"Jaunā Vienotība" atgriežas līderos; NA – kritums
"Jaunajai Vienotībai" atbalstu sola 8,8% aptaujāto, tas ir neliels kāpums pret augustu (kāpums par 0,1%).
Otrajā vietā ir Nacionālā apvienība ar 8,5%. Tas ir par 1% mazāk nekā augusta partiju reitingā.
Trešajā pozīcijā ar 7,1% atbalstu ir "Latvija pirmajā vietā" (augustā 7,4%). Ceturto vietu ieņem "Progresīvie", kuriem savu balsi dot oktobrī gatavi 6,3% aptaujāto (augustā 6,4%). Abām partijām pret augustu kritums.
Tālāk seko Zaļo un Zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts" – attiecīgi 6% un 5,4% potenciālo vēlētāju balsu (augustā attiecīgi 5,1 un 4,5%). Abiem politiskajiem spēkiem kāpums.
4,8% aptaujāto šobrīd solās balsot par "Saskaņu" (augustā 5,3%), bet 4,4% – par "Stabilitātei!" (augustā 4,7%) – abām kritums, salīdzinot ar laiku pirms diviem mēnešiem. "Suverēnajai varai" 2,8% reitings, kas kopš augusta ir pieaudzis par 0,2%. Bet pārējām partijām balsis sola zem 2% aptaujāto.
"Latvijas attīstībai" oktobrī saņemtu 1,5% balsu, kas ir par 0,5% mazāk nekā augustā. Savukārt Jaunā konservatīvā partija piedzīvojusi visstraujāko reitingu kritumu – par to oktobrī gatavi balsot vien 1% aptaujāto (augustā 1,8%). "Kustības "Par"" reitings kopš augusta saglabājies nemainīgs – 0,9%.
Vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto pilsoņu atzīst – viņi nezina, par ko balsotu, ja vēlēšanas notiku šodien. 13,5% savukārt vēlēšanās nepiedalītos.
Ja vēlēšanas notiktu šobrīd, Saeimā iekļūtu 8 partijas
Pārrēķinot aptaujas datus un ņemot vērā arī vēlētāju apņēmību balsot, gluži tāpat kā līdz šim Saeimā iekļūtu un 5% barjeru pārvarētu astoņi politiskie spēki – visas šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas un Saeimā neiekļuvusī "Saskaņa".
Partiju līderi jaunākos reitingus vērtē dažādi – citi priecājas, citi vērtē pieticīgāk
Frakcijas "Jaunā Vienotība" (JV) priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics uzsver, ka ir gandarīts par partijas atgūtajām līderu pozīcijām.
"Es skaidroju ar to, ka mūsu vēlētājs ir prasīgs un budžeta procesā ir ieviests galvenais solījums – papildu līdzekļi iekšējai un ārējai drošībai. Un arī 95% nodokļu tiks samazināti. Viņi novērtē, ka tas, ko solījām budžeta procesā, ir paveikts," pauda Jurēvics.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka rezultāti ir jāvērtē ilgtermiņā.
"Tieši ilgtermiņā Nacionālās apvienības rezultāti ir stabili un noturīgi. Šobrīd mēs ar JV cīnāmies par līderpozīciju un atšķirības nevienā no mēnešiem nav lielas. Mēs redzam, ka JV ir bijušas lielākas svārstības. NA kopējam rezultātam ir tendence pieaugt," salīdzina Dzintars.
Tikmēr partijā "Latvija pirmajā vietā" (LPV) novērtē rezultātu stabilitāti.
"Šie rādītāji ir stabili, un tas apliecina to, ka tā darbība, ko veic LPV, ir pārliecinoša un uzrunā sabiedrību. Svārstības ir ļoti mazas un apliecina, ka sabiedrība partijai uzticas," pārliecināta ir LPV Saeimas frakcijas deputāte Ilze Stobova.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs uzsver, ka svarīgākais rādītājs būs nākamās Saeimas vēlēšanas.
"Nav jau noslēpums, ka pēdējo mēnešu laikā mūsu ministrijas ir bijušas politikas dienas kārtībā. Pats svarīgākais rādītājs būs pēc diviem gadiem – nākamās Saeimas vēlēšanas. Protams, arī "Rail Baltica" būs tas jautājums, pēc kā spriedīs mūsu vēlētāji," sprieda Šuvajevs.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS) un "Apvienotajā sarakstā" (AS) novērtē pieaugušo vēlētāju atbalstu.
"Vēlētāji ir pamanījuši labos darbus, mēs esam nākuši klajā ar vairākām labām iniciatīvām, gan ar stāstu, ka tiek samazināts ierēdņu skaits, gan plāns par cenu ierobežošanu. Tie ir aktuālie darbi, un vēlētāji to novērtējuši," saka ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Tikmēr "Apvienotā saraksta" frakcijas priekšsēdis Edgars Tavars uzteic deputāta Andra Kulberga ieguldījumu.
"Tur ir zināma korelācija, ko dara Andris Kulbergs parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. To milzīgo darbu, ko viņš ir paveicis un visa mūsu frakcija ar savu alternatīvo skatījumu par lietām, kas notiek Latvijā."
