Pēc vētras Jūrmalā sevišķi daudz postījumu bijis Kauguros, Jaunķemeros, Vaivaros, Slokā, Asaros, Mellužos, Majoros un Dzintaros. Palīdzību lūguši jau ap 1000 iedzīvotāju, apmēram 500 mājsaimniecībās šobrīd nav elektrības. Problēmas joprojām rada vējā nogāztie koki, to zari, un arī ūdens turpina smelties māju pagalmos.
Vietējie Latvijas Televīzijai neslēpa, ka tik spēcīgu vētru viņi negaidīja.
Kauguru iedzīvotāja Inita: "Mājās gan nav labi. Ūdens ir sienās, ūdens ir istabās, un ziemeļu vējš nāk iekšā, bet tas ir vismazākais, jo ir sabojāts šis mūsu jaukais parks. Mēs kā vietējie iedzīvotāji negaidījām tik lielu postažu."
Kauguru iedzīvotājs Edgars: "Man paveicās, man nekas netika bojāts, bet tas bija šausmīgi. Tur 3. un 4. stāvā koks bija logā. Un mašīnas arī bija bojātas diemžēl. Varbūt kāda pusgada laikā salabos. Redzēsim!"
Mellužu iedzīvotāja: Kāpēc kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem?
Lai tiktu mājās, ir jābrien pagalmā caur ūdeni, kas sniedzas jau pāri ceļiem. Kaimiņmājā atlikuši vēl kādi četri centimetri, lai ūdens sāktu smelties arī iekšā mājā, bet pašiem viena māja jau ir applūdusi, otrā vēl atlicis vien nedaudz, lai būtu tāpat.
Šādā situācijā nonākusi jūrmalniece Ieva Vētra, kas dzīvo Mellužos, – vietā, ko pēc vētras Jūrmalā sauc par vienu no sāpīgākajiem punktiem.
"Tur uz priekšu un uz visām pusēm, un arī pāri dzelzceļam, bija kanālu sistēma, kur šādos apstākļos, jo Jūrmalā ir ļoti augsti gruntsūdeņi, par cik mēs gandrīz vienā līmenī ar jūru esam, mūs sargā tikai šī kāpa. Vakar viņi sāka visu spiest atpakaļ, visi grāvji ir aizsērējuši vai aizbērti. Tas vienīgais risinājums, ko mēs bez "cepšanās", bez liekvārdības varam pateikt – mūsu valdībai ir jādomā par to, lai šādās pilsētās kā Jūrmalā tomēr ievērotu iepriekšējo paaudžu pieredzi. Kāpēc mums jākāpj uz tiem pašiem grābekļiem, ja viss velosipēds jau bija izdomāts?
Nedrīkst ļaut cilvēkiem patvaļīgi aizbērt grāvjus, lai tikai viņiem būtu divi metri [platības] vairāk. Aizber grāvi ciet, nedomājot par sekām, bet – visu jau regulē dome, visu regulē valdība."
Sākotnēji ūdeni centušies sūknēt ārā pašu spēkiem, izmantojot divus nelielus pumpjus, taču drīz vien saprasts, ka ar to nepietiek, lai no ūdens atbrīvotu mājas pagalmu.
Ieva pastāstīja, ka iesniegumu pašvaldībai vēl tikai rakstīs, jo vispirms ar ģimeni centusies glābt māju, lai ūdeni noturētu pagalmā.
"Man nepatīk vārds "gaidīt", mums gribētos visiem rīkoties," uzsvēra Ieva.
"Ko dome varētu darīt – acīmredzot šādās situācijās domei rīcības plāna nav. Labi, mēs piedosim vēl šoreiz, bet tad sākat šodien, tūlīt kaut ko sākat darīt. Sauciet mūs palīgā ar lāpstām, nezinu... Mēs esam gatavi kaut ko darīt. Otra lieta, kas ir šādos gadījumos – normāli visā pasaulē visiem iedzīvotājiem būtu jāpienāk uz mobilajiem telefoniem brīdinājumam, jo tajā brīdī mēs nesapratām, ka tas viss nāk no tās puses mums virsū. Mēs gar pirti redzējām straumīti, kas nāk virsū, un viss šeit cēlās uz augšu, un tu saproti, ka lietus jau sen ir pārgājis.
Mums nebija neviena, kas paskaidro vai nomierina un saka, kā tagad darīt."
Arī jūrmalnieka Brendona Koltona mājas pagalmā naktī no svētdienas uz pirmdienu vētra izgāza ar saknēm vai nolauza 14 kokus, pārsvarā priedes. Cietis mājas jumts, izsists jumta logs.
"Ļoti bailīgi, sevišķi pa nakti, jo nevar zināt, kad būs nākamais troksnis pa jumtu, nevarējām vispār gulēt," Latvijas Televīzijai pastāstīja Brendons.
Visapkārt mājai dziļas lāmas. Sakopt pagalmu palīdz radi un draugi, taču nocelt no jumta kokus uzticēts profesionāļiem. Īpašnieks prognozē, ka teritorijas sakopšana prasīs mēnešus. Viņš jau ir sazinājies ar apdrošinātājiem un ir pārliecināts, ka izdosies saņemt atlīdzību par vētras postījumiem. Tā kā koki rada apdraudējumu, viņš saņēmis apdrošinātāju atļauju tos novākt.
Brendona ģimenei, tāpat kā pārējiem kaimiņiem jau otro dienu jāiztiek bez elektrības.
Lūdz palīdzību NBS un arī citām pašvaldībām
Apskatīt smagāk skartās teritorijas Jūrmalā otrdienas, 30. jūlija, rītā ieradās arī premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un atbildīgie valdības ministri, kas sola Jūrmalai palīdzēt. Cik lieli zaudējumi nodarīti, pašvaldībā vēl nevar nosaukt. Turpina pienākt jauni iesniegumi.
"Šobrīd mēs esam aicinājuši visus iedzīvotājus veikt foto fiksāciju savos īpašumos, rakstīt iesniegumus. Tad mēs varēsim saprast zaudējumus, kas ir radīti. Risināsim šo problēmu," pastāstīja Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (Zaļo un Zemnieku savienība).
Dažas ielas joprojām ir zem ūdens, applūdināti īpašumi. Ir cilvēki, kas tādēļ netiek ārā no savas dzīvesvietas.
"Esmu saņēmusi arī fotogrāfijas, kur cilvēkiem ir applūduši pagrabi līdz pusķermenim. Pieiet tam dažādi. Arī ar humoru, ir peldkostīmos, peldas. Mēģina caur asarām veidot kaut kādu [vēstījumu]. Cilvēks ir bezspēcīgs pret tādu vētru," norādīja Sproģe.
Pagaidām no kokiem atbrīvotas ceļa braucamās daļas un novērsti tieši draudi cilvēkiem. Tagad varēs sākt likvidēt sekas.
Vētras postījumu likvidācijā iesaistīti Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Lūgs palīdzību arī citām pašvaldībām.
Domes priekšsēdētāja norādīja, ka šobrīd notiek aktīva saziņa ar citām pašvaldībām, piemēram, Rīgu, par iespēju nākt palīgā ar savu tehniku, lai palīdzētu ar ūdens atsūknēšanas darbiem. Tāpat viņa atzina, ka nākotnē Jūrmalas domei ir vairāk jāgādā par iedzīvotāju informēšanu un komunikāciju.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") prognozēja, ka spēcīgas vētras Latvijā varētu kļūt par ikdienu: "Glābēji strādā vēl joprojām, strādā visu nakti. Kopumā bija 400 izsaukumi Jūrmalā. Un vēl vakar ap pusnakti bija palikuši pāri 200. Visticamāk, šī diemžēl mums kļūs par zināmu ikdienu, – šādas vētras."
Tikmēr viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka valsts meklēs veidus, kā palīdzēt pašvaldībām: "Svarīgi šobrīd ir to darbu koordinēt un saprast, cik lieli zaudējumi katrā pašvaldībā ir, kam tie visvairāk ir nodarīti. Tālāk risināt to, kā palīdzēt. Jāsaka, ka kopumā valstī šis algoritms ir izstrādāts, kādā veidā palīdzēt."
Izmaksas gan prognozētas lielas, un finansējuma rašanā būs jāiesaista visas iespējamās puses, atzina Siliņa: "Manuprāt, te būs jāizmanto pilnīgi visas iespējas. Gan apdrošināšana, gan pašvaldības finansējums, gan valsts finansējums, gan arī Eiropas, jo skaidrs, ka tie postījumi ir lieli."
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
