Aizsardzības nozare pasūta un uzkrāj "pūķa zobus", prettanku ežus, dzeloņdrātis, betona blokus un HESCO grozus, lai atbilstoši plānam tos izvietotu šķēršļu grupās Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas pierobežas joslās.
Šādas darbības notiek saskaņā ar valdībā 5. martā apstiprināto austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tas ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Latvijas austrumu robežas militārajā stiprināšanā tuvāko piecu gadu laikā tiks ieguldīti kopskaitā 303 miljoni eiro.
KONTEKSTS:
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs par saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas īstenot ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Latvijas valdība apstiprinājusi austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas piecu gadu laikā robežas stiprināšanā paredz ieguldīt 303 miljonus eiro.
