Visu ziemu līdztekus spriedzei par izglītības nozares arodbiedrības streika prasībām nozares ministrija dzina uz priekšu arī skolu tīkla optimizācijas plānu, vedinot domāt, ka tas būs gatavs jau līdz maija beigām, bet dzīvē realizēsies no 1. septembra. Tas nav noticis. Nākamajā mācību gadā, vismaz no ministrijas viedokļa, vēl viss paliks pa vecam, pārmaiņas skolu tīklu varētu skart 2024./25. mācību gadā, žurnālistiem pirms valdības sēdes preses konferencē atzina izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Valdība nekādu lēmumu par IZM prezentāciju otrdien nepieņēma. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sēdes sākumā uzsvēra, ka šī ir tikai pirmā publiskā diskusija, pēc kuras sekos jau konkrētāki piedāvājumi.
Konkrētāks informatīvais ziņojums par skolu tīkla reformu valdībai būs jāiesniedz 15. augustā.
Premjers norādīja, ka līdz augustam jāsaprot, kur vēl ir problēmas, "un tad labāk redzēsim, kas ir tie ceļi līdz uzvarai, līdz rezultātam".
IZM skaidroja, ka iecerēts mainīt pieeju pašvaldības iedalījumam, ņemot vērā skolēnu blīvumu pašvaldībā. Iepriekš skolu tīkla veidošanā ņēma vērā pašvaldību iedalījumu – valstspilsētas, administratīvie centri, ārpus administratīviem centriem un pierobežā.
Tagad ministrija piedāvā pašvaldības sadalīt pēc skolēnu blīvuma trīs grupās – pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības, ārpus administratīvajiem centriem un citas pašvaldības un valstspilsētas un citi administratīvie centri.
Kritērijus paredzēts piemērot dažādi sākumskolām (1.–6. klases posms) un 7.–12. klases posmam (proģimnāzijas, ģimnāzijas, vidusskolas, pamatskolas posmam). Kvantitatīvie kritēriji neattieksies uz speciālās izglītības iestādēm un speciālās izglītības programmām.
Sākumskolu dibinātājs būs pašvaldība, kas varēs arī autonomi noteikt skolēnu skaitu 1.–3. klašu grupās un 4.–6. klašu grupās, un, ja skola neizpilda klašu grupu kritēriju sākumskolā, pašvaldība var turpināt to uzturēt.
IZM piedāvā noteikt, ka sākumskolā 1.–6. klašu grupā skolēniem ceļā līdz skolai pavadītais laiks nevar pārsniegt 40 minūtes ar pašvaldības organizēto transportu.
Ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē skaidroja, ka uz klašu grupām paredzēts skatīties trīs gadu periodā, lai viena gada skolēnu skaita izmaiņas neradītu dramatiskas pārmaiņas skolā.
Savukārt vecāko klašu grupā, 7.–12. klasēm, ministrija piedāvā noteikt, ka valsts ģimnāzijas var atrasties visās pašvaldībās (ne tikai valstspilsētās) un ir samazinātas minimālā skolēnu skaita prasības (pielīdzinātas vidusskolu prasībām).
Valstspilsētās un pilsētās samazināta prasība īstenot noteikta skaita paralēlās klases vienas klašu grupas ietvaros – no trim uz divām paralēlām klasēm. Tas ļauj samazināt arī minimālā skolēnu skaita prasības – no 180 uz 120 skolēniem vienā klašu grupā.
7.–9. un 10.–12. klašu grupās minimālā skolēnu skaita kritēriji būtu saistoši visām pašvaldībām.
7.–12. klašu grupu skolas dibinās pašvaldības, bet valsts pārņems lēmuma pieņemšanu par skolu tīkla kartējumu valsts mērogā.
IZM arī rosina noteikt maksimālo, nevis minimālo attālumu starp skolām. IZM piedāvā noteikt, ka maksimālais attālums no dzīvesvietas līdz skolai būtu ne vairāk par aptuveni 25 kilometriem, bet attālums starp skolām – ne vairāk par 50 kilometriem.
Kāpēc sākumskolas bērniem attālums līdz skolai jāmēra ceļā pavadāmā laika vienībās, bet vecākajām klasēm – kilometros, ne žurnālistiem, ne pēc tam kolēģiem Ministru kabinetā izglītības ministre neskaidroja.
Lai nodrošinātu izglītības pieejamību, tajā skaitā pierobežā, būs noteikti arī 20 izņēmumi. Piemēram, Varakļānu vidusskola, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija un Saulkrastu vidusskola ir vienīgās vidusskolas savā pašvaldībā, tāpēc tās jāsaglabā, lai pašvaldība varētu nodrošināt skolēniem savā teritorijā pilnu izglītības piedāvājumu.
Ir arī ilgtspējīgas skolas, kurās skolēnu skaits pieaugs pēc reformām, vai arī skolas, kurās pašlaik ir mazāks skolēnu skaits, bet tās atrodas stratēģiskā vietā, kas sasniedz bērnus, piemēram, Rojas vidusskola, Salacgrīvas vidusskola.
Čakša valdības sēdē norādīja, ka, valstij lemjot par 7.–12. klašu posma skolu karti, mērķis nav aizvērt kādu skolu, bet nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu un zināšanas visās pašvaldībās, iespēju nodrošināt padziļināto kursu daudzveidību, kas nebūtu atkarīgs tikai no tā, vai pašvaldībā pieejami konkrētu priekšmetu skolotāji, kā arī nodrošināt adekvātu pedagogu slodzi un atalgojumu.
Čakša pauda, ka lēmumus par 7.–12. klašu grupas skolām pieņemtu valstiski, tā būtu efektīva resursu pārvaldība un garantija, ka šī skola pastāvēs vēl 10–15 gadus, skolēni zinās, ka varēs to pabeigt, skolotāji zinās, ka viņiem būs darbs.
Čakša iepriekš intervijā LTV pauda, ka, pieņemot šāda veida izmaiņas, tādā variantā skolu skaits Latvijā saruktu no 235 vidējās izglītības skolām līdz 139, kas ir būtiski mazāk. Ārpus Rīgas no 175 vidējās izglītības iestādēm vecākās klases turpinātu mācīt 85 skolās. Rīgā no 63 skolām to piedāvātu 54.
Uz tīkla kārtošanu kopumā plānots virzīties pakāpeniski.
Tas nozīmē – ja bērns, kurš nākamajā mācību gadā uzsāk mācības 10. klasē, kura, iespējams, nebūs ilgtspējīga, varēs arī pabeigt 12. klasi šajā izglītības iestādē.
"Tas nozīmē – ja ir vienošanās par šo karti, tad pārtrauc uzņemšanu 7. klasē, lai mēs šajā laika posmā sasniegtu mērķi, un tajā vietā būtu zemāka izglītības pakāpe," skaidroja Čakša.
Čakša arī skaidroja, ka kvalitatīvās izglītības nodrošināšanai nepieciešams ne tikai sakārtots skolu tīkls, bet jādomā arī par mācību satura pilnīgumu, monitoringu un finansējuma maiņu, katrai klašu grupai nosakot konkrētu finansējumu, kā arī kvalitatīvu skolotāju sagatavošanu un atbalsta mehānismu visā Latvijā.
Ministre arī pauda, ka plānots atteikties no kritērija "skolēnu – skolotāju proporcija", pārejot uz mērķi, lai skolotājiem vienā mācību iestādē būtu vismaz 80% darba slodze.
Iebildumu ir daudz
Debates par šo piedāvājumu valdībā izvērtās garas, un iebildumu bija daudz. Arī atsevišķi ministri pauda raizes, vai šāda politika vēl vairāk nesekmēs lauku iztukšošanos.
Skolotāju arodbiedrība atgādināja, ka izglītība ir obligāta līdz 9., nevis 6. klasei.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga valdības sēdē aicināja līdzīgus kritērijus attiecināt arī uz privātajām skolām, jo tās arī saņems no valsts atbalstu un varēs "atvērt privāto skolu pāri ielai".
Jau pirms Ministru kabineta sēdes pretenzijas pret skolu optimizācijas plānu bija izteikusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS)
"Mēs nepiekrītam. Mēs viennozīmīgi nepiekrītam!" sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
"Es gribu teikt, tad varbūt atgriežamies, kā agrāk bija, un atdodam atpakaļ arī pedagogu atalgojumu, jo ko mēs redzam? Ja ir runa par atbildību, tad no Izglītības un zinātnes ministrijas vienmēr ir viens teksts – atbild pašvaldības," neapmierinātību pauda Dundure.
"Tas īstenībā ir eksperiments, un eksperimenti dārgi maksā. Kāda būs ietekme pieejamībai, kā būs bērniem – tas nav atbildēts jautājums, tas neatrisinās problēmu ar pedagogu trūkumu. Mēs visu gribam atrisināt, reformējot skolu tīklu. Modelis, kur ir tikai 1.–6. klase, nedzīvo, mums vajadzīgas stipras pamatskolas," pauda Dundure.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" Dundure norādīja, ka šie kritēriji skolu tīkla sakārtošanai netika apspriesti darba grupā: "Šodien izlasot un iepazīstoties ar tiem, mēs redzam, ka piedāvātās reformas ir ļoti būtiskas un nav tikušas apspriestas.
Reformas faktiski salauž visu esošo izglītības sistēmu. Esam uzsvēruši, ka esošā sistēma ir jāpilnveido."
Ņemot vērā plašās iebildes un vēl nezināmo par finanšu ieguvumiem no šādām reformām, valdība vēl nebija gatava ministrijas plānu atbalstīt un vienojās, ka Izglītības un zinātnes ministrija ziņojumu vēl papildinās līdz augusta vidum.
Bet premjers pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka diskusija liecina – ir politiskā griba un gatavība īstenot šādas nepieciešamas reformas.
KONTEKSTS:
Otrdien, 30. maijā, valdība diskutēja par IZM piedāvātajiem skolu tīkla kritērijiem. Kopš šā gada sākuma IZM organizētā darba grupa ir apmeklējusi gandrīz visas Latvijas pašvaldības, lai iepazītos ar situāciju katrā izglītības iestādē.
IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu tīkla reorganizāciju, lai no ietaupītās naudas varētu palielināt skolotāju algas.
Iespēju valstij pārņemt skolu tīklu pieļāva bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Jaunā Vienotība"), arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pirms dažiem gadiem pieļāva iespēju, ka valsts savā pārziņā no pašvaldībām varētu pārņemt vidusskolas.
