapņo. Tā ir tā kaimiņu būšana, kad viens viedais ciems jau ir saņēmis šo viedā ciema atpazīšanas zīmi, un tad tas motivē arī kaimiņus pieteikties. Tas veicina to kopējo izpratni par šo ideju. Bet galvenais jau nav šī atpazīstamības zīme.
Galvenais, ka šie cilvēki savā vietā, kur dzīvo, rīkojas paši un nonāk līdz risinājumiem, kas viņiem ir nepieciešami, pat nesagaidot īpašu palīdzību no malas."
Tomēr publiskais finansējums lauku kopienām, kas nereti veic jau pašvaldību funkcijas, ir nepieciešams. Tas forumā "Kopienu Persilāde" izskanēja ne reizi vien.
Biedrības "Ūdenszīmes" vadītāja no Kaldabruņas viedā ciema Ieva Jātniece atzina, ka arī aktīvisti var nogurt, ja nesaņem atbalstu:
"Tu vari būt ļoti brīvs un radošs, bet tev pašam viss ir jāpiepilda, un tad kādreiz nāk klāt tā dīvainā sajūta – kur tad ir mūsu publiskā pārvalde? Kur ir mūsu publiskais finansējums? Kas notiek ar to? Ja mēs darām visu paši, šī sajūta nav viennozīmīga.
Tā kā viedums ir runa ar domu par nākotni, par stratēģisko vīziju, tad es aicinu paskatīties uz nākotni pāris gadus uz priekšu, kad mūsu aktīvisti būs saguruši, jo nebūs resursu. Domājam par to tagad."
Vieds ciems – viedi cilvēki! Viedi cilvēki – vieda Latvija! Tā saka šīs viedo ciemu iniciatīvas iedibinātāji, uzsverot, ka viedums ir process, nevis statisks stāvoklis. Viedā ciema statuss tiek piešķirts uz trīs gadiem, kas kopienām neliedz pretendēt uz turpinājumu.
