Likums rezidentiem neļauj strādāt bez sertificēta ārsta uzraudzības, bet tas ne vienmēr ir šķērslis

Jauno ārstu asociācija aicina ļaut rezidentiem strādāt vieniem

Kā norādīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle un ģimenes ārste Alise Singha, rezidents jau ir ārsts vispārējā medicīnā. Trešā gada rezidentiem ģimenes medicīnā iepriekšējos studiju gados iegūtās zināšanas jau ļauj strādāt kādā ģimenes ārsta praksē – sertificēta ārsta vadībā. Tomēr realitāte ir cita.

Singha uzsvēra, ka jau vairākkārt Jauno ārstu asociācija ir mēģinājusi runāt par to, ka rezidentam būtu jāatļauj strādāt vienam, jo rezidents spēj pieņemt akūtos pacientus un arī risināt hronisko slimnieku problēmas, konsultējoties ar ģimenes ārstu.

"Principā šobrīd likums neatļauj trešā gada rezidentam bez uzraudzības [ārstēt] pacientus ģimenes ārstu praksē, bet realitāte ir tāda, ka bieži vien nav jau kam aizvietot šo ģimenes ārstu, un principā, jā, šis trešā gada rezidents paliek un strādā viņa vietā. Likumdošana mums šajā jautājumā ir nesakārtota, fiziski arī nav vienmēr iespējams to ģimenes ārstu aizvietot, un tie, kuriem ir rezidenti, to viņi arī izmanto," sacīja Singha.

Viņa norādīja, ka savulaik, esot vēl rezidentes statusā, ir bijis tā, ka ģimenes ārste nekad uz vietas neesot bijusi un rezidente ārstējusi pacientus viena pati, vien vajadzības gadījumā sazvanoties ar sertificēto ārsti, lai konsultētos. Singha skaidroja, ka tā tam nevajadzētu būt un būtu jābūt periodiskai kontrolei. Ģimenes ārste norādīja, ka saistībā ar paaudžu nomaiņu ir iekavējusies arī izpratne par to, kāda ir ģimenes ārstu kompetence.

Patlaban ģimenes ārstu praksēs ir iespējams nodrošināt daudz plašāku medicīnas pakalpojumu klāstu, kā, piemēram, dažādas manipulācijas, eksprestestēšanu, izmeklējumus.

Laiki ir mainījušies, tomēr sabiedrības nostāja ir palikusi nemainīga, pārliecināta ir Singha: "Līdz šim ir ļoti daudz kur prakse, ka izraksta nosūtījumus vai izraksta receptes. Tā ir vecā laika primārā veselības aprūpe, šobrīd ārsti ir moderni un ļoti daudz ko paši veic praksē uz vietas. Diemžēl gan iedzīvotāju vidū ir saglabājies šis stereotips, gan arī pašu speciālistu vidū par to, ka ģimenes ārsts patiesībā [ārstēšanu] nedara, viņš ir tāds kā sekretārs."

Lauku ģimenes ārstiem noderētu rezidentu atbalsts

Līdzīga pieredze, strādājot vienai ģimenes ārstu praksē, ir arī Latvijas Universitātes rezidentei ģimenes medicīnā Katrīnai Priedei, tomēr tas viss ir noticis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Priede dalījās pieredzē: "Es pamatā strādāju patstāvīgi, bet mans uzraugošais ārsts reāli sēž blakus kabinetā un man vienmēr ir iespēja pajautāt padomu, pajautāt, kā labāk kaut ko organizēt, kur organizēt, kāda būtu labākā stratēģija. Kopumā es esmu arī dzirdējusi gadījumus, kad rezidentiem netiek nodrošināta šāda iespēja, un, protams, tas ir gaužām, kā saka, bēdīgi, jo tad sanāk tā, ka rezidents tiek iemests kā kucēns un mācās peldēt."

Savukārt, kā pastāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un arī 14. Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība), tad bieži vien rezidenti nemaz neizvēlas lauku reģionus kā potenciālo rezidentūras vietu, lai gan šāds atbalsts ļoti noderētu ģimenes ārstiem. Bieži vien tieši ģimenes ārsts laukos var izdarīt vairāk manipulāciju, jo nav iespējas pacientu nosūtīt pie citiem speciālistiem, kā tas ir lielajās pilsētās, pastāstīja Kozlovska.

"Dabiski – rezidents ir palīgs, tāpat kā stacionāros arī ģimenes ārsta praksei ir palīgs, papildu palīgs ir ģimenes ārstam. Tad, kad ir rezidenti, tā ir liela laime ģimenes ārstam, jo lielākā problēma laukos ir, ka tie rezidenti lauku ģimenes ārstu prakses neizvēlas tik bieži. Lauku reģionos nav tā, ka tas darbs ir tikai smagāks, atbildīgāks, izolētāks, bet tas ir arī ļoti interesants. Var darīt ļoti daudz profesionāli dažādākas lietas," sacīja Kozlovska.

Ministrija precizēs noteikumus – ko īsti nozīmē rezidentu vadība un uzraudzība

Latvijas Radio sazinājās ar Veselības ministriju (VM) un noskaidroja, ka noteikumos teikts – pirmajā un otrajā gadā rezidents strādā tiešā ārsta uzraudzībā. Jaunais ārsts dokumentē padarīto un pēcāk to izrunā ar ģimenes ārstu. Savukārt trešais gads jau nozīmē, ka tas ir darbs ārsta vadībā, kurā rezidents var daudz plašāk un patstāvīgāk strādāt.

Patlaban VM norit darbs, lai precizētu noteikumus, ko īsti nozīmē rezidentu vadība un uzraudzība. Tiem būtu jāstājas spēkā 1. oktobrī, pastāstīja VM nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.

"Tātad pirmie divi gadi – tā uzraudzība nozīmētu, ka zināšanas prasmes un kompetences apgūst klīniskā vidē, tātad jau ar pacientiem, un rezidents strādā kopā ar uzraugošo ārstu un tad ir nekavējoši pieejams. Savukārt, piemēram, trešajā gadā tā jau ir vadība, kad rezidents pielieto praksē šīs iegūtās zināšanas, prasmes, un ārsts, kurš uzrauga, viņš ir pieejams un sniedz atbalstu klātienes vai attālinātās konsultācijās," sacīja Kļaviņa.

Ja rodas kādi pārkāpumi, tad VM aicina vērsties Veselības inspekcijā, kas ir tieši atbildīga par šo procesu uzraudzību. Tas, kā norit rezidentu apmācība, ir Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pārziņā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus. Šobrīd likums nosaka, ka rezidents patstāvīgi kā ģimenes ārsts strādāt nedrīkst arī uzraugošā ārsta atvaļinājuma laikā, tomēr trešajā rezidentūras gadā nav obligāta prasība, ka būtu nepieciešama klātienes uzraudzība. Ir gadījumi, kad rezidents strādā viens un pieņem pacientus patstāvīgi, taču gala lēmumu vienalga pieņem sertificēts uzraugošais ārsts, kas apstiprina vai noraida rezidenta piedāvāto ārstēšanas kursu vai diagnozi.

Pērn divām ārstniecības iestādēm izteikts rājiens

Latvijas Radio Veselības inspekcijā interesējās, vai rezidenti ir sūdzējušies par, iespējams, netaisnīgu nodarbinātību. No 2023. gadā par veselības aprūpes kvalitāti Veselības inspekcijā izskatītajiem 574 iesniegumiem četros bija izteikta iespējamība, ka rezidents sniedz veselības aprūpes pakalpojumus bez sertificēta ārsta klātbūtnes.

Pēc veiktās pārbaudes divos gadījumos iespējamība netika apstiprināta, bet abos pārējos gadījumos apstiprinājās, un ārstniecības iestādēm izteikts aizrādījums.

2024. gada pirmajā pusē nav bijis iesniegumu par to, ka rezidents sniedz ārstniecības pakalpojumus bez sertificēta ārsta klātbūtnes.

Tikmēr Latvijas Radio aptaujāto pacientu ieskatā nekā slikta tur neesot, bieži vien rezidenti esot bijuši ieinteresētāki nekā sertificēti ārsti, bet nopietnās saslimšanās tomēr tiek pieaicināts tieši ārsts. Kāds savu ģimenes ārstu nav redzējis jau vairākus gadus, jo rezidenti pilda viņu pienākumus.

Ar savu pieredzi iepazīstināja rīdzinieks Rihards Jērums: "Man bija divi dažādi rezidenti, es vienkārši esmu gājis pie ārsta, un reizēm bijis tā, ka ģimenes ārstu vietā ir rezidenti. Vienā reizē tas īstenībā bija labi tāpēc, ka viņa bija gatava plašāk runāt, un tad es tur stundu visu izrunāju, un man tur daudz jēdzīgāk visu izstāstīja, nekā ģimenes ārste bija ar mani gatava runāt. Otra rezidente, viņa vienkārši bija… man viņa nelikās tik zinoša, viņa nelikās tik atsaucīga. Tad tur vienkārši – jā, nē, tāds jautājums un tāds."

Jebkurā gadījumā pacientam ir tiesības zināt ne tikai ārstējošā ārsta vārdu un uzvārdu, bet arī amatu, profesiju un specialitāti, kā arī ir tiesības zināt, ka ārstēšanā piedalās rezidents, proti, jauns ārsts, kura apmācības process vēl turpinās. Pacientam ir tiesības arī atteikties no piedalīšanās klīniskās apmācības procesā, un tas nedrīkst negatīvi ietekmēt attieksmi pret pacientu, to paredz Pacientu tiesību aizsardzības likums.