ĪSUMĀ:
- Aizvadītajās dienās – spēcīgākās lietavas 80 gadu laikā, daudzviet arī plūdi.
- Jelgavā applūdušas mājas saimniece saņem apdrošinātāja atteikumu – tie nav plūdi.
- Likumā plūdi nav definēti, apdrošinātāji var interpretēt pēc saviem ieskatiem.
- Strīdu gadījumā klienti var vērsties pie apdrošinātāja ombuda.
Plūdos cietuši daudzi īpašumi
Spēcīgais ciklons, kas nesis spēcīgākas lietavas Latvijā kopš 1945.gada, nodarījis būtiskus postījumus Rīgā, Jūrmalā, Jelgavas novadā un citviet, un daudzi īpašumi arī cietuši plūdu dēļ.
Plūdi ir dabas parādība, kad ūdenstilpēs paaugstinās ūdens līmenis un applūst to tuvumā esošā sauszeme. Galvenie plūdu iemesli ir ilgstoši nokrišņi, sniega kušana, cunami, ledus sastrēgumi, kā rezultātā esošās ūdensteces (upes) nespēj aizvadīt ūdeni.
Plūdi var būt arī tad, ja ūdens līmeņa celšanos neiztur kāds dambis, aizsprosts vai cita aizsargkonstrukcija un tad applūst plašas teritorijas.
Latvijas teritorijā plūdu cēloņi ir arī vētras uzplūdi jūras piekrastē un strauja ūdens līmeņu celšanās upēs un ezeros palu un lietus uzplūdu laikā.
Mājā ūdens, bet atlīdzības nebūs
Gunita Butāne, kura dzīvo Jelgavā un kuras īpašums ir viens no daudzajiem cietušajiem īpašumiem, pastāstīja, ka pirmdien, pamostoties agri no rīta un izkāpjot no gultas, konstatēts, ka grīda ir mikla. Atverot žalūzijas un ieraugot postažu, kļuva skaidrs arī, kāpēc tad grīda ir tāda, kāda ir.
Pēc Gunitas stāstītā, viss dārzs ir bijis ūdenī. Zem ūdens bija krūmi, puķupodi uz statīviem, arī citas dārza mēbeles bija apgāztas un peldošas.
Iznākot ārā, konstatēts, ka ūdens sniedzas līdz ceļiem.
Ņemot vērā to, ka māja ir diezgan zema, ūdens sūcies iekšā pa malām, tādēļ vairāku centimetru dziļumā ir applūdusi kurinātava.
Gunita Butāne steidzami sazinājusies ar savu apdrošinātāju un iesniegusi atlīdzības pieteikumu. Viss ir steidzīgi iemūžināts fotogrāfijās, lai maksimāli korekti aizpildītu šo pieteikumu.
Pēc neilga laika atskanējis zvans no apdrošinātāja kompānijas, kur teikts, ka nav gluži jāsēž rokas klēpī salikušiem, vajag pašiem novērst bojājumus savu iespēju robežās un tad jau atbraukšot eksperts un apskatīs postījumus pats.
Tomēr iznākums ir gaužām pretējs, nekā sākotnēji cerēts – atlīdzības nebūs.
"Piezvanīja apdrošināšanas speciāliste un precizēja, kādi mums ir tie nodarījumi, un ka viņi ir konstatējuši, ka negadījuma cēlonis ir spēcīgas lietavas nokrišņu uzkrāšanās, kā rezultātā radušies zaudējumi apdrošinātai ēkai, kā arī garāžas ēkā. Bet tad viņa aizrādīja, ka plūdi ir ūdens līmeņa strauja celšanās dabīgā vai mākslīgā ūdens tilpnē, un šajā vietā šādi plūdi nav notikuši atkārtoti pēdējo 10 gadu laikā, tad nevar uzskatīt, ka šeit situācija ir atbilstoša tam apdrošināšanas riskam," stāstīja Butāne.
Viņa pēcāk, izskatot apdrošināšanas polisi, konstatējusi, ka plūdi traktēti atbilstoši tam, kā tas minēts atlīdzības atteikumā. Tātad jāatzīst, ka atteikums ir pamatots.
Likumā plūdi nav definēti, apdrošinātāji var interpretēt pēc saviem ieskatiem
Kā var izvairīties no šādām situācijām un sevi pasargāt, un vajadzības gadījumā arī saņemt atlīdzību no apdrošināšanas kompānijām?
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins jautāts, vai apdrošinātāji var interpretēt plūdu nozīmi katrs pēc saviem ieskatiem, atbildēja, ka
likumā nav noteikts, kā apdrošinātājiem būtu jādefinē plūdi, tādēļ nav arī aizliegts ikvienam apdrošinātājam veidot savu plūdu definīciju.
Apdrošinātāji, slēdzot līgumus ar klientiem, vienojas, kā tiek interpretēti plūdi. Tas ir brīvprātīgs apdrošināšanas veids, kurā klients ar apdrošinātāju vienojas, kādas būs definīcijas konkrētos gadījumos.
Jānis Abāšins uzsvēra, ka, iegādājoties apdrošināšanas polisi, ikvienam ir rūpīgi jāiepazīstas ar piedāvājumu, "klientam ir mazliet jāpalasa, nevajag pirkt kaķi maisā".
Tomēr, ja klients nepiekrīt apdrošinātāja lēmumam, tad ir vairāki rīcības plāni, informēja Jānis Abāšins.
"Ja klients nepiekrīt apdrošinātāja lēmumam vai apdrošinātāja interpretācijai par kaut kādu risku vai konkrētu līguma punktu, pirmais, protams, ir apstrīdēt šo apdrošinātāja interpretāciju pie paša apdrošinātāja. Otrais punkts – asociācijā ir ombuds. Ja pie apdrošinātājiem mēs galā netiekam, tad ejam pie ombuda, runājam ar ombudu, iesniedzam sūdzību ombudam un šo lietu samērā ātri izskata. Ja arī ombuda lēmums nepietiekams un mēs nepiekrītam šim lēmumam, tad attiecīgi mums ir vienīgā iespēja – iet uz tiesu," skaidroja Abāšins.
Arī apdrošināšanas kompānijā "IF" skaidroja, ka svarīgi ir pārliecināties par savu "apdrošināšanas portfeli" un to, kas tur īsti ir iekļauts. Nereti klienti nenoskaidrojot, vai polisē kā risks iekļauti arī nokrišņi.
Jo vairāk risku paredzēts polisē, jo lielākas iespējas, ka apdrošinātājs palīdzēs,
norādīja "IF" apdrošināšanas īpašu atlīdzību grupas vadītāja Una Vilgerte.
"Vērtējot kopējo to portfeli ar tiem pietiekumiem, mēs redzam, ka reāli 80% gadījumu klientiem ir iegādāts atbilstošs segums un zaudējumi viņiem tiks segti. Tas ir stāsts varbūt, cik rūpīga ir diskusija pašam klientam pie apdrošināšanas polises slēgšanas, klientu apkalpotāja un cik daudz laika tam ir veltīts," piebilda Vilgerte.
Tāpat Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) informēja, ka vispirms ir rūpīgi jāpārskata līgums un polise jāizpēta, bet vēlāk jārisina situācija ar pašu apdrošinātāju. Iedzīvotāji var vērsties PTAC, kas iespēju robežās mēģinās palīdzēt. Pašlaik saistībā ar vētras nodarītajiem postījumiem neviens vēl nav meklējis palīdzību šajā iestādē.
Apdrošinātāju ombudam pērn 18 sūdzības par īpašuma apdrošināšanu
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda pieejamā informācija liecina, ka 2023. gadā ombuds saņēmis 44 apdrošinātāju klientu sūdzības. Par saņemtajām sūdzībām uzsāktas 38 pārbaudes lietas, no tām 18 sūdzības par īpašuma apdrošināšanu.
Vidējais sūdzības izskatīšanas ilgums ir 90 dienas no sūdzības saņemšanas.
Iesniegto sūdzību pamatā ir bijuši dažādi iemesli, piemēram, domstarpības par apdrošināšanas noteikumu interpretāciju; atšķirīgs faktisko apstākļu vērtējums; neskaidri formulēti apdrošināšanas līguma noteikumi; domstarpības par apdrošināšanas atlīdzības apmēru; nepietiekami motivēti vai kļūdaini pamatoti atteikumi izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
