"Salti", kas ir plastmasas ierīces ar bateriju, var radīt vides problēmas. Lai arī ražotāji un tirgotāji aicina izlietotus "saltus" izmest īpašās kastītēs, tas vēl nenozīmē, ka tos visus pārstrādā.
"Pārstrādāta tiks baterija, kas tur ir iekšā. To nepārstrādā Latvijā. Latvijas uzņēmēji to ved tālāk uz Lietuvu, kur ir uzņēmējs, kurš laikam savāc šīs un līdzīgas baterijas no vairākām valstīm, no vairākiem uzņēmējiem. Arī Lietuvā to nepārstrādā. Tālāk Lietuvas uzņēmējs ved, ja nemaldos, uz Vāciju vai Franciju. Nu tad tur kaut kur to bateriju pārstrādā. Uzsveru, ka pārstrādā bateriju. Visu pārējo īsti ne," zināja stāstīt LTV raidījuma "Vides fakti" žurnāliste Elīna Kolāte.
Turklāt ne visi izlietotos "saltus" izmet speciālajos konteineros. Saskaņā ar paša ražotāja datiem pie viņiem atgriežas vien 10–20% no visu pārdotā saltu apjoma svara.
Ja "salti" nonāk sadzīves atkritumos, tad labākajā gadījumā tiek apglabāti poligonā. "Ņemot vērā to, ka tas ir mazs un relatīvi smags salīdzinājumā ar pārējiem sadzīves atkritumiem, tas var iekrist pie bioloģiski noārdāmo atkritumu daļas, no kuras tiek gatavots komposts. Un arī "Getliņos" man apstiprināja, ka, jā, viņu komposta materiālā tiek atrasti arī šie "Salt", kuriem tur galīgi nevajadzētu būt," pastāstīja Kolāte.
"Tas ir ļoti ievērojams un strauji augošs atkritumu tips Latvijas piekrastē.
Tur laikam tādi divu veidu atkritumi, kas tagad piedzīvo uzvaras gājienu: "saltiņi", daļas no citām elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un sejas maskas," atklāja vides jautājumu žurnāliste.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai skaidras atbildes, ko ar to darīt, īsti nav. Bet būšot – plāno ieviest nodokļa likmi par nepārstrādāto un nereģenerēto plastmasas un kompozīta iepakojumu.
Risinājumu sola arī paši ražotāj, solot ieviest sistēmu, kas motivēs cilvēkus nodot izlietotos produktus.
