Lūgšanas izskan netālu no bākas, kur 1941. gadā 27. jūlijā tika nošauti vairāki tūkstoši ebreju tautības cilvēku.
"Jūlijs, jūlija vidus, jūlija otrā puse ir laiks, kad notika pirmās lielās slepkavības akcijas te, pie ostas bākas vai zivju rūpnīcas teritorijā. Te joprojām vēl ir cilvēku mirstīgās atliekas," stāsta muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis.
Savukārt Pasaules Liepājas ebreju saieta apmeklētāja no Izraēlas Ira ieradusies jau otro reizi, lai godinātu savu vectēvu.
"Mans vectēvs agrā bērnībā atbrauca uz Liepāju. Viņš tika noķerts un pārvests uz Štuthofas koncentrācijas nometni. Mēs godinām viņa piemiņu un atceramies, kā viņš zaudēja savu pirmo sievu un ģimeni koncentrācijas nometnē. Man bija ļoti svarīgi šeit atbraukt jau otro reizi," viņa stāsta.
Pasaules Liepājas ebreju saieta apmeklētājs no Izraēlas Džeiko atminas: "Sākumā mana māte izglāba manu tēvu, liekot viņam izlēkt pa mājas logu, kad nacisti nāca aizvest visu ģimeni. Viņš pāris dienas uzturējās kādā noliktavā, tad tika noķerts un aizvests uz geto. Pēc tam viņš mēģināja bēgt, bet tika noķerts un aizsūtīts nošaut. Tēvs izbēga, bet dabūja lodi kājā."
Liepājas ebreju piemiņas pasākumā piedalījās arī profesors Filips Rīders no ASV, kurš pērn un arī šovasar veicis ebreju masu kapu izpēti, atklājot vēl divas līdz šim nezināmas vietas.
"Pirms divām nedēļām mēs ievācām datus, kad bijām šeit četras dienas. Provizoriski analizējām šos datus, un mums šķiet, ka esam atraduši tranšejas atliekas," pavēstīja Rīders.
Pētnieks plāno arī nākamvasar tuprināt ebreju masu kapu izpēti. Iegūtā informācija tikšot apkopota un būs publiski pieejama. Zinātnieks cer, ka dati palīdzēs vietējām ebreju kopienām izveidot jaunas un precīzākas piemiņas vietas.
