Tieši Dobelē pirms 17 gadiem sperti Ilzes pirmie soļi zinātnē.
"Dobelē es sāku strādāt 2007. gada rudenī reizē ar studijām maģistratūrā. Toreiz mans pirmais un pamata pētījums bija plūmes. Šis bija tas stādījums, kuru iekārtoju institūtā 2008. gada pavasarī," rādīja Ilze Grāvīte.
Selekcijas darbs ir ilgstošs. Teju 10 gadu garumā reģistrētas sešas plūmju šķirnes, no kurām mīļākā, ar nosaukumu Ance, ir par godu mammai.
"Manu mammu sauc Anita, bet mēs nevarējām šķirni reģistrēt ar vārdu Anita, jo vācu šķirnei ir Hanita, tāpēc 'Ance' ir mammai veltīta šķirne," skaidroja Ilze Grāvīte.
Šobrīd siltumnīcās tiek ieziemoti jaunie stādījumi, un darbs pie selekcijas turpinās. Kā atzīst zinātniece, Latvijā ir daudz labu un garšīgu šķirņu, bet ar grūti veidojamiem vainagiem, tādēļ ikdienas darbā tiek meklēta jauna pieeja.
"Šeit mēs meklējam to variantu, kā jaunās šķirnes piedāvāt ražotājam. Ne tikai tradicionālos vainagus, bet arī ar netradicionālām vainagu formām, ar augumu samazinošiem potcelmiem. Tas ir ļoti nozīmīgi arī pašai nozarei," sacīja Ilze Grāvīte.
Plūmes, ķirši un aprikozes ir tās kultūras, kas Ilzes sirdij ir vistuvākās.
Bez darba zinātnē selekcionāre nodod savas zināšanas studentiem, lasot lekcijas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, un konsultē arī augļkopjus. Tieši pedagoga darbs augstskolā tiek vērtēts vislabāk.
"Dažāda vecuma un dažādas pieredzes cilvēkiem viņa ļoti vienkāršiem vārdiem prot pateikt to, kas ir zinātnē izpētīts, un tāda īpašība nebūt nepiemīt daudziem zinātniekiem," atzina Dārzkopības institūta vadošā pētniece Edīte Kaufmane.
Apliecinot Ilzes Gravītes nozīmīgo ieguldījumu zinātnē, Dārzkopības institūts zinātniecei pasniedza "Ābolu ordeni".
"Tas ir tiešām tāds ļoti zīmīgs un nozīmīgs novērtējums, jo tas nav par kaut kādu izstrādātu darbu. Tas ir par darbu nozarē ilgstošā periodā," uzsvēra Ilze Grāvīte.
Šogad Dārzkopības institūtā "Ābolu ordenis" tika pasniegts jau 13. reizi, godinot Latvijas zinātniekus un pētniekus par izciliem sasniegumiem zinātniskajā darbā.
