Cēsu 1. pamatskolā no šī mācību gada ieviests liegums tālruņu izmantošanai. Skolotāji uzskata: kopš tā brīža skolas dzīve ir būtiski mainījusies.
Tad spēlē spēles un kārtis ar skolasbiedriem
"Ja tu to sāc no mazām klasēm, tad tas nav sods. Sākumā mums bija ļoti grūti, jo to mēs sākām 8. klasē. Es, kā teiktu, esmu celmlauzis vispār šim jautājumam skolā. Bet viņi pierod. Un tagad spēlē spēles, spēlē kārtis, sarunājas. Un izrādās, ir interesanti arī bez telefoniem," stāsta Cēsu 1. pamatskolas mūzikas skolotāja Inga Jursone.
Arī Valmieras sākumskola jau ir izlēmusi, ka vēl pirms Saeimas lēmuma pati ieviesīs ierobežojumus tālruņu lietošanai, liekot skolēniem tālruņus likt īpašās kastēs ne tikai stundu laikā, bet arī starpbrīžos.
"Satiku koridorā 1. klases puisi. Ir pagājušas piecas minūtes no pusdienu starpbrīža pusdienu starpbrīdī, un viņš jau nāk man pretī, bet ir abās rokās maizes rikas. Es viņu mudinu – iesim atpakaļ, jo maizi mēs no ēdamistabas nenesam ārā.
Paēdīs, apsēdīsies, jo laika vēl ir daudz. Bet kāds bija viņa motīvs šādi rīkoties? Viņam vajadzēja to telefonu paspēlēt," atceras Valmieras sākumskolas logopēde un direktora vietniece Ilona Tropa.
Valmieras sākumskola direktors Mārtiņš Vētra arī stāsta par gadījumiem, ka reizēm skolēns starpbrīdī uzsācis spēli telefonā, kas ievelkas arī stundas laikā: "Viņš nenāk uz stundu. Viņš stundas sākumā nepievērš uzmanību [mācībām]."
Skolēnu viedokļi ir dažādi
Tikmēr pašu skolēnu viedokļi par tālruņu liegumu skolās ir dažādi.
Jautāts, kāpēc telefonu grūti nolikt skolā malā, Valmieras sākumskolas 3.d klases skolnieks Ivars atbild: "Tāpēc, ka spēlēju visādas spēlītes un daudz ko daru, un ir grūti visu dienu nolikt malā, mājās arī pavadu diezgan daudz laika telefonā – trīs stundas aptuveni."
Cēsu 1. pamatskolas 6.a klases skolēns Tomass savukārt izceļ pozitīvo:
"Tad, kad man nav telefons, tad varu ar draugiem pavadīt laiku un uzspēlēt spēles kopā, jo, ja starpbrīdī ir telefons, tad visu laiku kādas spēles spēlēju vai "TikTok" skatos."
Valmieras sākumskolas 3.d klases skolniekam Aleksam savukārt griboties paspēlēt spēlītes. "Gribas arī stundās kaut ko pameklēt, dažreiz stundu darbos arī jāizmanto telefons," zēns piebilst.
Cēsu 1. pamatskolas 5.a klases skolēns Ralfs Alekss savukārt saka: "Nu ir īstenībā grūti, bet pēc tam mēs varam paņemt un apskatīt ziņas. Stundās jau kaut kā var izdzīvot." Taču starpbrīžos gan viņš vēlētos lietot telefonu.
Kā to kontrolēs?
Skolu direktori atbalsta ideju par kopēju liegumu visās izglītības iestādēs Latvijā no pirmās līdz sestajai klasei.
"Principā no rīta bērns atstās telefonu pie audzinātājas un tikai pēc stundām viņš to atkal paņems," teic Valmieras sākumskolas direktors Vētra.
Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons priekšlikumu, ka skolā telefons nebūtu jāizmanto, uzskata par atbalstāmu, taču viņam arī ir bažas. "Mani varbūt šķiet bažīgu tāds fakts, ka no pirmās līdz sestajai klasei. Mūsu skolai no pirmās līdz 12. klasei. Kā mēs varēsim izkontrolēt?" viņš jautā.
"Nenoliegsim, ka, ja mēs telefonus noliekam kastītē un tie, piemēram, stāv mums skolotāju istabā, tad mēs redzam, kā tur "TikTok" ienāk ziņas visu laiku iekšā, un viņi vienkārši ir tajā dzīvē, kas ir telefonā, un tas viņiem traucē pieslēgties mācību darbam," novērojusi Cēsu 1. pamatskolas direktore Antra Avena.
Lēmums par telefonu liegšanu skolās atbalstīts Saeimas atbildīgajā komisijā, bet tas vēl jāpieņem parlamentam.
