Veiksmīgākās dezinformācijas kampaņas bieži gūst panākumus, lokalizējot to saturu jeb pielāgojot to vietējai publikai, līdzīgi kā tas darbojas reklāmas industrijā. Piemēram, elektronisko preču ražotājs "Samsung" Latvijas tirgū savas reklāmas kampaņas pielāgoja, izmantojot atsauces uz Dziesmu un deju svētkiem, bet "Coca-Cola" savas Ziemassvētku kampaņas pielāgo, izmantojot vietējās tradīcijas.
Propaganda tiek lokalizēta
Digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" dibinātājs un radošais direktors Artūrs Mednis skaidro, ka pētījumi par reklāmas ietekmi uz patērētājiem norāda: saturs, kas ir pielāgots vietējai publikai, darbojas daudz efektīvāk.
Reklāmas industrija ir daļa no stratēģiskās komunikācijas jomas, kas ietver pārdomātu un mērķtiecīgu informācijas veidošanu un izplatīšanu, lai sasniegtu noteiktus mērķus. Tomēr tad, kad stratēģiskās komunikācijas metodes tiek izmantotas, lai apzināti maldinātu, izplatītu nepatiesu informāciju vai manipulētu ar sabiedrību, tā kļūst par dezinformāciju.
Mednis norāda – ir pamats domāt, ka lokalizācijas principi dezinformācijas gadījumā darbojas līdzīgi kā reklāmas jomā.
"Es gribētu domāt, ka šeit ir ļoti līdzīgi – ja mēs nākam ar kaut kādu vispārīgu, visiem domātu ziņu visai Eiropai, visai pasaulē – tā būs mazāk efektīva nekā tad, ja šī ziņa būs maksimāli lokalizēta. Ar maksimāli lokalizētu es domāju ne tikai valodu, jo valoda – tas vēl būtu vienkārši –, bet tie būtu arī vietējie cilvēki, vietējās slavenības un tā tālāk, vietējās ielas, mājas, atpazīstami objekti un tā tālāk. Tā ka arī propagandisti, es domāju, šo ļoti labi arī saprot."
Izmanto sabiedrības vājās vietas
Tātad viena no dezinformācijas kampaņu veiksmes atslēgām ir satura pielāgošana vietējai publikai, jo valodas, kultūras un citas nacionālās iezīmes būtiski ietekmē to, kā sabiedrība uzņem informāciju. Pat ja dezinformācijas izplatītāji ir parūpējušies par atbilstošu satura noformējumu, ir nepieciešams, lai vēstījums rezonētu ar mērķauditoriju.
To ir iespējams panākt, skarot tēmas, kas konkrētajā sabiedrībā ir aktuālas. Ņemot vērā, ka dezinformācija ir stratēģiskās komunikācijas "tumšā" puse, tā pievērš cilvēku uzmanību un mudina ieklausīties, izmantojot, piemēram, vietējās problēmas, neuzticību valsts institūcijām, sabiedrībā pastāvošo spriedzi, aizvainojumus un nesaskaņas.
Kādas tad ir Latvijas sabiedrības vājās vietas, caur kurām dezinformācija var iespraukties arī mūsu iedzīvotāju prātos? Lai gan piemēri šeit ir vairāki, tomēr šoreiz uzmanība tiks pievērsta divām tēmām: neuzticībai valsts institūcijām un etniskajai spriedzei.
Vājina imunitāti pret dezinformāciju
Domājot par šo jautājumu, kulturologs doktors Deniss Hanovs izmanto medicīnas terminus un mūsu spēju pretoties dezinformācijai salīdzina ar imunitāti.
Viņaprāt, Latvijas sabiedrības imunitāti pret dezinformāciju vislielākajā mērā ir iedragājusi nespēja integrēt krievvalodīgos iedzīvotājus, kaut gan kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši jau 30 gadi.
Šie iedzīvotāji, tāpat kā jebkura cita sabiedrības grupa, arī meklē skaidrojumus savai pieredzei un pārdzīvojumiem.
Hanovs uzskata, ka Latvijas politiskā elite nav aktīvi strādājusi pie integrācijas problēmām un tādējādi daļa sabiedrības ir kļuvusi uzņēmīgāka pret Krievijas dezinformācijas kampaņām.
"[Politiskā] elite veido savu kultūrkapitālu un simbolisko kapitālu, tieši turpinot sadalīt sabiedrību. Un, protams, būtu naivi domāt, ka tā kopiena, kas ir ārpus šīs kopīgās traģiskās vēstures – ka tā stāvēs pie durvīm un mēģinās mazliet skrāpēties pie durvīm – lūdzu, laidiet iekšā! – nē. Viņi, protams, veidos savas fantāzijas, savu sāpīgo pieredzi," norāda Hanovs.
"Un te ir jautājums – vai mēs, vairākuma kopiena, varam iztēloties un pieņemt, ka tā otra kopiena darbojas pēc tādiem pašiem principiem kā mēs? Arī sadalot, noslēdzot sevi, arī nedzirdot utt."
"Būtu naivi domāt, ka viņi būs kaut kādā iesaldētā stāvoklī. Viņu deficīti, viņu traumas – tas arī pieņems nekritisku, mītisku formu. Te nu, lūk, Putinam attiecībā uz Baltijas valstīm, mūsu sabiedrību daudz nav jādara."
Izmanto neuzticēšanos valdībai
Hanovs arī norāda, ka valdība nevar pasīvi gaidīt, ka situācija brīnumainā kārtā mainīsies pati no sevis. Ja mēs paši nespējam sniegt jēgpilnas atbildes un risinājumus, tad šie iedzīvotāji būs atvērti alternatīviem skaidrojumiem un interpretācijām, kuras ar prieku ir gatava dot Krievija.
Viņš arī uzsver, ka cilvēki, kas nespēj piedalīties demokrātijas procesos, kā, piemēram, nepilsoņi, sabiedrībā ieņem novērotāja lomu. Taču no novērotāja ir viegli pārtapt par kritiķi, un to Krievijas dezinformācijas mašinērija izmanto jau sen.
Dezinformācija var tikt pielāgota atsevišķām sabiedrības grupām, taču politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis uzskata, ka efektīvākie dezinformācijas vēstījumi atsaucas uz sabiedrībā vispārizplatītām noskaņām un neapmierinātību, kas sniedzas pāri etniskajām robežām.
"Visjaudīgākās dezinformācijas ziņas ir tās, kuras vieno sabiedrību naidā, aizspriedumos. Latvijas gadījumā tas ir izteikti.
Piemēram, neuzticēšanās valdībai un daudzām valsts institūcijām – tai [dezinformācijai] nav tautības, nav šī demogrāfiskā pazīme – nacionālā piederība. Un tad to ļoti labi vari izmantot.
Latviešu valodā runājošie to savā veidā interpretē, krievu valodā runājošie savā veidā, bet tā kopēja ziņa – nu šitiem ticēt nevar! Šie ir pēdējie cilvēki, kuriem var ļaut mūs pārvaldīt! Un tā ir ļoti vienojoša ziņa."
Latvijas iedzīvotājiem šīs metodes ir labi zināmas
To, ka Latvijas kontekstā šī tēma patiešām var atrast dzirdīgas ausis, apliecina arī statistikas rādītāji. Pēdējā "Eirobarometra" aptaujā, kas tika publicēta šī gada maijā, 64% Latvijas iedzīvotāju atzīmēja, ka viņi joprojām drīzāk neuzticas Saeimai. Dezinformācijas izplatītāji tātad var izmantot iedzīvotāju skepsi, lai mēģinātu graut sabiedrības uzticību Latvijas valsts pārvaldei.
Lai arī dezinformācija izmanto mūsu uzskatus, sajūtas un attieksmes pret mums pašiem, tomēr Latvijas sabiedrībai, balstoties uz vēsturisko pieredzi, ir zināmi līdzekļi, lai tam pretotos.
Rajevskis norāda, ka demokrātiskām valstīm ir grūti aptvert, ka visa informatīvā telpa var būt pakārtota Kremļa vajadzībām un ka valdība apzināti var būt dezinformācijas izplatītāja.
Tomēr sabiedrības, kuras ir dzīvojušas Padomju Savienībā, ļoti labi apzinās, ka valsts vara var kontrolēt visu informatīvo telpu. Rajevskis aicina to paturēt prātā, raugoties arī uz mūsdienu Krievijas mediju vidi.
Latvijas sabiedrības pieredze palīdz cīnīties pret maldināšanu
Hanovs savukārt uzsver, ka Padomju Savienības traģiskā pieredze mums ir devusi spēju "atšifrēt" Krievijas gājienus. Ja Rietumi uzskata, ka Austrumeiropa dažbrīd kliedz pārāk skaļi, tad ir jāņem vērā, ka tas notiek tieši tāpēc, ka mums ir pieredze, kas pamatoti ļauj to darīt.
Latvijas un Krievijas kopīgā vēsture un no tās izrietošās problēmas, kurām risinājumus meklējam vēl aizvien, var būt klupšanas akmens. Tomēr šī pieredze mums ļauj būt vērīgākiem pret informācijas operācijām, ko Krievija izvērš patlaban.
Savas traumas mēs zināmā mērā varam uzskatīt par pieredzi, kas palīdz atpazīt draudus un laikus brīdināt arī citus.
Turklāt, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju, ir svarīgi apzināties savas vājās vietas un veicināt Latvijas iedzīvotāju saliedētību. Rūpējoties par šīm lietām, mēs varam samazināt dezinformācijas kampaņu spēju izmantot vietējās atsauces un ietekmēt mūsu sabiedrību.
