Būvniekiem darbu pilnas rokas
Ir darba dienas vidus, Rīgas centrs, kāda vēsturiska daudzstāvu mūra ēka. Pie ieejas Latvijas Radio satiek būvniecības uzņēmuma darbinieku un dodas iekšā mājā.
Artis Ģērmanis ir no celtniecības firmas "AGB būve". Viņš izrādīja telpas, kur patlaban strādā uzņēmuma darbinieki: "Izbūvējam ofisa telpas, un te iekšējais remonts, (..) šeit ir ilgi jau. Jau kaut kādi seši mēneši, diezgan pailgi. Baigi nespiež uz termiņiem, un lēnā garā strādājam. Bet iet jau viss uz finišu, var redzēt, jā. Pamazītēm."
Artis Ģērmanis stāsta, ka otrā stāva telpu remontu varētu pabeigt mēneša laikā. Ja īpašnieks gribēs, tad uzņēmums izbūvēs arī ēkas pārējos sešus stāvus.
Pandēmija uzņēmuma darbu neesot ietekmējusi. "Pat īstenībā darbu ir vairāk nekā pirms tam. Nu tagad jau kaut kādus divus mēnešus es vienkārši nevaru fiziski paņemt darbus, es atsaku. Tagad visi jaunie darbi ir tikai uz pavasari," atzīst Ģērmanis.
Tas uzņēmumam nav vienīgais objekts, kur pašlaik strādā. Noslēgti arī jauni līgumi.
Šajā būvobjektā strādā trīs no kopumā astoņiem firmas darbiniekiem. Remontdarbi dzirdami arī citos ēkas stāvos. Tur strādājot cita firma. Arī ar ventilāciju, elektrību, santehniku un bruģēšanu strādā citas firmas.
Sarunas laikā rodas iespaids, ka pandēmija būvniecības nozarei gājusi secen. Varbūt lielas grūtības bija pagājušajā gadā? "Tur pašā sākumā varbūt vienu mēnesi bišķi mazāk bija, strādnieki pasēdēja mājās. Tur arī pieprasījām par vienu mēnesi to pabalstu. Tur nebija daudz, tāda summa, tur ļoti minimāli," atceras Ģērmanis.
Šā gada aprīlī būvfirma no valsts saņēmusi dīkstāves pabalstu – nedaudz virs tūkstoš eiro. Tomēr uzņēmuma pārstāvis atzina – vajadzības pēc pabalsta īsti nebija: "Pavasarī vispār jutu, ka jau aizgāja privātais sektors, privātmāju būvniecība – viens grib celt, otrs grib celt. Un daži jau zvana, saka – tūlīt sāksim, gribam sākt celt! Es saku – jāsāk ar projektu. Mēs jau iesākām tikko."
Par spīti pandēmijai, būvnieki daudzo pasūtījumu dēļ strādājuši atrotītām piedurknēm: "Aktivitātes ziņā, jā, ļoti, es teikšu, pat ražīgs gads. Piemēram, šis gads pagaidām ir ļoti veiksmīgs, un strādājam."
Ģērmanim drīzāk nākas domāt, kā uzņēmumam turēt līdzi algu pieaugumam un augstajām cenām nozarē: "Ja tagad skatās no pavasara mēneša, jau būvmateriāliem kāpj un kāpj tās cenas. Metāls, piemēram, – metāla jumti jau reiz divi ir uzkāpuši, un pārējie būvmateriāli arī visi kāpj augšā. Un nekas jau lētāks nekļūst. Un viennozīmīgi – darbinieki arī grib lielākas algas, un tas arī būtu pareizi."
Ātra atkopšanās un valsts atbalsts
Statistikas dati rāda, ka pēdējā pusotra gada laikā būvniecības nozare piedzīvojusi svārstības. Pagājušo gadu kopumā tā beidza ar 2,7% izaugsmi, un arī būvnieku pašvērtējums bija pozitīvs. "Nozare spēja noturēt stabilu situāciju" – tā gada apskatā raksta sabiedriskā organizācija "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība".
Šā gada sākumā gan bija lejupslīde. No janvāra līdz martam celtniecības apjomi nokritās par apmēram 12%. Latvijas Banka secināja, ka tas notika vairāku iemeslu dēļ. Pie vainas bija gan bargā ziema, gan pandēmijas iespaidā sarukušās būvmateriālu ražošanas jaudas un problēmas loģistikā.
Taču pavasarī nozare atkopās, un pirmajā pusgadā kopumā tā attīstījusies par nedaudz vairāk kā vienu procentu. Tātad skaitļi liecina, ka nozarei šajā laikā ir klājies labi.
Sava loma tajā ir arī valsts pasūtījumiem, ar kuriem valdība izlēma sildīt ekonomiku.
Būvniecības firmas tika arī pie lieliem valsts pabalstiem.
Kopš pagājušā gada nogales būvnieki saņēmuši vairāk nekā 76 miljonus eiro trīs dažādās atbalsta programmās, kas bija domātas, lai biznesam atlīdzinātu pandēmijas radītos zaudējumus.
Valsts ieņēmumu dienests lielāko naudu izmaksāja, lai uzņēmumiem kompensētu apgrozījuma kritumu. Būvnieku saņemtās summas svārstās no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pusmiljonam eiro.
Pusmiljonu eiro saņēma trīs uzņēmumi, savukārt 450 tūkstoši tika divām firmām. Viena no tām ir "Abora".
Atbalstu saņēma arī lielās būvfirmas; daļai – apgrozījuma un peļņas pieaugums
"Abora" ir viens no desmit uzņēmumiem, kurus Konkurences padome šovasar sodīja tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā. Konkurences uzraugi atklāja, ka šie būvnieki bija ilgstoši nelikumīgi savā starpā sadalījuši publiskos un privātos iepirkumus Latvijā. To kopējā līgumu summa sasniedza nepilnus 700 miljonus eiro.
Līdz ar "Aboru" valsts atbalstu pieprasīja un saņēma vēl pieci citi karteļa lietas būvnieki.
Latvijas Radio lūdza paskaidrot visiem sešiem karteļa lietas uzņēmumiem, kādēļ viņi pieprasīja atbalstu nozarei tik ražīgā gadā. Rakstiskas atbildes saņemtas no trijiem: uzņēmuma "Re&Re", kas saņēma 150 tūkstošus eiro, firmas "Arčers", kuras kontos ieripoja 300 tūkstoši, un jau minētā "Abora", kas tika pie 450 tūkstošiem eiro.
Visas trīs būvfirmas skaidroja, ka pandēmijas laikā tās ir pieredzējušas būtisku apgrozījuma kritumu. Visas kā viena norādīja, ka pagājušā gada nogalē tās pabeigušas iesāktos objektus, bet jauni projekti pandēmijas iespaidā kavējušies. Pasūtītāji nogaidījuši un būvdarbus pārcēluši uz vēlāku laiku.
Uz grantu apgrozāmiem līdzekļiem varēja pretendēt, ja apgrozījums bija samazinājies vismaz par 20%, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas. Katra no būvfirmām iezīmē arī kādu īpašu apsvērumu.
Kā norāda "Re&Re", kaut būvniecības nozari neapturēja, darbus ietekmēja problēmas lielajās piegādes ķēdēs pasaulē. Izejmateriālu piegāde kavējās, auga cenas, darbaspēka kustība bija apgrūtināta. "Re&Re" šajos apstākļos nevis atbrīvojis darbiniekus vai samazinājis algas, bet pieteicies valsts atbalstam.
"Arčeram" bijis patīkami apzināties, ka ir iespēja gūt atbalstu no valsts grūtā situācijā, jo ir vienmēr godprātīgi maksājis nodokļus.
Bet "Abora" atgādināja, ka valdības noteikumi tai neliedza pieteikties atbalstam.
Pārējie trīs karteļa uzņēmumi – "Velve", "Latvijas energoceltnieks" un "Skonto būve", kuri no valsts budžeta kopumā saņēma 800 tūkstoš eiro – uz Latvijas Radio jautājumiem neatbildēja.
Kāds bijis būvfirmu apgrozījums šogad, nav iespējams pārbaudīt, jo šādi dati nav publiski pieejami. Bet pagājušā gada pārskati liecina, ka pērn no visiem karteļa uzņēmumiem vislabāk klājies "Aborai" – auga gan firmas apgrozījums, gan peļņa. Sliktāks gads bija "Skonto būvei" un "Re& Re" – abu apgrozījums samazinājies un bijuši zaudējumi. Apgrozījums kritis arī "Latvijas energoceltniekam", tomēr tas strādājis ar peļņu.
Par "Arčeru" un "Velvi" skaidru datu nav – viens uzņēmums pērn sācis reorganizāciju, otra gada pārskats "Lursoft" datu bāzē nav atrodams.
Lauksaimnieks: Visvairāk darbu ietekmēja izbīlis
Desmitiem miljonu eiro lielas kompensācijas pandēmijā ir saņēmusi arī lauksaimniecības nozare. Lai noskaidrotu, kā šajā laikā lauksaimniekiem ir klājies, Latvijas Radio devās uz Brunavas pagastu, kas atrodas pie pašas Lietuvas robežas apmēram stundas brauciena attālumā no Rīgas.
Uz kukurūzas lauka no tāluma redzams kombains. Tas nopļauj kukurūzu, uzreiz to sasmalcina un zaļo masu ieber smagās automašīnas kravas konteinerā, kas brauc blakus.
Pie kombaina stūres bija sēdies Jānis Straģis: "Pārstāvu zemnieku saimniecību "Krišjāņi". Esmu īpašnieks, vadītājs. Audzējam graudus, rapšus. Nodarbojamies ar lopkopību. Kundze nodarbojas ar aitkopību. Ražojam sierus. Nu, vēl ir dažas nozares kā biodīzeļa ražošana, mazlietiņ arī darbojamies. Tad arī spiežam no rapša sēklām raušus "gočām" barībai. Un tātad paliek pāri eļļa, tāpēc ir tā biodīzeļa ražošana. Un tās arī ir tās pamatnozarītes, uz kurām tie "Krišjāņi" balstās."
Jāņa Straģa saimniecība apstrādā nedaudz virs 700 hektāriem zemes. "Pirmais jau ir tātad laika apstākļi, kas ļoti būtiski ietekmē lauksaimniecību. Jo izdarīt var visu, izdarīt var perfekti – nomēslot, nomiglot, veikt visas augu aizsardzības pasākumus. Bet, ja tad, kad vajag sauli, ir lietus, vai arī otrādi – ja vajag lietu un ir saule, un žāvē ārā un nekas nenāk augšā pavasarī, tad tas ir tā... nu tā ir viena no pamata problēmām," spriež lauksaimnieks.
Bet lopkopībā pastāvīgas grūtības sagādā atrast darbiniekus. Straģa saimniecībā no apmēram 30 darbiniekiem viens ir Edgars, kurš ar kolēģiem aprūpē vairāk nekā trīssimt govju. Tās slauc no rīta un vakarā. "Tas viss notiek mehanizēti. Pieniņš aiziet pa vadu uz baseinu," saka Edgars.
Darbs gan prasa agru celšanos: "Pirmdien sanāk, ka man jānāk piecos uz darbu. Tad es to fermu tīru ar traktoru. Tad man jāpakaisa tie lopi ir. Kā kuru vakaru – ir, kad es piecos aizeju mājās, kad sešos, kā sanāk. Bet tikai pirmdien un piektdien sanāk tie garākie rīti. Tā jau parasti no astoņiem jānāk uz darbu."
Kad pērn sākās pandēmija, Jānis Straģis bija visvairāk satraucies tieši par Edgaru un viņa kolēģiem: "Lielākais kreņķis pirmajā brīdī bija fermā, ka tur tiešām nav tā, ka nenoveļas visi pēc kārtas un ka nav, kas nāk uz darbu. Bezmaz vai pašam jāiet un jāslauc govis, un viss jādara. Bet par laimi tur viss bija OK. Nu, paslimoja, tiešām cilvēki slimoja. Bija tā, ka kādi trīs četri man tā tīri nopietni paslimoja."
Izbīlis bijis tas, kas arī visvairāk ietekmēja saimniecību: "Vislielāko ietekmi atstāja tieši tas pirmais vilnis, kas bija. Tad bija vai nu tas vispārējais šoks ekonomikā arī, ka visi bija sabijušies, un būtībā tad arī bija tie lielākie zaudējumi. Piena cena nokritās. Kā beigās ar kolēģiem, partneriem, pārstrādātājiem runājām, īsti jau laikam pat nebija pamata tomēr. Tas vairāk tāds tīri šoks: kas nu būs, kas nebūs."
Patlaban viņš nekādas grūtības Covid-19 dēļ neizjūt: "Pēc tam tā cena atgriezās daudzmaz normālā līmenī. Tad vēl tā kā pakāpās. Un būtībā tas arī bija tas lielākais Covid-19 iespaids. Citādi es pat teiktu, tas īpaši neietekmē šobrīd."
Atbalsts piena nozarei un lopkopjiem
Tiesa, norādot ar Covid-19 negatīvo ietekmi, lauksaimniekiem pērn piešķīra vairāk nekā 37 miljonus eiro. Šo summu izmaksāja vairākās atbalsta programmās, bet galvenokārt nauda aizplūda piena nozarei un lopkopjiem. Atbalstu saņēma arī skolu ēdinātāji un dārzeņu ražotāji.
Lauvas tiesu jeb apmēram 26 miljonus eiro lauksaimnieki saņēma automātiski. Tas nozīmē, ka viņiem uz pabalstu nevajadzēja pieteikties. Lauku atbalsta dienests to vienkārši pārskaitīja uz kontu.
Jāņa Straģa saimniecībai šādi pienācās vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. Un tas bija gadā, kad Straģa saimniecība apgrozīja vairāk nekā 1,2 miljonus eiro un strādāja ar peļņu.
Pie vairākiem miljoniem eiro Covid-19 atbalsta naudas tika arī graudu audzētāji.
Lauksaimnieks: Pērn zemnieks bija zirgā
Šoreiz zemnieki varēja iztikt bez pabalstiem. Tā uzskata lauksaimnieks un graudkopis Guntis, kurš lūdza viņa uzvārdu publiski neatklāt. Viņš valsts kompensāciju nesaņēma.
"Pagājušais gads jau bija tāds ražas gads, kāds ļoti sen nav bijis. Sakrita visi faktori, ka i ražas bija labas, i kvalitātes bija labas, i laiks bija saulains, i biržas cenas bija brīnišķīgas. Tā kā viss jau pagājušogad bija – zemnieks bija zirgā! Bet nu, kam tur piešķīra, kam nepiešķīra – neviens jau neprasīja," atzīst Guntis.
Guntis saimnieko Grenctālē, tajā pašā Brunavas pagastā. Tur viņš audzē kviešus, rapsi, pupas un citus pākšaugus vairāk nekā 80 hektāru platībā. "Zemniekam jau tas Covid-19 neko neizsaka. Viņam tāpat, ja viņam jāsēj, tad viņš sēj, ja viņam jākuļ, tad viņš kuļ. Galvenais, lai būtu, kur to visu likt un pārdot. Šis jautājums jau viss ir kārtībā. Cenas ir, un ražas ir, un viss ir," secina Guntis.
Viņaprāt, valdības vīriem vajadzēja pietaupīt budžeta naudu brīdim, kad nozarei to tik tiešām vajadzēs. Līdzīgi kā būvniecībā, arī lauksaimniecībā pērn bijusi izaugsme – lopkopības un augkopības sektori auguši par 2,8%.
"Ar to naudu jau tagad mētājās pa labi un pa kreisi, kā teica Kariņš. Ir neredzēti lielas naudas summas, un tagad visi kaut ko grib kaut kur iegrūst... Kas to visu atdos, es jau nezinu. Bet tā sajūta tāda ir, ka neviens jau līdzi neskatās, kur paliek, kam vajag, nevajag," komentē Guntis.
Lauksaimniekiem un būvniekiem kopumā izmaksāto kompensāciju apjoms kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 115 miljonus eiro.
Tā Latvijas budžetam ir liela nauda. Kādēļ lauksaimniekiem, kas pagājušajā gadā ieguva lielāko graudu kopražu Latvijas vēsturē, un būvniecības nozarei, kas turpināja attīstīties, piešķīra tādas summas?
Kāpēc atbalstīja būvniekus un lauksaimniekus?
Kad pērn martā Latvijā sākās pandēmija, valdība izveidoja sarakstu ar tām nozarēm, kuras strauji nonāca naudas grūtībās. Dīkstāves dēļ smagi cieta tūrisms, viesnīcu un ēdināšanas sektors, aviopārvadājumi, kultūra un citas – kopumā 40 nozares. Ne lauksaimniecības, ne būvniecības starp tām nebija.
Tomēr vēlāk valdība pārdomāja un nozaru sarakstu svītroja. Pieteikties valsts naudai varēja arī būvnieki.
Līdz šā gada rudenim biznesam tiešā veidā subsīdijās un grantos izmaksāti gandrīz 670 miljoni eiro. Būvnieki no tā dabūja devīto daļu.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) uz aicinājumu sniegt interviju neatsaucās. Bet Latvijas Radio tikās ar Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktori Ilze Lori. Viņai arī jautājums – kādēļ būvnieki saņēma atbalstu?
"Pateikt Latvijas uzņēmumiem, ka jūsu nozare tāpēc nesaņems atbalstu, ka jums vienkārši pēc fakta klājas labi, manuprāt, ir nepareiza retorika," sacīja Lore.
Viņa norādīja, ka valsts atbalstīja tikai tos uzņēmumus, kuriem bija apgrozījuma kritums, bet kopējā ekonomikas aina tobrīd nebija skaidra. "Man ir jāsaka atklāti – mēs rūpējamies, lai mums šī ekonomiskā aktivitāte notiktu un lai mēs to saglabātu.
Līdz ar to tajā brīdī šādi dati nebija pieejami, ka notiek strauja izaugsme vienā no sektoriem. Dati liecināja par pretējo," skaidroja Lore.
Bet vai tas bija solidāri pret tām nozarēm, kas bija dīkstāvē un cieta lielus zaudējumus? "Izsniegtais apmērs, manuprāt, tomēr neliecina par solidaritāti. Jebkurš uzņēmums, kas bija krīzes ietekmēts, varēja pieteikties šim atbalstam. Līdz ar to tā proporcija attiecīgi veidojās. Tie uzņēmumi, kas tiešām juta vajadzību, viņi atnāca pēc šī atbalsta. Un tie, kas juta, ka viņiem ir pietiekami daudz uzkrājumu, droši vien arī nenāca pie valsts," sacīja ministrijas pārstāve.
Budžeta uzraugi: Sekas – pārkaršana
Tuvākajos divos gados Latvijā sāksies vērienīgi būvdarbi, tajā skaitā "Rail Baltica" projektā. Nozarē ieplūdīs liela nauda gan no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, gan no daudzgadu budžeta. Tādēļ dāsni subsidēt būvniecības nozari bija valdības kļūda, atzīst Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. "Praktiski tā nozares pārkaršana jau notiek.
Mēs savulaik brīdinājām par riskiem, tagad mēs jau redzam sekas. Un sekas ir tādas, ka nenormāli pieaug cenas," norādīja Šteinbuka.
Viņa prognozēja, ka būvniecības izmaksas turpinās pieaugt, tādēļ valdībai nevajadzētu naudu vienkārši ierakt betonā. "Ja kaut kādi no tiem projektiem tomēr izrādīsies, nu, teiksim, ka tie nebūs pārāk efektīvi, tas nozīmē, ka nedos tādu izrāvienu tautsaimniecībai, nedos konkurētspējas vai produktivitātes pieaugumu un izaugsmes pieaugumu, tādā gadījumā labāk tos projektus [vajadzētu] uz laiku atlikt," uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.
Pēc Innas Šteinbukas teiktā, pretējā gadījumā būvniecībā turpinās palielināties cenas. Bet valsts atbalstu ir vērts ieguldīt tikai tad, ja nozare tiešām ir sliktā situācijā.
Valsts kontrole: Maksājums ar uzviju
To, vai Zemkopības ministrijas sarūpēto naudu – 37 miljonus eiro – vajadzēja izmaksāt lauksaimniekiem, vērtēja Valsts kontrole. Revidenti secināja, ka neviens nevērtēja, vai zemniekiem nauda tik tiešām ir vajadzīga.
"Jāsaka tā, arī Finanšu ministrijai regulāri apkopojot informāciju, kāda dažādās nozarēs ir pievienotā vērtība iekšproduktā, jau trešajā ceturksnī bija redzams, ka ir tikai pāris nozares, kur joprojām ir tā situācija pozitīva salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem – tā bija būvniecība, tā bija lauksaimniecība. Neskatoties uz to, tie atbalsta maksājumi tika veikti 2020. gada beigās," norādīja Inga Vilka no Valsts kontroles.
Viņa zināja stāstīt, ka, piemēram, piena lopkopības nozare saņēma vairāk nekā septiņu miljonu papildu piemaksu un šis atbalsts pārsniedza sarukušos ieņēmumus. Zemkopības ministrija pat atviegloja sākotnējos kritērijus, lai lauksaimnieki varētu kvalificēties atbalstam, bet kompensācijas apjoms palika tikpat augsts.
"Pēc šīs revīzijas mēs redzējām, ka
sākotnēji paredzētais vienreizējais kompensējošais maksājums patiesībā bija – jāsaka tā – ne vienreizējs un ne tikai kompensējošs, bet maksājums ar uzviju," norādīja Vilka.
ZM: Bija jāreaģē, lai saglabātu konkurētspēju
Latvijas Radio nenotika intervija ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība), bet viņa vietā tika deleģēts ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība). Viņš apgalvoja – ja ministrija būtu kavējusies ar atbalstu, tad lauksaimnieki līdz vasaras vidum neizdzīvotu.
"Bija jārīkojas strauji, uzreiz un, jā, mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs sniegsim šo atbalstu visām saimniecībām konkrētajā nozarē, kur iestājās kritums nozarē. Jo mēs sapratām, ka mums papildus izveidot Covid-19 vērtēšanu sanāks valstij dārgāk nekā varbūt kādai saimniecībai arī, nu, kādu eiro pārmaksāt," skaidroja Eglīts.
Viņš piebilda, ka lietuvieši būtiski samazināja piena iepirkumus un nevarētu teikt, ka mūsu lauksaimnieki to neizjuta: "Kā mēs zinām, Eiropā bija visnotaļ dāsni ar šo atbalstu tieši Covid-19 krīzē. Lietuva burtiski bēra naudu pār saviem putnkopjiem, cūkkopjiem, dārzeņu audzētājiem. Nu, mums,
lai saglabātu konkurētspēju, skaidrs, ka arī mums bija jāreaģē."
Eglītis noraidīja Valsts kontroles pārmetumus, ka lauksaimniekiem būtu pārmaksāts, un uzsvēra, ka neviens likums nav pārkāpts: "Es teikšu tā, ka es šajā brīdī nevaru vērtēt vienu nozari pret otru. Es varu pateikt vienu – ja mums visas lopkopības saimniecības, visas piensaimniecības būtu likvidētas, mēs šobrīd pirktu pienu no poļiem, leišiem. Un es nezinu, vai tas būtu solidāri attiecībā pret mūsu cilvēkiem."
Uzklausot Ekonomikas un Zemkopības ministrijas ierēdņu skaidrojumus, Latvijas Radio uzrunāja arī finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība"). Viņa pārziņā ir vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam. Tā izskatīja ministriju priekšlikumus par atbalsta piešķiršanu nozarēm, pirms tos skatīja valdība. Atbilžu vietā viņa sabiedrisko attiecību padomniece Mudrīte Grundule atsūtīja šādu ziņu: "Finanšu ministrs šonedēļ nevarēs sniegt interviju, viņš koncentrējas uz valsts budžetu."
Ministra padomniece norādīja, ka Finanšu ministrija tikai nodrošina, lai nozaru ministriju plāniem ir pieejama valsts nauda. Bet ministriju plānus uzreiz apstiprina valdība. Vai tas nozīmē, ka finanšu ministrs par valsts izšķērdēto naudu nenes nekādu atbildību?
Kopumā pandēmijas seku mazināšanai valdība ir iztērējusi nedaudz vairāk nekā trīs miljardus eiro, un galvenokārt tas ir uz valsts parāda rēķina.
