Evika Siliņa, kurai valdības izveidi uzticēja Valsts prezidents, sāka sarunas ar piecām partijām. Kariņš pauda, ka valdības izveidi Siliņa sāka no nulles punkta. "Es arī pagāju malā, lai tas būtu reāli iespējams," piebilda Kariņš.
Viņa vērtējumā Nacionālā apvienība ir atteikusies ar šādiem nosacījumiem strādāt. Tiesa, pati apvienība uzsvēra gatavību strādāt pie nākamās valdības izveides.
Tikmēr "Apvienotais saraksts" lēma nepieņemt Siliņas piedāvājumu veidot koalīciju ar ZZS un "Progresīvajiem". ""Apvienotajam sarakstam" vienkārši jāizdomā, ko viņi grib. Vai viņi ir gatavi strādāt valdībā, vai arī viņi grib no aizmugurējā sēdekļa visu laiku censties pārliekties beņķim un stūri raustīt pa labi, pa kreisi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc esošā valdība neizturēja, kāpēc man bija jādemisionē –
nav iespējams strādāt, kad kāds no aizmugurējā sēdekļa visu laiku cenšas nevis darīt savu darbu, bet mācīt otru, kā šo darbu darīt," sacīja Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka valdības veidošanas sarunās Evikas Siliņas mērķis aizvien ir plaša koalīcija. Kariņš skaidroja, ka šī brīža valdībā ar 54 balsīm ir grūti virzīt reformas, savukārt ar "knapu vairākumu reformas ir iespējamas, bet tās ir grūti īstenojamas".
Taujāts par iespējamo amatu sadalījumu nākamajā valdībā, viņš sacīja, ka partijā par to vēl nav runāts. Vispirms esot jātiek skaidrībā ar to, kurš veidos valdību, tad – ar prioritātēm, pēc kā sarunas būs par amatu sadalījumu.
KONTEKSTS:
Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos" un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Nākamās valdības izvedi Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticēja Saeimā lielākās frakcijas "Jaunā Vienotība" izvirzītajai premjera amata kandidātei Evikai Siliņai, kura sāka sarunas ar piecām partijām. Augusta izskaņā kļuva zināms par Siliņas ieceri nākamās valdības kodolu veidot trim partijām – "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie" –, aicinot pievienoties arī "Apvienotajam sarakstam".
