Šovasar seno gleznojumu atsegšana turpinās un secināts, ka vairums mākslas darbu tapuši pēc skicēm, kas bija paredzētas apartamentu apgleznošanai Eiropā.
Restauratore Lolita Hermsa ar lielu rūpību atsedz un nostiprina sienu gleznojumus vienā no Varakļānu muižas pils zālēm. Vietām ir lieli izdrupumi, kādreiz šeit karināti biezi un smagi aizkari, iespējams, stiprināti spoguļi un gleznas. Iepretim, kur restaurācija jau noslēgusies, laika zobs, tradīciju pārmaiņas un apmetumu kārtas arī ietekmējušas gleznojumu kvalitāti.
"Diemžēl te ir lieli, lieli apmetuma zudumi un mēs nezinām, kas tur ir, bet atsevišķi fragmentiņi ļoti skaidri un saskatāmi. Visi tie mazie caurumiņi, viss tas ir uzkalts, ko var redzēt uz blakus esošajām sienām," stāstīja Lolita Hermsa.
Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka norādīja, ka restaurējamā "telpa varētu būt tāda reprezentāciju zāle, vienkārši uzgaidāmā telpa pie kunga, pie grāfa, kad ieradās ciemiņi".
"Tā vispār bija viena no greznākajām telpām, ar tādām rožu vītnēm un vīraka traukiem, un jaunavām," klāstīja Korsaka.
Heidelbergas digitālajā bibliotēkā nesen atrastas skices, pēc kurām sienu gleznojumi 18. gadsimta beigās–19. gadsimta sākumā varētu būt veidoti.
"1810. gadā Francijā Parīzē ir izdots vesels bukletiņš ar 40 skicītēm, kas ir paredzētas Romas un Parīzes apartamentu apgleznošanai," stāstīja Korsaka.
Gleznojumi gan ar skicēm nav identiski, ir atsevišķas krāsu atšķirības, trūkst simetrijas, gleznots ar brīvu roku.
"Daudz vairāk smalku, skaistu, rotaļīgu elementiņu, kas norāda uz to, ka vai nu francūži, vai itāļi to ir gleznojuši. Šeit ir ļoti apjomīga ziedu kompozīcija, mums ziedu kompozīcijas vietā ir augļu kompozīcija," stāstīja Lolita Hermsa.
Pirms sešiem gadiem, veicot pils māksliniecisko izpēti, secināts, ka gleznojumi ir pilnīgi visās tās telpās un tā ir unikāla kultūrvēsturiska vērtība.
"Ir tā, ka mums tepat aiz muguras man ir tāda niša, kura ir aizmūrēta skolas laikos vēl, kur ir bijušas durvis kungu laikos, un tur aiz sienas arī ir unikāli sienu gleznojumi. Mēs labprāt gribam savienot šīs abas divas zāles un veidot tādā gadsimtu stilā," norādīja Terese Korsaka.
Pagaidām vēl nav atrasts konkrēts gleznojumu tapšanas gads un autora paraksts, taču restauratore pieļauj, ka pārējās pils telpās citi gleznojumi arī varētu būt līdzīgi tieši 1810. gadā publicētajām skicēm.
