Arī Jelgavā applūdušas vairākas ielas, bet ūdenī atradās 11 daudzstāvu dzīvojamās mājas.
Kalnciema pārvalde: Situācija ir kritiska
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem zināms, ka kopš lietavu sākuma svētdienas pēcpusdienā lielākais nokrišņu daudzums valstī reģistrēts Jelgavas novada Kalnciema pagastā, kur tas sasniedza 180 milimetrus jeb 203% no jūlija normas un 26% no visa gada normas.
Kalnciema pagasts ir viens no vētras skartākajiem pagastiem. Teju visā pagasta teritorijā applūduši iedzīvotāju mazdārziņi, īpašumi (īpaši pagrabi), kā arī pagastu ceļi, paziņojumā medijiem informēja Jelgavas novada pašvaldība.
Vētras dēļ pagastā bojāts ielu apgaismojums un ceļu infrastruktūra.
Pagasta pārvalde sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldības SIA "Jelgavas novada KU" otrdienas rītā no iedzīvotāju pagrabiem sūknē ūdeni un cenšas noskaidrot, vai pagastā esošā sūkņu stacija darbojas.
Paralēli ūdens pārplūdes novēršanas darbiem Kalnciemā norit arī darbi, atbrīvojot ceļus un īpašumus no koku un zaru atlūzām.
"Kalnciemā vairākās iestādēs darbs ir paralizēts. Ir ļoti slikti mobilie sakari, elektrības nav un ir traucēta ūdens padeve. Piemēram, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā "Kalnciems" ir pieslēgts ģenerators un seniori ir aprūpēti. Savukārt daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā "LAIPA" ir problēmas ar ēdināšanu, jo elektrības neesamība apgrūtina ēdiena gatavošanu. Applūdusi ir arī pagasta pārvaldes ēka. [..]
Situācija ir kritiska," vērtēja Kalnciema pagasta pārvaldes vadītāja Krista Ribakova.
Vētras un lietavu seku novēršana turpinās arī citos pagastos
Darbs pie tehniski sarežģītāko un laikietilpīgāko bojājumu novēršanas turpinās vēl vairākos novada pagastos.
Ozolnieku pagastā tiek sekots līdz krājbaseinam (polderim), lai sūknētu ūdeni prom no pagasta grāvjiem uz upi.
Lielākajā Ozolnieku pagasta daļā elektrība ir atjaunota, bet joprojām elektroapgāde ir traucēta Branku ciemā. Zaļenieku, Vilces, Valgundes, Sesavas, Svētes, Platones un Elejas pagastos turpinās darbs pie sakritušo koku zāģēšanas.
Slēgti vairāki bērnudārzi
Pagastu pārvalžu vadītāji šobrīd sāk veidot pieteikumus apdrošinātājiem par ēku bojājumiem.
Ņemot vērā vētras izraisītos postījumus šodien, 30. jūlijā, Jelgavas novadā ir slēgtas vairākas izglītības iestādes – Ozolnieku pirmsskolas izglītības iestāde "Pūcīte", Branku pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte", Garozas pamatskolas pirmsskolas grupas un Kalnciema pirmsskolas izglītības iestāde "Mārīte".
Jelgavā applūdušas vairākas ielas, nav elektrības
Pēc spēcīgās vētras Jelgavā arvien applūdušas vairākas ielas. Daudzi privāto un daudzstāvu māju pagalmi, pagrabi un pamati dienas pirmajā pusē vēl bija ūdenī.
Sūknēšanas darbi dienas garumā norit arī Mātera ielā, kur iedzīvotāji pārvietojas ar gumijas zābakiem vai uzrotītām biksēm un basām kājām.
Arī bez elektrības Jelgavas pilsētā pusdienlaikā vēl bija vairāk nekā pusotrs tūkstotis mājsaimniecību. Bīstamie nokritušie un aizlūzušie koki uz ceļiem un ēku pagalmos otrdien jau lielākoties ir novākti, bet ūdens sūknēšanas darbi vēl turpināsies arī rīt, prognozēja pašvaldības pārstāve Ilze Āboliņa.
"Attiecībā uz daudzstāvu mājām, tad tur esam pieslēguši sūknētavas un ik pa laikam izsūknējam ūdeni un slēdzam elektrībai klāt katru māju.
Kopumā 11 mājas šādas mums bija kritiski ūdenī.
Savukārt tas, ko mēs tiešām vēl nevaram palīdzēt, ņemot vērā, ka neesam pilsētas kritisko masu dabūjuši, nevaram palīdzēt privātajām mājām. Tās diemžēl vēl ir ūdenī un tur sūknēšana faktiski arī vēl neko nelīdz, jo nav jau uz kurieni sūknēt. Mēs tā kā pa riņķi tad ietu, jo atsūknētais ūdens atkal no ārpuses ieplūdīs mājā," skaidroja Āboliņa.
Jelgavas pašvaldība aicina nebraukt uz vētras vairāk skartajām vietām skatītājus, jo pārvietošanās pa applūdušajām ielām var būt arī bīstama un tas apgrūtina dienestu darbu vētras seku likvidēšanā.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
