Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās grozījumus likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu.
Sākotnēji Saeimā skatāmie likuma grozījumi paredzēja tikai vienu izmaiņu – jau sen plānoto Varakļānu un Madonas novadu savienošanu, taču gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas atsevišķi politiskie spēki ir izrādījuši vēlmi veikt daudz plašāku pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanu, piemēram, atsakoties no valstspilsētu savienošanas ar tuvējiem novadiem un sadalot virkni pavisam nesen izveidoto novadu.
Vaicāta, vai otrajā lasījumā reformai varētu tikt piedāvātas plašākas izmaiņas, Mieriņa, kura ir koalīcijas darba grupā, kas spriež par iespējamiem grozījumiem likumā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes atbildēja, ka "kaut kādas izmaiņas būs".
Nu Mieriņa LTV raidījumā sacīja, ka iespējamās izmaiņas novadu sadalījumā būtu iedalāmas četros blokos, pieminot arī Mārupes novadu, Garkalni, Ikšķili un Carnikavu.
"Protams, Varakļāni – jādod skaidrība, vajadzēja jau ziņojumam sen būt. Otra lieta, kas ir palikusi neizdarīta, – starp Ādažu un Ropažu novadiem Garkalnes [pagasta] sadalīšana, kas ir jāsaprot. Diemžēl arī tur nav skaidri noteikti kritēriji – Ropaži redz vienā veidā, Ādaži redz savādāk, pa vidu ir iedzīvotāji, kas ir pauduši savu viedokli. (..) Vēl viens bloks – valstspilsētas ar apkārtējiem novadiem. Ceturtā daļa – šie novadi, kas ir pašpietiekami, kas spēj arī dzīvot un veikt savas funkcijas, tādi kā Mārupe, Babīte, Ikšķile un arī Carnikava.
Vaicāta, vai ZZS ir gatava veidot savus priekšlikumus administratīvi teritoriālās reformas izmaiņām bez koalīcijas partneriem – "Jaunās Vienotības" un "Progresīvajiem", no kuriem izskanējis aicinājums nogaidīt, lai novērtētu reformas ietekmi, Mieriņa pauda: "Mēs esam gatavi runāt ar partneriem, to mēs arī darām, parādīt to situāciju. Es ļoti ticu un ceru – līdz šim tā vienmēr ir bijis –, ka partneri ieklausīsies mūsu argumentos. Ja mēs nespējam argumentēt pietiekami labi vai pārliecinoši, tad droši vien mēs neesam spējuši atraduši īstos argumentus."
KONTEKSTS:
Iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā pieņemtā administratīvi teritoriālā reforma stājās spēkā 2021. gadā pēc pašvaldību vēlēšanām.
Priekšlikumu birums par novadu reformu gan politisku, gan ikdienā vērojamu pretenziju dēļ par iespējamām izmaiņām novadu sadalījumā sagaidāms pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršanas Saeimā. Process ir ievilcies, jo to plānoja darīt jau pirms mēneša, ņemot vērā uzdevumu Saeimai sagatavot likuma grozījumus par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā.
Gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan, piemēram, "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" frakcijas uzskata, ka jānostrādā vienam vai pat diviem domes sasaukumiem, lai izvērtētu reformas trūkumus. Pretējās domās ir "Apvienotais saraksts" un Zaļo un Zemnieku savienība, kas uzskata, ka tik ilgi gaidīt būtu liela kļūda.
