Sadarbības trūkums pašvaldībās
Korčagins norādīja uz revīziju par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbā, kas spilgti apliecināja sadarbības trūkuma sekas. Efektīva dialoga neesamību starp pašvaldību un tās iedzīvotājiem viņš salīdzināja ar slimību, kura rada gan tūlītējus simptomus, gan atstāj nelabvēlīgas sekas visam organismam ilgtermiņā.
"Revīzijā pārliecinājāmies, ka daudzviet pašvaldību labi iecerētā, dārgi izmaksājusī, bet bez mērķa grupas pilnvērtīgas iesaistes radītā infrastruktūra izrādās iedzīvotājiem nepiemērota. Šādi piemēri, kā arī gadījumi, kad iedzīvotāji viņiem svarīgu lēmumu pieņemšanā netiek iesaistīti, kad ar iedzīvotājiem izrunāti lēmumi pēcāk tiek mainīti, kad iedzīvotājiem netiek sniegta atgriezeniskā saite par viņu sniegtajiem priekšlikumiem, var radīt iedzīvotājos sajūtu par varas atrautību un nopietni iedragāt uzticību valsts pārvaldei kopumā," sacīja Korčagins.
Citā revīzijā, analizējot, kā pašvaldībām sekmējas ar līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu, Valsts kontrole novēroja tendenci saglabāt pašvaldību lomu arī jomās, kurās būtu vairāk jāiesaista privātais sektors. Līdzdalība kapitālsabiedrībās daudzviet tiekot vērtēta formāli un Valsts kontroles ieskatā nereti ar mērķi saglabāt esošo situāciju.
"Savā ziņā nonākam apburtajā lokā. Daudzās pašvaldībās publiskais sektors ir galvenais darba devējs, privātā sektora attīstība ir ierobežota, jaunas darbavietas neveidojas," sacīja valsts kontrolieris.
Viņš norādīja, ka sadarbība šai kontekstā prasītu patiesu ieinteresētību un atvērtību saskatīt partneri privātajā sektorā, kas celtu produktivitāti, pakalpojumu kvalitāti un radītu jaunas iespējas gan darba tirgum, gan iedzīvotājiem.
Atklātība veselības aprūpē
Tāpat Korčagins uzsvēra informācijas pieejamību un lēmumu caurskatāmību publiskajā sektorā. "Ja vēlamies iegūt sabiedrības uzticību, mēs nevaram būt atklāti tikai tad, kad tas ir izdevīgi, vai tikai tādā mērā, lai nesaņemtu neērtus jautājumus par saviem lēmumiem, neatkarīgi, kurš tos uzdod – žurnālists, gatavojot publikāciju, vai deputāts, balsojot par budžetu," sacīja Korčagins.
Kā piemēru viņš minēja veselības aprūpi onkoloģijā: "Veselības ministrija nevar paskaidrot, kā noteiktas pieļaujamās lieltirgotavas un aptiekas uzcenojuma robežas, kas tieši ietekmē gala cenu, par kādu valsts kompensē zāļu iegādi, un to, cik daudz zāļu pacientam ierobežotā valsts finansējuma dēļ iespējams nodrošināt. Rezultātā kompensējamo zāļu cenas onkoloģisko slimību ārstēšanā Latvijā ir augstākās Baltijā."
Arī lēmumu pieņemšana par zāļu iekļaušanu sarakstā, ja tās atzītas par terapeitiski un izmaksu efektīvām, bet to iekļaušanai sarakstā nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, neesot izsekojama un sabiedrībai atklāta, jo nav publiski pieejamas informācijas par to, kuras zāles un kādā secībā tiks iekļautas sarakstā.
Tāpat valsts kontrolieris vērsa uzmanību uz nespēju mazināt birokrātiju un izmaksas, ko esot spilgti apliecinājusi revīzija par pieaugušo tālākizglītību. Ja mācības pieaugušajiem nodrošinātu tikai viena iestāde, nevis divas iestādes ar līdzīgām funkcijām, kā tas ir pašreiz, tad mācību administrēšana un pakalpojumi valstij izmaksātu vismaz par 3,6 miljoniem eiro mazāk.
Mudina vērtēt lielos projektus un budžeta mērķus
Vairums deputātu atzinīgi izteicās par Valsts kontroles paveikto. No Saeimas tribīnes izskanēja aicinājumi Valsts kontrolei nākotnē pievērsties lielajiem projektiem, piemēram, tikt skaidrībā, kādēļ tik ļoti pieaugušas "Rail Baltica" izmaksas.
"Tie varētu būt kaut kādi arī lielie valstiski nozīmīgie projekti, kas nekust no vietas. (..) Lai Valsts kontroles redzīgās, saprotošās acis tur ir iekšā, un es pieļauju, ka daudzi procesi varbūt ātrāk izkustētos no tā sastinguma punkta," sacīja Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
Vairāki deputāti aicināja rūpīgāk vētīt to, kādiem mērķiem tiek tērēti budžeta līdzekļi. "Pētījumā tiek tērēta nepilna trešdaļa miljona, lai mērītu "Bolt" un "Wolt" kurjeru labbūtību un viņu pieredzi šeit, Latvijā. Šādi pētījumi neatbilst mērķim pēc būtības, un es saskatītu šeit zināmas izšķērdības pazīmes," pauda Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
