Kopš svētdienas vakara Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā un vairākos Zemgales novados kritušie koki sabojājuši ēkas, vējš mājām norāvis jumtus. Rīgā nepilnas diennakts laikā nolijusi pusotra mēneša norma, applūduši pagrabi, pagalmi un ielas. Vētrai norimstot, ķersies klāt plašo zaudējumu apzināšanai.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija jau aicinājusi šīs vētras skartās pašvaldības, galvenokārt Rīgu, Jūrmalu, Jelgavu kopā ar iedzīvotājiem apzināt dabas stihijas radītos zaudējumus savā teritorijā, tos fiksēt foto un video. Pašvaldības varēs sniegt pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Kādiem nolūkiem atbalsts varētu tikt piešķirts, stāsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša:
"Viens ir bojājumi pašvaldības infrastruktūrai un objektiem, piemēram, būvēm un ceļiem. Otra daļa – bojājumi privātpersonu mājokļiem. Tam pašvaldība var prasīt 50% līdzfinansējumu no tā, ko izmaksājusi mājokļu jautājumu risināšanai saistībā ar dabas stihijas / dabas katastrofas radītajiem zaudējumiem par mājokli. Lai personai būtu, kur dzīvot, lai nebūtu norauti jumti, izsisti logi, bojātas fasādes."
Pēc tikko pieredzētās dabas stihijas katru pieteikumu, protams, izvērtēs atsevišķi. Neapdrošināta objekta atjaunošanai valsts finansējums var būt līdz pat 70%.
Valdība var lemt arī par plašāku finansējumu, ja vētras radītie zaudējumi pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā.
Valsts pozitīva lēmuma gadījumā pašvaldībām var piešķirt 70% no nepieciešamā finansējuma, bet 30% būs jānodrošina no pašvaldības budžeta.
Ja objekts ir būve un apdrošināts, pašvaldība pieprasījumā minētajam objektam nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 25% apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.
Piemēram, pagājušajā gadā no valsts budžeta atbalstam dabas stihiju gadījumos izmaksāja virs 10 miljoniem eiro. Lielāko daļu no šīs summas – gandrīz 7 miljonus eiro – izmaksāja pērnā gada augusta vētras seku likvidēšanai. Galvenokārt iedzīvotāju mājokļu atjaunošanas pabalstu kompensācijai, vētras sagandētu pašvaldības īpašumu atjaunošanai, arī krīzes pabalstu kompensēšanai.
Zināms, ka pēc aizvadītās diennakts vētras Jelgavā vien saņemti pieteikumi par stiprā lietus un vētras postījumiem vismaz 120 daudzdzīvokļu mājās un ap 80 privātmājās.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") ir sasaukusi Krīzes vadības padomi, lai otrdien, 30. jūlijā, kopā ar atbildīgajām ministrijām, dienestiem un pašvaldībām analizētu vētras postījumus un lemtu par tālākajām darbībām, arī par valsts atbalsta nepieciešamību skartajās teritorijās un objektos.
Vēl kāda ziņa par labo ļaunajā. "Mazo dzīvnieku patversme" Jelgavā lūdza palīdzīgas rokas un transportu dzīvnieku evakuēšanai no applūdušās teritorijas. Atsaucība šim palīgā saucienam izrādījusies liela. Ļaudis gan ar rokām pārnesuši, gan ar laivām pārveduši dzīvniekus un viņiem vajadzīgo.
Savukārt Jelgavas novadā Ozolnieku un Cenu pagastos un citviet iedzīvotājus aicināja talkā atbrīvot ceļus no lūzušiem kokiem un citos darbos.
