Nevis strauts vai avotiņš, bet rumba mājas pagalmā. Tā šodien izskatās Aijas dārzā Mellužos.
"Tas ir grāvis! Kādreiz tas bija vaļā, bet tagad, kad sacēla jaunās mājas, uz Kāpu ielas... Visticamāk, nepareizs diametrs caurulēm," sprieda Aija. "Sapratām, ka mūsu māja ir saliņa. No rīta vēl bija normāli, bet vakar vakarā jau vairs ne. Mēs gaidām palīdzību, jā!"
Visas apkaimes ielas pludo. Redzami "Jūrmalas ūdens" un citu dienestu darbinieki, bet tieši tāpat redzams, ka kanalizācijas sistēma ir burtiski aizrijusies.
Mellužu iedzīvotāji Uldis un Inga pastāstīja, ka kanalizācija nestrādā jau divas dienas.
"Divas dienas ar kaimiņiem strādājam, gaidām palīdzību," sacīja Inga. "Nākotnē vajadzētu saprast, kam prasīt palīdzību. Visi aizņemti."
Sākot sūknēt ūdeni no viena pagalma, tas ieplūst blakus mājās. Arī kāda pazemes autostāvvieta joprojām ir zem ūdens. Ar visām mašīnām.
Joprojām neziņa par vilcienu kustību
Tikmēr nebijis klusums ir dzelzceļa līnijā no Dubultiem līdz Slokai. "Latvijas dzelzceļa" (LDz) darbinieki turpina cīnīties ar postažu.
"Koki iegāzušies ik pēc 20 metriem, darām visu, kas mūsu iespēju robežās," sacīja LDz mežsaimniecisko darbu meistars Aivars Ģērķis.
Darbinieki strādā dienu un nakti, lai atjaunotu vilcienu kustību. Tas arī visvairāk uztrauc vietējos – kad atsāks kursēt vilcieni?
Ar vilcienu no Rīgas var atbraukt līdz Dubultiem un atpakaļ. Tālāk kursē autobuss. Trešdien darbi turpināsies, taču jau otrdienas vakarā plānots palaist dīzeļvilcienu no Slokas līdz Tukumam un rīt agri – atpakaļ.
LDz tehniskās vadības direktors Egils Feldmanis norādīja, ka lūstošie koki bojājuši gan vadus, gan balstus: "Krita uz gaisa vadu līnijām, kas ietekmē vadības sistēmas. Jelgavas līnijā tagad [vilcieni] iet lēnāk. No Slokas līdz Tukumam ceļš ir slēgts, bet ir plānots palaist dīzeli uz Tukumu. Rīt arī rīta vilciens būs, bet dienas laikā strādājam."
Darbi turpinās arī mežos un virs tiem. Tikai ar drona palīdzību iespējams nojaust zaudējumu apmērus. Tīraines mežniecībā bijis pats vētras epicentrs, norādīja "Rīgas mežu" Tīreļu mežniecības mežzinis Andris Greidāns: "Līdz Kalnciema meteostacijai 8 kilometri, un tepat pāri ir tie Kauguri. Sasummējot – postaža ir liela. Atsevišķos apgabalos egles 3 hektāros nogāztas. Te vēsturiski bija Karēlijas bērzu audze, tā arī nopostīta.
Mēs rēķinām, ka uz 10 000 kubikmetru ir gāzumi."
Un Lielupe arī ūdens pārpilna, tāpēc visi meža grāvji stāv nekustīgi. Applūst meža zeme. Un tas nozīmē, ka aizkavēsies arī audžu atjaunošana.
Bet Tīreļos Zanes pļavā ūdenī mirkst siena ruļļi.
"Kā ir, tā ir! Šoks bija liels, ieraugot, ka pļava ir dīķis. Viņam [rullim] nekādas vainas nebūs. Varēs izbarot lopiem," sacīja Zane.
Šodien vētras skartajās pilsētās un lauku apvidos darbi turpinās. Tur, kur ūdens līmenis ceļas, nevis krīt, izmisums tikai aug augumā.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Tikmēr oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.
