Pavasaris un rudens psihiatrijā ir laiks, kad pieaug depresijas gadījumu skaits un pacienti pēc palīdzības vēršas biežāk nekā vasarā vai ziemā.
"Zinātne saka, ka tā īsti pierādīts tas nav, bet tas, ko mēs redzam, tomēr ir šī sezonalitāte. Īpaši rudenī. Oktobrī, novembrī kļūst tumšāks laiks, un tas ietekmē cilvēku pašsajūtu. Un pieaug depresijas pacientu skaits, rindas uz nodaļām un ambulatorie pieprasījumi," novērojis psihiatrs, ambulatorā centra "Veldre" vadītājs Māris Taube.
Taubes ieskatā, arī regulārā pāreja uz ziemas laiku ietekmē pašsajūtu.
"Tā pulksteņa griešana arī, ja man prasa, tā vienā brīdī ir jābeidz. Varbūt psiholoģiski. Pacienti to saka. Šogad rudens mūs lutina. Ir jāizmanto vismaz tās saulainās dienas. Ir jāiet laukā, jāskatās lapas. Mājās vairāk gaismas sadegt! Netaupīt elektrību! Socializēties. Tie visi parastie ieteikumi," atzīmē Taube.
Rīgā pie Māras dīķa satiktajiem cilvēkiem katram sava recepte pret rudens skumjām.
"Droši vien vairāk gaismiņas mājās lieku. Sports. Un svecītes. Kaut kas tāds," ar saviem padomiem dalās Margarita. Jautāta, vai ir skumjas, viņa atbild, ka saule mazāk spīd un noskaņojums ir depresīvāks.
"Sports ļoti palīdz atbrīvot prātu! Un, ja ģimenē viss labi, tad ir ideāli!" uzskata Voldemārs.
Bet Irina pat uzklājusi nelielu galdu uz soliņa un ar meitām dzer tēju.
"Bijām Dzegužkalnā, tagad šeit. Esam no Bolderājas, atbraucām speciāli," attrauc Irina, Valērijas un Veronikas mamma. Ar bērniem skumju nekad neesot.
Taču Ainas kundze, kas sastapta ar suni Pogu, nūjo – veselībai un dzīvespriekam.
"Iet vairāk dabā. Skatīties lapiņas. Protams, kaut ko darīt. Nesēdēt un nevaidēt," saka Aina.
Ārsti gan atgādina – ja skumjas ir nepārejošas, noteikti jāmeklē palīdzība pie ģimenes ārsta vai psihiatra.
