Senioru apmācība ir būtiska izglītības daļa, taču šobrīd Latvijā tā noris vien dažās pašvaldībās. Krāslavas Senioru skola darbojas jau deviņus gadus un ir pirmā šāda veida organizācija. Krāslaviete Ņina to apmeklē jau gadu.
Paplašina redzesloku
"Vairāk nodarbojos ar mazbērnu audzināšanu, sēdēju mājas un negāju nekur. Bet uzzināju par iespēju nodarboties vairāk ar datoru, paplašināt savas digitālās prasmes. Ļoti patika kaut kas īpašs, piemēram, nodarbības ar origami, vēl kaut kādas interesantas tikšanās. Protams, tas paplašina tavu redzesloku," stāsta Ņina, Krāslavas Senioru skolas dalībniece.
Rokdarbi, medijpratība un datorprasmes, vingrošana, lekcijas un daudz kas cits ir senioru skolu pamatā.
Vēl tās pieejamas Kuldīgā, Ogrē, Siguldā un citviet reģionos. Pārsvarā darbojas no fondu projektu finansējuma, kā arī no pašvaldību atbalsta, bet ne visur.
"Viens no galvenajiem skolas principiem ir regularitāte. Regulāri piedāvāt pirmspensijas un pensijas senioriem aktivitātes, nevis brīvā laika veidā, bet pārredzami," skaidro Sanita Bertmane, Ikšķiles Senioru skolas dibinātāja.
Krāslavas Senioru skolas dibinātāja Tatjana Azamatova stāsta, ka būtiski veicināt senioru sociālo labklājību, lai senioriem ir vieta, kur viņus gaida, kur ir laba, draudzīga atmosfēra. "Viņi var pavadīt laiku ar draugiem, domubiedriem. Senioriem ir regulāra noslodze viņu smadzenēm, kas veicina viņu veselību, it īpaši emocionālo pašsajūtu un garīgo veselību," Azamatova piemetina.
Valda stereotipi par senioriem
Statistikas dati rāda, ka šobrīd valstī viena piektā daļa no iedzīvotājiem ir tieši seniori. Lai panāktu lielāku sabiedrības, vietvaru un valdības atbalstu viņiem svarīgos jautājumos, senioru skolu mērķis ir izveidot Latvijā vienotu asociāciju jeb trešās paaudzes universitātes tīklu.
"Šobrīd senioru aktivitātes ir ļoti nevienmērīgas. Ir vietas, kur seniori ir aktīvāki, kur ir pensionāru biedrības un jau piedāvā senioriem šīs aktivitātes. Bet ir vietas, kur nav," saka Bertmane.
"Vidusdaugavas nevalstisko organizāciju centra" valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko savukārt pievēršas senioru tēlam, kādu veido medijos un citviet publiskajā telpā: "Seniors kā palīdzības lūdzējs, nedaudz nabadziņš. Taču tā ir būtiska dzīves daļa, kuru mēs pavadām senioru vecumā, un kāpēc lai to nedzīvotu maksimāli piepildīti, nerealizētu lietas, kuras, iespējams, nebija laika darīt darba dzīves laikā?"
Citviet Eiropā senioru izglītība ir guvusi panākumus, piemēram, Polijā izveidota Senioru lietu ministrija, Lietuvā notiek diskusijas par Senioru likuma izveidi.
"Slotu salauzt ir diezgan grūti, bet katru žagariņu – viegli. Tāpat arī mēs noteikti kopā ar valsti, lēmējvaru un izpildvaru – tas spēks ir kopībā. Ja prasības ir visiem vienādas un saprotamas, tad arī valstij ir vieglāk saprast, ko īsti mēs vēlamies panākt," atzīst Pleiko.
Azamatova savukārt teic: jo vairāk mūsu sabiedrībā ir cilvēku ar novecojušām zināšanām, konservatīviem uzskatiem, paradumiem, jo vairāk tas ietekmē mūsu kultūru un citu cilvēku uzvedību.
Senioru skolās Latvijā vidēji iesaistās ap 50 senioru katrā. Vienota tīkla izveide ļautu iesaistīt visus Latvijas seniorus, tādējādi mazinot sabiedrības novecošanās sociālo ietekmi sabiedrībā.
