Kopumā VUGD saņēmis 1300 izsaukumus, visvairāk izsaukumu bija Rīgā - gandrīz 600, savukārt par vēja postījumiem Jūrmalā un Rīgas reģionā ziņots gandrīz 500 reižu. Zemgalē pieteikti 200 postījumi, Kurzemē 25, Vidzemē 13 un Latgalē divi.
Viņš stāstīja, ka dienests primāri devās uz izsaukumiem, kas saistīti ar cilvēku drošību un satiksmes drošību.
Igaunijas glābēji, gatavojoties vētrai, piedāvāja savu palīdzību, bet šajās dienās dienests ārvalstu palīdzību neizmantoja, bet gan piesaistīja Zemessardzi un pašvaldību dienestus, kā arī izmantoja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, atzina Grīnbergs.
Rīgā izsaukumos tika iesaistīti glābēji, kuriem bija brīvdienas, vairāk cilvēku bija piesaistīti arī 112 zvanu centrā, lai apstrādātu izsaukumus.
Grīnbergs vērtēja, ka kopumā dienests "diezgan labi tika galā" ar situāciju.
Savukārt VUGD paziņojumā medijiem informēja, ka aizvadītajā diennaktī Latvijas centrālajā daļā turpinājās postošā vēja un lietus radīto postījumu novēršanas darbi. Ugunsdzēsēji glābēji nepārtraukti devās no viena izsaukuma uz otru, atbrīvojot ceļa braucamās daļas, ietves, ēkas un automašīnas no nogāztiem kokiem.
Ļoti bieži ceļā uz notikuma vietu, ugunsdzēsēji glābēji bija spiesti apstāties, lai brauktuvi atbrīvotu no koka, par kuru iepriekš vēl nav ziņots.
Glābšanas darbu laikā Zemgalē cieta ugunsdzēsējs.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai arī nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
