Nepilngadīgajiem arī vajadzīga aizsargķivere. Kas vēl iedzīvotājiem jāņem vērā un vai no pirmdienas satiksme uz ielām, gājēju ietvēm un parkos varētu palikt drošāka?
Jaunie noteikumi vieš cerības par drošāku satiksmi
Vairākiem privāto elektroskrejriteņu lietotājiem, kas braukā pa Rīgas ielām, reģistrācijas uzlīme nav redzama. Tā ir balta, taisnstūra formas ar burtu "A" un četru ciparu kombināciju. Bez uzlīmes elektroskrejritenis ir arī kādam vīrietim, kas stāv pieturā.
"Es gaidu trolejbusu un braukšu uz CSDD viņu [elektroskrejriteni] reģistrēt," teic vīrietis un apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst prasībām.
Reģistrēt var tos elektroskrejriteņus, kuru jauda ir līdz 1000 vatiem un maksimālais ātrums – līdz 25/km stundā. Ja braucamrīks aprīkots ar sēdvietu, tā drīkst būt līdz 54 centimetriem augsta. Savukārt nepilngadīgajiem līdz 17 gadu vecumam braucot uz galvas obligāti ir jābūt aizsargķiverei.
"Tas it kā ir diezgan labi, jo visi var būt droši, ja būs kāds negadījums, vismaz būs drošāk, nekā ja brauc bez ķiverēm," atzina jaunietis. Viņš gan nav apmierināts, ka par braucamrīka reģistrāciju ir jāmaksā.
Nepilngadīgais rīdzinieks ar elektroskrejriteni gan braucot reti. Turklāt ne ar privāto, bet nomas, kurus var izmantot tikai pieaugušie.
Jauno prasību dēļ braucamrīku lietotāji, iespējams, kļūs apzinīgāki, tāpēc agresīvo momentu skaits varētu samazināties, domā kāds rīdzinieks, kurš minētos transportlīdzekļus gan nelietojot. Tajā pat laikā satiksme Rīgā, viņaprāt, nepaliks drošāka.
"Manuprāt, satiksme Rīgā ir vienkārši agresīva un bīstama. Tajā satiksmē droši var justies tikai personas lielos džipos. Visi pārējie ir apdraudēti satiksmes dalībnieki lielākā vai mazākā mērā," viņš pauda.
Turpretim biedrībā "Pilsēta cilvēkiem" uzskata, ka no pirmdienas satiksme pilsētās būs drošāka.
"Cilvēki sāks saprast, ka viņu rīcībai ir arī sekas un ka viņus var atsekot. Nebūs tā, ka gluži pārgalvīgi lidos visās malās, un domās – nu, tikai var skriet un neviens viņiem pakaļ netiks. Tā ka nedaudz drošāk būs, bet, protams, vislielāko drošību dotu atbilstoša infrastruktūra, kuras diemžēl vēl nav," atzina organizācijas pārstāvis Armands Būmanis.
Jaudīgākos skrejriteņus varot pārbūvēt
Ceļu satiksmes drošības direkcijā piereģistrēti jau vairāk nekā 7500 elektroskrejriteņu. Katru dienu atļauju piedalīties satiksmē saņem līdz simt vai pat vairāk šo braucamrīku. Piereģistrēties var CSDD klientu apkalpošanas centros vai elektroniski, kas ir ērtāk, bet tajā pat laikā lielās atsaucības dēļ uzlīmi nāksies gaidīt vismaz divas dienas, norādīja direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Reģistrācija maksā ap astoņiem eiro.
"Jānorāda attiecīgais modelis, marka, ražotājs. Mūsu datubāzē ir informācija, ko attiecīgais ražotājs ir norādījis par attiecīgo modeli. Protams, ir dažādi veidi, kā cilvēki potenciāli varētu krāpties un norādīt varbūt kādu citu elektroskrejriteni, kura maksimālais [ātrums] vai jaudas lielums ir lielāks, nekā drīkstētu reģistrēt, bet šis tad ir jautājums tiesībsargājošajām iestādēm," skaidroja Mālmeisters.
Cik transportlīdzekļu prasībām atbilst vai neatbilst, direkcijā nezinot.
Jāņem vērā – ja reģistrācijas uzlīme ir saņemta līdz šā gada janvārim, braucamrīks ir jāreģistrē atkārtoti.
Savukārt, ja elektroskrejritenis ir jaudīgāks un brauc nedaudz ātrāk par 25 km/h, Satiksmes ministrijā lietotājiem iesaka vērsties pie pārdevēja vai ražotāja, kas, iespējams, varot to pārbūvēt atbilstoši prasībām.
"Iegādāties internetā šobrīd var jebko. Nav jautājums, vai Latvijā, bet vispār – piedāvājums tirgū ir ļoti plašs. Dažāda veida rīki ar riteņiem, kas kustas uz priekšu, un vai tie visi ir elektroskrejriteņi? Vai ar tiem ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, tas ir cits jautājums. Var jau nopirkt krosa motociklu, bet vai jūs ar to brauksiet pa Vecrīgu? Taču nē. Tas paredzēts braukšanai pa trasi vai slēgtā teritorijā. Līdzīgi arī šeit," stāstīja Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš.
Policija rīkos reidus, sodi vēl nav paredzēti
No pirmdienas elektroskrejriteņiem lielāku uzmanību pievērsīs Valsts policija, kas rīkos arī reidus, pārbaudot, vai braucamrīks ir reģistrēts un vai lietotājam ir vadītāja apliecība, apliecināja policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
"Mērķis – tajos gadījumos, kad viņš [elektroskrejritenis] nebūs reģistrēts, informēt lietotāju par esošo kārtību. Protams, ja šāds gadījums būs, turpmāk lietotājs ceļu varēs turpināt, tikai stumjot šo transportlīdzekli," skaidroja policists.
Viņš piekrita, ka daļai lietotāju jaunie noteikumi būs pārsteigums, taču jau vairākus gadus ir spēkā vēl citi ierobežojumi attiecībā uz elektroskrejriteņu vadītājiem. "Katru gadu ir aizturēts pietiekami liels skaits vadītāju, kas brauc alkoholisko dzērienu iespaidā, un tālāk, uzsākot sarunu ar vadītāju, viņi [par noteikumiem] nezina, nav informēti," sacīja Jančevskis.
Sodīt par nereģistrētu elektroskrejriteni pagaidām nevarēs, taču Satiksmes ministrijā apņemas sodus ieviest līdz vasarai.
Ministrijā lēš, ka tā apmērs varētu būt 100-150 eiro, taču braucamrīka konfiskācija nav paredzēta.
Jāņem vērā, ka līdz rītdienai obligāti jāreģistrē arī velorikšas, kas, piemēram, Vecrīgā pārvadā tūristus.
