Mainās attieksme
Zināms, ka Jaungada uguņošana šogad būs sešās pilsētās — Ventspilī, Ogrē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē un Valmierā. Pašvaldības lēnām atgriežas pie šīs svētku tradīcijas, taču pirotehnikas nozare aizvien jūtas aizmirsta.
Šogad gan pieprasījums esot vien nedaudz zemāks nekā pēdējos pāris gadus. Tas ir dažādu apstākļu, piemēram, iedzīvotāju finansiālo grūtību dēļ.
"Attieksme pret mūsu nozari no dažādām pusēm, gan no pašvaldību puses, gan no dažādu organizāciju puses, teiksim, no suņiem, kaķiem… Šie gadi mums ir grūti, nozarei ir grūti, jo tā attieksme ir gana noliedzoša," LTV pastāstīja Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Nutovcs.
Savukārt kādā pirotehnikas veikalā Rīgā Latvijas Radio uzzināja, ka iedzīvotāju atsaucība ir liela. Salūtam cilvēki tērējot līdz pat 400 eiro.
"Pārsvarā visi pērk [par] 35–45 eiro. Protams, ir arī, ka vairāk pērk – par 90–100 eiro. Par 400 atnāk un nopērk. Dažādi ir bijuši. (..) Lielākoties nāk [nopirkt] un izšaut [pulksten] 12 [naktī] vai uz kādu dzimšanas dienu. Kooperatīviem ir daudz grandiozāki salūti. [Pirotehniku pirkt] nāk Ziemassvētkos, Jaunajā gadā. Novembrī ļoti maz bija, bet tagad ir diezgan daudz klientu, it īpaši vakarā. Rinda stāv," pastāstīja veikala pārdevēja, kas vēlējusies palikt anonīma.
Šajās dienās aktīvi strādā arī likumsargi, kas pirotehnikas tirgotājus pārbauda visā valstī, uzraugot, vai viņi ievēro drošības noteikumus, tirgo licencētas preces un vai nepārdot pirotehnikas priekšmetus bērniem. Valsts policijā norāda, ka secinājumi un dati par veiktajām pārbaudēm būs janvārī.
Rīdzinieki gatavojas gadumijai
Svētku laikā, īpaši pirms gadumijas, cilvēki aktīvi pērk pirotehniku. Lai noskaidrotu, vai arī šogad cilvēki veltīs naudu uguņošanai, Latvijas Radio apmeklēja vairākas Rīgas apkaimes, kur, salīdzinot ar centru, salūtu, šķiet, var novērot biežāk.
Purvciema iedzīvotāji:
Jautrāk. Mēs vienmēr draugu kompānijā uz Jauno gadu šaujam salūtu.
Arī šogad būs?
Ir cerība, ka jā. Bet mēs vēl neesam pirkuši un domājuši, bet ir doma, ka jā.
Cik apmēram tērēsiet naudas?
150–200 eiro.
Katru gadu tik?
Apmēram. Plus/mīnus. Kas tad tas ir – 10 cilvēki samet pa 10–20 eiro un nopērk lielu salūtu.
"Es personīgi ne, bet ģimene – jā. Patīk, lieto pirotehniku, bet man personīgi nepatīk. Es vienmēr stāvu kaut kur tālumā no pirotehnikas, jo es baidos," pastāstīja Bolderājas iedzīvotāja.
"Esmu par pirotehniku, bet esmu pret to, ka nevar šaut, kad vēlos, piemēram, stundu agrāk vai vēlāk, vai citā laikā. Pirotehniku pats gan nepērku, bet, ja kāds cits šauj, es neesmu pret," sacīja kāds Zolitūdes iedzīvotājs.
"Mans draugs bez acs palika. Tas notika Daugavpilī. Bija kāzas manai māsai. Un pēc tam viss," pastāstīja Imantā uzrunāta sieviete.
"Interesanti, skaisti, labi. Pie jūras taisāmies sagaidīt Jauno gadu. Attiecīgi putniņu tur nav it kā. Cilvēku arī. Debesis – atvērtas, skaistas. Raķetīti uzlaist vienu, sagaidīt Jauno gadu, forši taču, vai ne? Naudas tēriņam īstenībā nav nozīmes, jo svētki ir tad, kad tev dvēselē ir svētki, nevis tad, kad tev ir nauda vai nav naudas," sacīja kāds Imantas iedzīvotājs.
Pilsētās ierobežojumi
Pirotehnikas izmantošanu pašvaldības var regulēt dažādi. Piemēram, Siguldas novads gada pirmajā pusē pieņēma lēmumu par pilnīgu uguņošanas aizliegumu, izņemot gadu miju, taču nu noteikumi mīkstināti. Šogad iedzīvotājiem jāņem vērā, ka Siguldā salūtu drīkstēs rīkot vien stundu – no 23.30 līdz pusvieniem naktī.
Savukārt Ogrē to drīkstēs vien no pusnakts līdz vieniem naktī. Tādējādi šīs pašvaldības ir aizliegušas rīkot salūtu pulksten 23, kas sakrīt ar kaimiņvalsts Krievijas Jaungada laiku Maskavā.
Rīgā savukārt citi noteikumi. "Pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot laika posmā no vienpadsmitiem vakarā līdz septiņiem rītā, ja tas nav saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, izņemot valstī noteiktajās svētku dienās. Attiecīgi Vecgada vakarā un Jaunajā gadā šie ierobežojumi nav spēkā," skaidroja Rīgas pašvaldības policijas komunikācijas speciāliste Ērika Verze.
Pirotehnikas traumas – lielākoties smagas
Bet mediķi pirms svētkiem iedzīvotājus brīdina, ka ar pirotehnikas priekšmetiem jābūt ļoti piesardzīgiem.
"Katru gadu tieši Jaungada laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem jāsniedz palīdzība tiem, kuri pārgalvības dēļ un alkohola ietekmē neuzmanīgi rīkojušies ar dažādiem pirotehnikas izstrādājumiem.
Ja runājam par izteiktākajām pirotehnikas traumām, tad diemžēl lielākoties tās ir smagas.
Plēstas brūces un plaši ķermeņa apdegumi, sejas savainojumi ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem un redzes traucējumi, arī plaukstu bojājumi ar sadragātiem pirkstiem un amputācijām, lūzumi un citas traumas. Turklāt traumas gūst ne tikai pieaugušie, bet arī bērni un jaunieši, kuri atstāti bez pieaugušo uzraudzības," pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Laura Bērziņa.
Mediķi iedzīvotājiem novēl sargāt sevi un savus tuviniekus, lai kāda traģiska nelaime neaizēno Jaunā gada svinības un, iespējams, arī visu atlikušo mūžu. Ārsti aicina cilvēkus uzmanīties un rīkoties atbildīgi.
Rīgas pašvaldības policija svētkos aicina neizmantot pirotehniku, lai neradītu riskus sev un apkārtējiem. Tomēr, ja ir vēlme sarīkot uguņošanu, tad pirotehniku pareizi būtu iegādāties licencētos veikalos, nevis "no rokas".
Likums aizliedz uguņošanas ierīču lietošanu bērnudārzu, izglītības, ārstniecības un rehabilitācijas iestāžu, kā arī kulta vietu un dievnamu tuvumā – tuvāk par 100 metriem.
Petardes un pirotehniku ir aizliegts lietot arī daudzdzīvokļu namu pagalmos.
Fiziskām personām sodi var sasniegt 350 eiro, bet juridiskām līdz pat 1400.
Daudzviet gan pasaulē, gan Latvijā svētku uguņošanu mēdz aizstāt ar citiem risinājumiem, piemēram, gaismu vai dronu šoviem. Ir runāts par uguņošanas ietekmi uz vidi, mājdzīvniekiem, bērniem, kā arī cilvēkiem, kas cieš kara traumas.
