Lai arī "Apvienotā saraksta" dibinātājs Uldis Pīlēns vēl nemaz nav izvirzīts prezidenta amatam, viņa kandidatūrai atbalstu paguvusi paust opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Stabilitātei!". Ja pie šīm balsīm pieskaita vēl Zaļo un Zemnieku savienības balsis, tad teorētiski kopā ar "Apvienoto sarakstu" Pīlēnam būtu 51 balss.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars gan nevēlējās iespējamo prezidenta amata kandidātu vārdus saukt, bet attiecībā uz opozīcijas rīcību, pieminot kādus kandidātus, sacīja – jāskatās, "kas notiks rīt".
To, ka partiju dueļos par nākamo Valsts prezidentu ir gatava iesaistīties arī Zaļo un Zemnieku savienība un nepieciešamības gadījumā nodrošināt savas frakcijas izšķirošās balsis, liecina tas, ka partija vismaz pagaidām vairs neplāno virzīt savu prezidenta amata kandidātu.
ZZS priekšsēdētājs Viktors Valainis norādīja, ka ir pārāk daudz neskaidrību, "izskatās, ko koalīcija par to tirgojas; kamēr nebūs skaidrības, nezinām, kāda būs parlamenta un opozīcijas loma tajā".
To, ka sākušās dažādas neformālas sarunas un arī "kuluāru paslēpes", liecina opozīcijas ierosinājums nākamo valsts prezidentu vēlēt aizklāti. Saeima gan šo partijas "Latvijai pirmajā vietā" iniciatīvu noraidīja.
Saeimas deputāte Linda Liepiņa (LPV) klāstīja, ka atbalsta tautas vēlētu prezidentu, bet, kamēr par prezidenta ievēlēšanu balso Saeima, šim balsojumam, viņasprāt, jābūt aizklātam.
Pirms četriem gadiem pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu amatam virzīja Nacionālā apvienība. Tagad partija vēl nav paziņojusi par šādu soli un partneru viedokli gaida arī "Jaunā Vienotība".
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Klotiņš nevarēja komentēt, kāpēc Levitu vēl nevirza otrajam termiņa, sakot, ka viņš nav apvienības valdes loceklis, un "tāda ir politiskā situācija šajā jautājumā pašlaik".
"Jaunās Vienotības" pārstāve, Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševiča norādīja, ka "Jaunā Vientoība" gaida, vai NA būs gatava Levitu arī šoreiz izvirzīt pirmā.
Lai gan neoficiāli izskanējis, ka "Progresīvie" prezidenta amatam varētu izvirzīt Saeimas deputātu Andri Sprūdu, frakcijas deputāte Skaidrīte Ābrama, paužot personisko viedokli, uzskata, ka prezidenta institūcija jālikvidē.
"Mums ir ļoti sarežģīti izvēlēties prezidentus, vienmēr liekam cerības un tad seko vilšanās. Šīs funkcijas var pārdalīt, lai katru reizi nebūtu šīs šūmēšanās," sacīja Ābrama.
Kandidatūras Valsts prezidenta amatam jāiesniedz no 9. līdz 13. maijam. Nākamais Valsts prezidents būs jāizraugās Saeimai 31. maijā.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits par Latvijas Valsts prezidentu kļuva 2019. gada 29. maijā, kad pirmajā balsošanas kārtā par viņu nobalsoja 61 Saeimas deputāts. Tagad Levits licis noprast – kandidēs, ja būs pārliecība par vairākuma atbalstu.
