ĪSUMĀ:
- Cēsu novada Rāmniekos atklāts pārbūvētais tilts pār Gauju.
- Katrā tilta pusē ir dažādi ceļa segumi – vienkārtas asfalts un divkārtu.
- Eksperimentā testē labāku risinājumu grants ceļu atjaunošanai.
- Vienkārtas asfalts gludāks, virsma ir līdzenāka un no tās neatdalās šķembas.
- Dubultās virsmas apstrāde ir vairāk pretputekļu apstrāde.
- Abas tehnoloģijas ir lētākas nekā asfaltbetons, bet der reģionālajiem ceļiem ar mazāku slodzi.
- LVC pētīs abu testa posmu "uzvedību" visos gadalaikos, lai izvēlētos labāko.
Ceturtdien Cēsu novada Rāmniekos svinīgi atklāts pārbūvētais tilts pār Gauju. Katrā tilta pusē ieklāti divi dažādi ceļa segumi. Vienā pusē ieklāts vienkārtas asfalts, otrā pusē – divkārtas.
Posmos, kur ieklāta divkārtu virsmas apstrāde, novērotie defekti lielākoties ir saistīti ar ceļa pārmitrināšanos, īpaši pavasara atkušņu laikā. Atjaunojot grants ceļu ar divkārtu virsmas apstrādi, vispirms tiek ieklāta pastiprinošā grants vai šķembu maisījuma kārta, skaidroja "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Izmēģinājuma tehnoloģijas būtība ir, ka šķembu maisījuma kārta ir aizstāta ar frakcionētu šķembu kārtu, kas nav blīva, bet ar pārtrauktu struktūru, tādēļ pa to ir ierobežota ūdens un mitruma kustība. Šī kārta aizsargā seguma virskārtu no ūdens, kas ceļas uz augšu no seguma pamata, kā arī tā pati ir mazāk jutīga pret mitruma ietekmi un tāpēc labāk saglabā nestspēju.
"Dubultās virsmas apstrādes posms atšķiras ar to, ka tā ir vairāk pretputekļu apstrāde. Tā kārta ir tikai aptuveni divi centimetri. Tas ir skaļāks posms, viņš ir vienkāršāk izbūvējams, bet skaļāks," stāstīja AS "Latvijas Valsts ceļi" Vidzemes reģionālās nodaļas būvinženieris Didzis Zvirbulis.
Tilta atklāšanā un eksperimenta izrādīšanā piedalījās daudzi eksperti, kuru uzdevums būs saprast – kurš risinājums ir labāks. Taču ceļu būvētājiem tas bija zināms izaicinājums.
"Tehnoloģija bija tāda, kura līdz šim Latvijā nebija veikta. Bija kaut kas līdzīgs, vienas kārtas asfalts ir bijis, bet ne uz frakcionētām šķembām, tās galvenokārt tika izmantotas astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, bet arī citādākas klases, savādāka frakcija," stāstīja SIA "Limbažu ceļi" būvniecības projekta vadītājs Māris Garklāvs.
Atšķirība, ko sajutīs ceļa lietotāji, –
ieklātā vienkārtas asfalta kārta, salīdzinot ar divkārtu virsmas apstrādi, ir komfortablāka braukšanai, jo virsma ir līdzenāka un no tās neatdalās šķembas.
Vairāk atšķirību vienkāršais ceļa lietotājs nejutīs – asfalts kā asfalts.
"No šī eksperimenta mums vēl vajag izkristalizēt, kādas bija problēmas un ko uzlabot. Daudz ir, ko uzlabot, to inženieru sanāksmē noteikti diskutēsim. Izvilksim esenci, kas no šī ir jāpatur, kas ir jāmaina," atzina SIA "Limbažu ceļi" būvniecības projekta vadītājs Māris Garklāvs.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") skaidroja, ka abas šīs tehnoloģijas ir lētākas nekā asfalta betons, bet šādiem reģionālajiem ceļiem, kur ir mazāka transporta slodze, ir ļoti labi risinājumi, "arī šī vienkārtas asfalta tehnoloģija, kas Eiropā ļoti plaši tiek izmantota".
Turpmāk gada laikā, tātad visos četros gadalaikos, tiks vērtēts, kā uzvedīsies abi posmi, kuros izmantotas dažādas tehnoloģijas, kā tie pārziemos, vai pavasarī veidosies jau tradicionālās bedres.
"Tālāk eksperti vērtēs gan tehniskos parametrus, kādi būs pēc šī eksperimenta, gan arī izmaksas; ja izmaksu ziņā tas posms ir nedaudz, bet dārgāks, bet kalpošanas atsver šo cenu, tad mēs izvēlēsimies vairāk izmantot šo vienkārtas asfalta segumu," skaidroja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.
Tikmēr paralēli eksperimetiem ar ceļa segumu šajā projektā tika pārbūvēts tilts, kas ir viens no pēdējo divu gadu lielākajiem tiltu būves projektiem Latvijā. Pārbūves laikā tika izmantota samērā reti pielietota tehnoloģija – uzbīdīšanas metode.
"Tilta savienošanā tika izmantoti vecie balsti, un tērauda siju konstrukcija tika uzbīdīta uz šiem vecajiem balstiem. Tā ir tehnoloģija, kas ir izmantota nedaudzās vietās Latvijā. Tas bija efektīvākais veids, kā uz esošajiem balstiem uzlikt jaunu tērauda konstrukciju," sacīja Kaspars Briškens.
Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā trīs miljoni eiro.