Siliņa norādīja, ka šobrīd lielākā problēma vētras postītajās pašvaldībās esot izgāztie un lūzušie koki, tostarp to zari, tāpēc sēdē lemts rast risinājumu, kā pašvaldības var ātri un ērti no tiem atbrīvoties, lai neciestu iedzīvotāji un lai būtu iespējams risināt citas problēmas, piemēram, plūdus.
Sēdē arī lemts, ka Latvijas Pašvaldību savienība koordinēs, kāda tehniskā palīdzība ir nepieciešama vētrā cietušajām pašvaldībām, ko varētu palīdzēt sagādāt citas pašvaldības un arī Valsts meža dienests.
Tāpat lemts par komunikācijas uzlabošanu krīzes situācijās starp pašvaldībām un to iedzīvotājiem.
"Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir tieši domāti šādiem neparedzētiem gadījumiem, protams. Bet pēc iepriekšējos gadu krusas mums jau ir izstrādāta zināma kārtība, ka iedzīvotājiem jāgriežas pašvaldībās. Tad ir arī noteikta tā summa, noteikti griesti, līdz kuriem var kompensēt šādus zaudējumus, jo tie nevar būt bezizmēra. Iepriekš tie bija ap 3000 eiro. Mēs skatīsimies šoreiz, vai tā situācija ir jāmaina, bet skaidrs, ka mēs rēķināmies, ka izdevumi būs. Mēs arī skatīsimies, vai mēs varam pieteikties kādam Eiropas fondam, kas ir domāts tieši šādai krīzei. Mēneša laikā zaudējumi tiks aprēķināti," pauda Siliņa.
Arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka valdība neatbalstīs iedzīvotājus tiešā veidā, bet gan caur pašvaldību, kas apkopoto informāciju sniegs valdībai, kas attiecīgi lems par griestiem un atbalsta apjomu:
"Es vēlos aicināt iedzīvotājus vispirms vērsties pie saviem apdrošinātājiem un pēc tam pašvaldībām. Jebkuram iedzīvotājam pašvaldība ir tuvākais sadarbības partneris. Pašvaldībām ir saistošie noteikumi attiecībā uz palīdzību krīzes situācijās un pašvaldības var pieņemt arī lēmumu par iedzīvotāju atbalstu mājokļa atjaunošanai. Pēc tam jau tālāk pašvaldības, kā mēs šodien vienojāmies, mēneša laikā var vērsties ministrijā, lai mēs apkopotu šo informāciju.
Varu arī teikt un nomierināt, ka, ja gadījumā kāds nepaspēs, mēs būsim gatavi šo termiņu pagarināt, jo iepriekšējo vētru pieredze rāda, ka dažkārt ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai nonāktu pie aprēķiniem."
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
