Lai veicinātu skolas ēdinātāju rūpes par bērniem un arī skolas pašas būtu ieinteresētas tajā, lai bērniem tiek nodrošinātas kvalitatīvas maltītes, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru pirms diviem gadiem uzsāka konkursu "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā". Arī šajā mācību gādā šāds konkurss notiks, sola rīkotāji. Latgalē par labāko aizvadītajā mācību gadā tika atzīta Riebiņu vidusskola.
"Skolas ēdnīca ir pēc renovācijas, kas veikta pirms septiņiem gadiem, pat nepateiksi, ka tā ir, jo tā ir ļoti saglabāta un viss ir kārtībā," Preiļu novada Riebiņu vidusskolas ēdnīcas telpas pilnā gatavībā jaunajam mācību gadam izrāda ēdnīcas vadītāja Anita Cakule, pērnā mācību gada konkursa "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā" uzvarētāja godalgas saņēmēja Latgalē. "Tas ir tāds augsts novērtējums, un ir prieks un atzinība, un labi padarīta darba rezultāts."
Noteikti ēdnīcas vadītajam šajā novērtējumā ir lielākais nopelns. Pati Anita Cakule ēdināšanas nozarē strādā jau vairāk nekā 30 gadus, gandrīz visi pavadīti šajā Riebiņu vidusskolas ēdnīcā.
"Es te strādāju 31. sezonu, uz skolu ir atnākusi jau nākamā paaudze, kā smejos, mani mazbērni, ko esmu izaudzinājusi un izbarojusi. Es viņiem jūtos kā otrā mamma, jo vecāki atsūta bērnu uz skolu uz visu dienu. Es vienmēr domāju par katru bērnu, vai bērns ir paēdis, ko viņš ēd, ko neēd. Pat ja viņš neēd zupu, tad vismaz otro apēdīs. Jāgatavo arī ar siltām rokām un mīlestību."
Šī skola bija viena no gandrīz 700 iestādēm Latvijā, kas startēja konkursā, bet izvirzītāji bija tieši skolēnu vecāki.
"Tas nav tā, ka es pati izdomāju un startēju konkursā. Otrajā kārtā jau vērtēja ēdienkartes, kalorijas un uzturvērtības."
Konkurss "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā" ir Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas iniciatīva, aizsākot šo konkursu pirms diviem gadiem ar vēlmi mudināt skolas vairāk un nopietnāk domāt par bērnu ēdināšanas kvalitātes celšanu un nodrošināt gardas un veselīgas maltītes skolās.
"Ir skolas, kur ir laba ēdināšana, un ir situācijas, kad ir neveiksmīgi stāsti un kur nav tik laba tā ēdināšana. Bija doma izcelt un akcentēt tās skolas, kur ēdināšana ir laba un pat veidot tādu kā skolēnu ēdinātāju reitingu," teica asociācijas valdes locekle priekšsēdētāja Guna Bīlande.
Tieši no tā, cik kvalitatīvs un garšīgs ir ēdiens skolās, lielā mērā ir atkarīga bērnu pašsajūta un spēja mācīties un apgūt zinības, pārliecināta Bīlande. "Ja bērns ir paēdis un ēdiens ir bijis garšīgs, kvalitatīvs un veselīgs, tad mazie punči nekurkst un bērns var visu uzmanību veltīt mācībām. Jo tā ir sava veida degviela bērniem, tāpēc ir svarīgi bērnus pabarot veselīgi, kvalitatīvi."
Riebiņu vidusskolas ēdnīca ik dienu gatavo ap 40 pusdienu porcijas, mēģinot ēdienkarti dažādot, stāstīja ēdnīcas vadītāja Anita Cakule. Un ēdiena gatavošanā vairāk izmanto tieši vietējo produkciju.
"Akcents ir uz svaigu produkciju, lai produkti tiek piegādāti laicīgi un bieži, mēs neņemam kvantumos, bet lai viss ir svaigs.
Mēģinām arī visu miksēt un mainīt ēdienkartē. Protams, kādreiz arī pagrēkojam – uzcepam kādu picu, arī smalkmaizītes mums bērniem tiek piedāvātas gandrīz katru piektdienu. Tas bērniem patīk," teica Cakule.
Nenoliedzami, lielākais gandarījums ir tad, kad pusdienu šķīvji ir tukši "Tās ir pusdienu pasniegšanas porcijas, ja tu zini, ka bērns neēd mērces, nelej ēdienam to virsū," atzīmēja Cakule.
Jau drīzumā Riebiņu vidusskolas ēdnīca skolēnu ēdināšanā sāks izmantot skandināvu pieredzi – zviedru galdu, līdzīgi kā jau to veiksmīgi savās skolās ieviesusi Daugavpils pašvaldība un ir ar to apmierināta, stāstīja Daugavpils Valsts ģimnāzijas direktore Oksana Petaško.
"Mēs iesākām pagājušā gada aprīlī un tagad to turpināsim. Mēs veicām arī skolēnu aptauju mācību gada izskaņā, un absolūti lielākā daļa ir ar šo ēdināšanu gandarīti. Ēdinātājs ir arī noslēdzis līgumu ar platformu "Mily.lv", kas ievērojami atvieglo visu šo procesu, un jauniešiem ir iespēja izvēlēties ēdienu tādu, kādu to vēlas. Kāds gaļu, kāds ko citu un kādas citas mērcītes. Jaunieši to ļoti novērtē. Protams, bija bažas, ka skolēnu ir gana daudz un vai garais starpbrīdis būs pietiekošs, lai visi paspētu paēst, izvēlēties, atrast sev vietu mierīgi un bez steigas. Laika pietiek, visi visu var paspēt, unpaēst var garšīgi, kā to novērtē paši skolēni," teica Petaško.
Ne tikai lielajiem ģimnāzistiem, bet arī pamatskolas skolēniem zviedru galds Daugavpilī pa prātam, turklāt tas krietni mazina atkritumu daudzumu, vairāk nekā 500 audzēkņu skolas pieredzē dalās Daugavpils Vienības pamatskolas veselības punkta skolas māsa Inese Oliševska.
"Pie mums mācas bērni no 1. līdz 9. klasei. Viņiem patīk tas process, ka viņi ir kā pieaugušie, ka var paņemt to paplāti un izvēlieties to, ko grib.
Viņi jūtas patstāvīgi, jo tā ir iespēja izvēlēties. Pie mums bērni paši utilizē savu ēdienu, un zviedru galdā viņi apēd gandrīz visu, viņi ēd labāk, daudz labāk. Tas arī bija viens no iemesliem zviedru galda principam, lai mazāk izmestu, jo tie ir līdzekļi, produkti, – kāpēc jāizmet, ja to var apēst," klāstīja Oliševska.
Šo ēdināšanas principu atbalsta arī Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija, kas arī šogad nu jau trešo gadu pēc kārtas rīkos konkursu "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā".
