Plūdos bojāti dokumenti Zemgales reģionālā arhīva ēkā Jelgavā

Aizvadītās diennakts vētrā stipri cietusi Zemgales reģionālā arhīva ēka Jelgavā, informēja Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA). Lietus ūdens skāris arhīviski vērtīgos dokumentus, bojātas dokumentu uzglabāšanas kārbas, telpās ir paaugstināts mitrums un ūdens aptuveni 200 kvadrātmetru platībā.

Zemgales reģionālā arhīva Jelgavas filiāle atrodas Jelgavā, Pulkveža Brieža ielā 24 jau 26 gadus. Šobrīd arhīva telpas ir kritiskā stāvoklī, jo ēkai sēžas pamati, kā rezultātā plaisā ēkas sienas, informēja LNA. Vētras laikā celtnei katastrofāli cietis jumta segums, lietus ūdens ir iekļuvis darba kabinetos un dokumentu glabātuvēs.

Dokumentu uzglabāšanai un darbinieku darba vietām šobrīd ēka nav piemērota.

LNA informēja, ka regulāri apseko un izvērtē pieejamās Jelgavas īres ēkas, kur varētu tikt pārvietots arhīvs, bet arhīva funkcijām piemērotākās ir privātā statusa ēkas, ko LNA nevar atļauties nomāt.

Plūdi Zemgales reģionālā arhīva ēkā Jelgavā
Plūdi Zemgales reģionālā arhīva ēkā Jelgavā

Šobrīd Zemgales reģionālais arhīvs steidzamā kārtā ir sācis postījumu novēršanu un lietus ūdeņu skārušo arhīviski vērtīgo dokumentu saglābšanu.

Klientu un lasītāju apkalpošana notiek, ņemot vērā notikušo postījumu sekas. Arhīva klienti lūgti būt saprotošiem, jo var tikt kavēta lietus ūdeņu skārušo arhīviski vērtīgo dokumentu oriģinālu izsniegšana un klientu pieprasījumu izpilde.

LNA attīstības plānā ir paredzēts, ka, līdzko tiks atrasts nepieciešamais finansējums, veikti plānotie kapitālieguldījumi un ēkas sagatavošanas priekšdarbi, Jelgavas filiāle, tās glabātuvju saturs un darbinieki tiks pārvietoti uz Rīgu, Skandu ielu 14.

KONTEKSTS:

Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.

Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti