ĪSUMĀ:
- Nacionālā apvienība nāk ar skaļiem saukļiem, bet valdību ilgi nav vadījuši.
- Premjeram virza Siguldas novada vadītāju Mitrevicu, sarakstu līderu vidū nav labējās idejas karognesēju.
- Apvienības paveiktais – demogrāfijas veicināšana; ir arī neveiksmes.
- Zemkopības ministra neveiksmes nesaista ar Nacionālo apvienību.
- Aizvadītajā laika posmā Nacionālā apvienība izcēla arī Covid-19 ierobežojumus un koncertzāli.
- Savu kursu Nacionālā apvienība nemaina.
Saukļi skaļi
"Vienā valodā: nelokāmi!" – ir viegli uzminēt, ka ar šādu kampaņas moto vēlēšanās startē kāda no tā saucamajām labējām partijām. Latvijā šo politisko virzienu pārliecinoši pārstāv Nacionālā apvienība. Turklāt uz šo Saeimas vēlēšanu laiku nacionālās identitātes un valodas jautājums atkal izvirzījies par vienu no centrālajiem.
"Mūsu misija bija un ir veidot latvisku Latviju,"
kandidātu saraksta iesniegšanas dienā izteicās Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Nacionāli konservatīvais spēks, kas kopš valsts neatkarības atjaunošanas veidojies, saplūstot 80. gadu beigās dibinātajai Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai un partiju apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai" ar jauno un labēji radikālo jauniešu apvienību "Visu Latvijai", parlamentā bijis pārstāvēts vienmēr. Iepriekšējā sasaukumā pat ar 17 deputātiem, tomēr no valdības vadīšanas viņi izvairījušies. Izņēmums – 90. gadu otrajā pusē vairāk nekā gadu premjers bija Guntars Krasts.
Galvenās personas
Pēc Krasta attālināšanās no politikas "nacionāļi" priekšplānā ilgus gadus virzīja viņa biznesa partneri un politisko līdzgaitnieku Robertu Zīli, kurš premjera kandidāta lomu uzņēmās, būdams eiroparlamentārietis. Briselē Zīle strādā teju divdesmit gadu. Viņa pienākumi paplašinājušies, tāpēc saprotami, ka šajā reizē partija kā līderi virzījusi no Reģionu alianses pārnākušo ilggadējo Siguldas novada vadītāju Uģi Mitrevicu.
"Mans mērķis ir izveidot komandu, kas spēj veidot mūsu valsti par energopatstāvīgu, militāri labi sagatavotu, kur ir labā kvalitātē izglītība un medicīniskā aprūpe," uzsvēris Mitrevics.
Mitrevica konkurenti uz līdera vietu bija arī tikai nesen par ekonomikas ministri kļuvusī Ilze Indriksone un pirms viņas ministrijā saimniekojušais Jānis Vitenbergs, kuru pašreizējā Saeimā ievēlēja no jau izirušās "KPV.LV".
Uz jautājumu, vai jauna seja varētu liecināt par ambīcijām uz premjera krēslu, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse atbildēja: ""Nacionāļi" jūt, ka bez viņiem būs grūti izveidot valdību. Viņi negrib īpaši priekšā līst, jo stabilitāte prasa arī, lai tu neveiktu asas kustības un nesaņemtu asu kritiku. Vēl viena īpatnība, ko viņi saglabā un ko viņiem piedod, ka nekad neviens no partijas līderiem nepretendē ne uz vienu posteni valdībā.
Neviens to arī neprasa, jo viņiem ir kultūra, viņiem ir Brīvības cīņu varoņi, viņiem ir valodas jautājumi, bet jāvaicā, kāpēc viņu nav politiskās līderu pozīcijās. Ne Dzintars, ne Dombrava, ne Iesalnieks."
Politoloģes nosauktie partijas labējās ideoloģijas karognesēji nāk no radikālā "Visu Latvijai" flanga. Tomēr vēlēšanu apgabalos līderi ir pragmatiķi – Ilze Indriksone būs saraksta līdere Kurzemē, Rīgas vēlēšanu apgabala līderi būs Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kultūras ministrs Nauris Puntulis un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Izņēmums ir Zemgale. Tur pirmais numurs būs Saeimas deputāts Edvīns Šnore, kurš pēc izteikumiem par "krievu utīm kažokā" pirms dažiem gadiem izpelnījās Saeimas Ētikas komisijas publisku brīdinājumu.
Kandidātu lokā ir vairums Nacionālās apvienības esošo parlamentāriešu, taču nav piesaistīti sabiedrībā zināmi cilvēki ārpus politikas. Arī publicists Rimants Ziedonis, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns, bērnu ķirurgs Dzintars Mozgis jau kādu laiku ir šīs partijas biedri.
Padarītais un neizdarītais
Atšķirībā no daudziem politiskajiem konkurentiem, Nacionālās apvienības padarīto var vērtēt ilgākā laikā. Pie viņu panākumiem noteikti pieskaitāmi demogrāfijas veicināšanas pasākumi, piemēram, atbalsts mājokļa iekārtošanai, subsīdijas mājokļa iegādei daudzbērnu ģimenēm, sociālās iemaksas pensijai bērnu kopšanas laikā. Vienam no partijas līderiem Imantam Parādniekam, kurš vēlētāju atbalstu pēdējās vēlēšanās nebija guvis, pat tika izveidots īpašs premjera padomnieka postenis demogrāfijas jautājumos.
Trūkumi esot, bet par padarīto šajā jomā esot gandarījums, teica apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava: "Faktiski nav jau neviena cita, kas ar šiem jautājumiem mērķtiecīgi strādātu. Labklājības ministrija to nav darījusi, premjera birojs diez vai arī ar to nodarbotos, bet atsevišķas ministrijas nav. Es piekrītu Egilam Levitam, kurš teica, ka valstī jābūt atbildīgajām amatpersonām par demogrāfijas lietām un digitālajām lietām."
No konservatīvo pozīcijām raugoties, par savdabīgu panākumu var uzskatīt Nacionālās apvienības pliķi Latvijas tiesu sistēmai, bez racionāla pamata izgāžot Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas ievēlēšanu Augstākajā tiesā.
Saviem vēlētājiem Nacionālā apvienība parādīja, kā jāizrēķinās ar cilvēkiem, kas uzdrošinājušies uz priekšu virzīt jautājumu par viendzimuma attiecību juridisko noregulējumu.
Toreiz Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks sacīja: "Ja Sanita Osipova vēlas nodarboties ar politiku, ar likumdošanu, kas ir likumdevēja kompetence, tad šogad notiks Saeimas vēlēšanas. Sanitai Osipovai, es pieņemu, ir visas iespējas kandidēt kādas liberālas partijas sarakstā, bet tiesu varā tiesnešiem tomēr vajadzētu būt politiski neitrāliem."
Iesalnieka pārstāvētā partija tobrīd saņēma asu publikas kritiku, tajā skaitā no Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša, kura vadītā tieslietu padome vienbalsīgi bija atbalstījusi Osipovas kandidatūru. "Tas ir novedis valsti konstitucionālajā krīzē. Varbūt tie ir skaļi vārdi, bet kādu signālu šis balsojums dod citiem tiesnešiem?" norādīja Strupišs.
Toreiz Osipovai kāja tika aizlikta priekšā, taču to pašu izdarīt ar viendzimuma attiecību regulējumu "nacionāļiem" neizdevās – ar Satversmes tiesas doto uzdevumu būs vien jāturpina darboties arī nākamajai Saeimai.
Vēl viens spilgts, bet nesekmīgs mēģinājums šajā Saeimā bija Nacionālās apvienības centieni līdz pēdējam brīdim novilcināt likuma pieņemšanu, ar kuru Latvijas ebreju kopienai no valsts budžeta izmaksājami 40 miljoni eiro par holokaustā atņemtajiem un vēlāk neatgūtajiem īpašumiem.
Tikmēr valdības gaiteņos partija pamatīgi sašūpoja koalīciju, kad maijā, pēc Uzvaras parkā notikušajām nekārtībām, ultimāta veidā pieprasīja iekšlietu ministres demisiju un paši par to samaksāja, zaudējot uzņēmēju rindās popularitāti iemantojušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.
Skandāli zemkopībā
Šajā valdībā Nacionālā apvienība atbild arī par Kultūras un Zemkopības ministriju. Vadīt zemkopības nozari uzņēmās par multiministru dēvētais Kaspars Gerhards – ekonomists, kurš zem nacionālkonservatīvā karoga vadījis arī Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Ar vēlētāju atbalstu Saeimas vēlēšanās viņam nav veicies, tāpēc viņa vārda nav ne 13., ne arī 14. Saeimas vēlēšanu zīmēs.
Ministrs īpaši neraujas uz komunikāciju ar sabiedrību. Skaidrošanas un publiskās komunikācijas darbu zemkopības jomā biežāk ir uzņēmies ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Taču brīdī, kad vides aizstāvji skaļi iebilda pret atļauju cirst jaunākus kokus, Gerhards mēģināja pats un šo ieceri pamatoja ar nepieciešamību saražot vairāk kurināmās šķeldas Latvijas enerģētiskās stabilitātes vārdā. "Ar šādu lēmumu tiek nodrošināta stabilitāte tirgū, un mēs varam vairāk vai mazāk ietekmēt šo cenu kāpumu, gan arī to, ka siltumapgādes uzņēmumiem šķelda būs pieejama. Mēs esam arī panākuši nopietnus kompromisus, ņemot vērā vides organizāciju iebildumus," teica Gerhards.
Ministrs publiski pauda, ka šķeldas ražošana turpmāk augs par 20%, bet žurnālisti ātri atrada kļūdas aprēķinos un prognozēja, ka ciršanas pieaugums dos tikai par 2,6% vairāk šķeldas. Turklāt šaubas raisa tas, vai uzņēmēji šķeldu maz vēlēsies realizēt Latvijā vai par labākām cenām pārdos citur pasaulē.
Nenotika arī iecerētās reformas Valsts meža dienestā. Par šīs iestādes ģenerāldirektori bez konkursa savulaik iecēla Gerharda kādreizējo kolēģi Ainu Stašāni. Viņa plānoja mainīt mežu uzraudzības modeli, proti, ka katram mežzinim ir savs pastāvīgs uzraugāmais iecirknis, un likvidēt reģionālās struktūrvienības – virsmežniecības. Pret šīm izmaiņām publiskā vēstulē iebilda gandrīz visi meža dienesta darbinieki. Nespējot ar viņiem vienoties, Stašāne amatu pameta. Gerharda pilnvaru laikā dienestā bija nodarbināta arī visai skandalozu slavu ieguvusī kādreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.
Zemkopības ministrijas darbu kritizēja arī Valsts kontrole. Revidenti atklāja, ka zemniekiem paredzētā Covid-19 atbalsta nauda 35,5 miljonu eiro apmērā bija maksimālā summa, kas aprēķināta visnegatīvākā scenārija gadījumā. Šis scenārijs nepiepildījās, tomēr nauda tāpat gandrīz pilnā apmērā tika sadalīta, un gala rezultātā daži uzņēmumi gadu beidza ar lielākiem ieņēmumiem nekā pat pirms pandēmijas.
Bez skandāla neizpalika arī ministrijas pārraudzībā esošā "Latvijas valsts mežu" jaunās valdes izraudzīšanās. Paskaidrot, kā par valsts otrā lielākā uzņēmuma vadītāju kļuva Pēters Putniņš, kurš vēl nesen tika padzīts no FKTK, prasa arī premjers. Nozares ministrs šo procesu dēvēja par caurskatāmu, taču no šī jautājuma norobežojās.
Tas bija paredzami, situāciju vērtēja profesore Ilga Kreituse: "Šīs Gerharda kunga neveiksmes nesaista ar Nacionālo apvienību, kas klusē, it kā tas viņus neskartu. Redziet, tā ir zināma māka un viltība, prasme, kā var noturēties politiskajā virtuvē."
Covid-19 ierobežojumi un koncertzāle
Pandēmijas laikā daudz diskutēts arī par Covid-19 ierobežojumiem. Vienā svaru kausā bija sabiedrības veselība, bet otrā – uzņēmēju un valsts ekonomikas izdzīvošana. Vienu no ierobežojumiem – ilgāku laiku veikalos iegādāties tikai pārtiku un pirmās nepieciešamības preces – toreizējam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam nācās atzīt par kļūdainu. "Mēs izlīdzināsim iespējas gan cilvēkiem iegādāties visus nepieciešamos produktus, gan uzņēmumiem strādāt vienādos apstākļos," teica ministrs.
Savā demisijas priekšvakarā Vitenbergs gan izpelnījās atbalstu no uzņēmēju organizācijām. Tas notika, pat neskatoties uz novēloto atbalstu īpaši otrajā Covid-19 vilnī.
Visbeidzot Naura Puntuļa un viņa priekšteces, tagad jau "Jaunās Vienotības" biedres Daces Melbārdes aizvadītais darba cēliens Kultūras ministrijā visspilgtāk paliks atmiņā ar centieniem izkustināt akustiskās koncertzāles celtniecības jautājumu. Puntulis to ne vienreiz vien ir nosaucis par savu galveno uzdevumu. "Atdodot koncertzāles būvniecībai vislabāko vietu Rīgā, pie viena atbrīvojoties arī no šī komunisma rēga," viņš uzsvēra.
Puntulis karsti aizstāvēja ideju koncertzālei paredzēt vietu bijušā Komunistiskās partijas nama vietā Elizabetes ielā. Šo ideju noraidīja arhitekti, kas pierādīja nojaucamās ēkas vēsturisko vērtību. Pirms tam kā nesamērīgi dārga tika noraidīta iespēja koncertzāli uzbūvēt uz AB dambja. Šobrīd valdība un Rīgas dome lēmusi koncertzāles vajadzībām pārbūvēt Kongresu namu, un līdz ar to koncertzāles projekts ir pazudis no Nacionālās apvienības vēlēšanu programmas, tā vietā izceļot dziesmu svētku kustības veicināšanu.
Kultūras ministrijas plānos bija arī sabiedrisko mediju apvienošana 2024. gadā, kas gan termiņa dēļ vairs nešķiet reāla. Tomēr daļēja mediju telpas un sabiedrisko mediju stiprināšana ir notikusi – ļaujot sabiedriskajiem medijiem aiziet no reklāmas tirgus, izveidojot tiem savu uzraudzības padomi, galveno redaktoru amatus un ombuda posteni. Latvija saglabājusi respektablo 22. vietu Pasaules preses brīvības indeksā. Tiesa, tā ievērojami atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, galvenokārt vāji finansēto sabiedrisko mediju dēļ.
Kursu nemaina
Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu programmas "latvisko apņemšanos" blokā joprojām ir pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā jau no bērnudārza. Tāpat celti iebildumi pret imigrāciju. Partija neslēpj, ka atpakaļ no ārzemēm gaida tieši latviešus.
Enerģētikas jomā Nacionālā apvienība jau pirms četriem gadiem runāja par neatkarību no Krievijas dabasgāzes un vajadzību veicināt atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu. Vēl šovasar ekonomikas ministre Ilze Indriksone kādu laiku pat neslēpa – nav zināms, kam īsti pieder Inčukalnā uzkrātā gāze un vai tās pietiks mājsaimniecību apkurei ziemā. Tagad gan tiek teikts, ka pietiks gan.
Atšķirībā no citām partijām Nacionālās apvienības īsajā programmā nav teju neviena skaitļa, ja neskaita punktu par 20% vairāk labas kvalitātes ceļu. Ir solījumi par senioru labklājības celšanu, samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem un ēdināšanas nozarei.
Uz jautājumu, kādai jābūt nākamajai koalīcijai, Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava vērtēja:
"Skaidrs, ka ir par katru cenu jāsaglabā esošais kurss, ko iet Latvija.
To var izdarīt gan esošās koalīcijas ietvaros, gan papildinot vai aizstājot kādu, ko varbūt neievēlēs. Es redzu, ka kandidē vairākas partijas, kas būtu gatavas to kuģi pagriezt prokrieviskākā virzienā. Šādas partijas nedrīkst laist pie varas, ja tādas tiks Saeimā, tad tām jāsēž dziļā opozīcijā."
Jaunākajās iedzīvotāju aptaujās Nacionālajai apvienībai prognozēts pat virs 13% vēlētāju atbalsts. Šīm reitingu prognozēm piepildoties, Nacionālā apvienība kopā ar "Jauno Vienotību" kļūtu par galvenajiem nākamās varas kodola veidotājiem.
