Slepenība un nepilnības. «Aizliegtais paņēmiens» pēta caurumus pašvaldību civilās aizsardzības plānos

No valsts puses informācija par rīcību krīzēs ir vienlaikus smalka un vispārīga

Valsts mērogā informācija par to, ko darīt krīzes situācijās un kā rīkoties apdraudējuma gadījumā, ir. Ir pieejami informatīvi materiāli un plāni par to, ko darīt pirmajās 72 stundās, kā salikt somu, kam tajā jābūt. Šajā ziņā viens no izsmeļošākajiem materiāliem – Aizsardzības ministrijas īpaši veidota rokasgrāmata teju 100 lappušu biezumā "Kā rīkoties kara gadījumā?".

No vienas puses,  informācija ir ļoti smalka – pat tas, kā pārvarēt situācijas radītus dažādus psiholoģiskos stāvokļus. Taču vienlaikus šī informācija nav lokāla, nav informācijas, kur ir patvertnes, kur pulcēties apdraudējuma gadījumā.

"Aizliegtais paņēmiens" uzrunāja iedzīvotājus Gulbenes un Smiltenes novados, kur līdz Krievijai ir ne vairāk kā stundas brauciens. Iedzīvotāju atbildes, par to, cik daudz viņi zina par rīcību apdraudējuma gadījumā, atšķiras – vieni ir iepazinušies ar valsts materiāliem un sagatavojuši paši savus plānus, citi nav informēti vai uzskata, ka rokasgrāmata ir nepilnīga. Tomēr secināms, ka iedzīvotāji drīzāk nav gatavi valsts apdraudējuma situācijai.

Eksperiments: kā pašvaldības palīdzēs omei par rīcību apdraudējuma gadījumā?

Par civilo aizsardzību lielā mērā galvenā atbildība ir pašvaldībām, bet cik tās ir gatavas to pastāstīt saviem iedzīvotājiem? "Aizliegtais paņēmiens" apzvanīja pašvaldības, kas atrodas tuvāk Krievijai un Baltkrievijai, izliekoties, ka meklē informāciju vecaimātei par to, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā.

Alūksnes novads, tieša robeža ar Krieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama.
• Patvertnes vai pulcēšanās vietas nav apkopotas.
• Sola aktualizēt Civilās aizsardzības plānu, iekļaujot informāciju par patvertnēm un citām svarīgām ziņām.

Balvu novads, tieša robeža ar Krieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama – skaidrots, kā rīkoties dažādos krīzes gadījumos, konkrēta rīcība nav aprakstīta.
• Patvertņu vai pulcēšanās vietu apkopošana sākta – Balvu pilsētā ir apzinātas trīs iespējamās vietas, kur cilvēki varētu patverties.

Augšdaugavas novads, tieša robeža ar Baltkrieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama.
• Novada pārstāvji telefonsarunā aicina iepazīties ar informāciju Aizsardzības ministrijas mājaslapā.
• Konkrēta atbilde par rīcību apdraudējuma gadījumā izpaliek.

Varakļānu novads, nav tiešas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju:

• No nākamajām pašvaldību vēlēšanām būs Madonas novadā, kura mājaslapā informācija ir atrodama.
• Varakļānos apzina iespējamās patvertnes.
• Sola karti ar patvertnēm vai pulcēšanās vietām.
• Telefonsarunā aicina apdraudējuma gadījumā meklēt informāciju sabiedriskajos medijos, kā arī iepriekš apzināt drošākās vietas tuvākajā apkārtnē.

Krāslavas novads, tiešā robeža ar Baltkrieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama.
• Sola aktualizēt Civilās aizsardzības plānu – iedzīvotājiem interesējošos jautājumus plānā iekļaus.

Gulbenes novads, nav tiešas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju:

• Novada mājaslapā atrodama valsts izstrādātie informatīvie materiāli par rīcību krīzes situācijās.
• Civilās aizsardzības plāns nav publicēts – komisija to līdz galam vēl nav apstiprinājusi.
• Sola krīzes gadījumā iedzīvotājus informēt.
• Novada klientu apkalpošanas centrā iepriekš bija pieejams "72 stundu" buklets, tomēr tas izsaucis iedzīvotāju satraukumu.

Preiļu novads, nav tiešas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama.
• Telefonsarunā aicina apdraudējuma gadījumā meklēt informāciju sabiedriskajos medijos.
• Sola militāra apdraudējuma gadījumā informēt iedzīvotājus – pirms tam plāni gan neesot publiski izpaužami.
• Telefonsarunā atklāj, ka ir gatavība arī gadījumiem, kad nav elektrības, tāpat norāda, ka apdraudējums tiks paredzēts iepriekš un par to attiecīgi informēs, kā arī aicina nebraukt uz pilsētu, kur ir vairāk civilo mērķu.
• Preiļu pilsētā apzinātas četras iespējamās patvertnes vai pulcēšanās vietas – par tām konkrētāk ziņos tikai apdraudējuma gadījumā.

Smiltenes novads, nav tiešas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama.
• Sola apdraudējuma gadījumā informēt iedzīvotājus.
• Patvertnes vai pulcēšanās vietas tiek apzinātas – sola pie konkrētajām vietām novietot informatīvas norādes.
• Sola izziņot informāciju par evakuāciju krīzes situācijā.

Līvānu novads, nav tiešas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama.
• Patvertnes vai pulcēšanās vietas nav apkopotas.
• Telefonsarunā par patvertnēm aicina vērsties pie Valsts policijas, kas skaidro, ka patvertnes vai pulcēšanās vietas ir pašvaldības kompetencē.

Ludzas novads, tieša ar robeža ar Krieviju un Baltkrieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama.
• Telefonsarunā aicina sazināties ar sabiedrisko attiecību speciālisti, kas "Aizliegtajam paņēmienam" neatbildēja.

Madonas novads, nav tiešas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama.
• Telefonsarunā norāda, ka vajag sekot sagatavotajām valsts norādēm.
• Apzināti evakuācijas punkti, uz kuriem iedzīvotājiem doties apdraudējuma gadījumā.
• Sola apdraudējuma gadījumā sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem organizēt cilvēku evakuāciju.
• Pašvaldībā nav civilās aizsardzības speciālista.

Rēzeknes novads, nav tiešas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju:

• Novada mājaslapā informācija ir atrodama.
• Sola apdraudējuma gadījumā informēt iedzīvotājus, gadījumos, ja nebūs elektrības, tad sola braukt pie iedzīvotājiem.
• Telefonsarunā aicina apdraudējuma gadījumā meklēt informāciju sabiedriskajos medijos.

Daugavpils valstspilsēta, nav tiešas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju:

• Pašvaldības mājaslapā informācija ir atrodama.
• Sola Civilās aizsardzības plānā iekļaut informāciju par apzinātajām patvertnēm un maršrutiem līdz tām.

Rēzeknes valstspilsēta, nav tiešas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju:

• Pašvaldības mājaslapā informācija ir atrodama.
• Apzinātas pulcēšanās vietas – tās būs pie visiem ierastajiem vēlēšanu iecirkņiem.
• Apzināti evakuācijas ceļi apdraudējuma gadījumā – sola koordinētu evakuācija, modelētas arī situācijas, kuras noteiks, kuru evakuācijas ceļu izvēlēties.

Militāra apdraudējuma gadījumā primārais noteicējs būtu armija

Kam būtu jābūt pašvaldību civilās aizsardzības plānos un kādai būtu jābūt paredzētajai kārtībai? "Aizliegtais paņēmiens" to lūdza skaidrot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietniekam Ivaram Nakurtam.

VUGD ir Iekšlietu ministrijas struktūra, kas savās rokās tur visas valsts civilo aizsardzību, ko jau tālāk lokāli organizē vietējā pašvaldība.

Ja notiek kāds militārs uzbrukums, militāristi rūpējās par militāru aizsardzību, bet līdzās tam par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kas jau tālāk iesaista pašvaldības un lemj, kā reaģēt, ko un kā darīt ar iedzīvotājiem – vai sūtīt uz patvertnēm, ja lido droni un raķetes, vai evakuēt, ja tuvojas pretinieku armija. Protams, tas viss notiek roku rokā ar militāristiem.

Lai pienācīgi uz šo visu reaģētu, atbilstoši likumam katrai pašvaldībai ir jābūt izstrādātam Civilās aizsardzības plānam, kuros apzināti visi pašvaldību resursi. Un šādi plāni arī ir – tie ir publiski un atrodami novadu mājaslapās. Bet ko tajos var atrast un ko ne?

Visus iedzīvotājus apzināt varētu būt izaicinoši

Apdraudējuma gadījumā, pirmkārt, vajadzētu iedzīvotājus apziņot un brīdināt. Tāpēc, sākot skanēt sirēnām, iedzīvotājiem jāieslēdz televīzija vai radio un jāgaida informācija par to, kas ir noticis un kas ir jādara.

Pašvaldībās, kas ir tuvāk Krievijai vai Baltkrievijai, civilās aizsardzības plānos paveras dažāda aina. Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētās, Augšdaugavas, Rēzeknes, Krāslavas un Preiļu novada plānos sirēnas nav minētas. Balvu novada plānā teikts, ka novadā ir trīs sirēnas, Alūksnes novadā – divas, bet tikai Alūksnes pilsētā.

Pie sirēnu pieminēšanas civilās aizsardzības plānos nav skaidrots, vai un cik pašvaldības iedzīvotāji tās dzirdētu. VUGD pārstāvis Nakurts uzskata, ka visi cilvēki sirēnas noteikti nedzirdētu.

"Par sirēnām – nav noslēpums, Latvijā ir 164 sirēnas, kas izvietotas pārsvarā blīvāk apdzīvotās teritorijās, valstspilsētās, pilsētās, novadu centros. Kartējot mēs mēģinājām nokartēt pēc principa, līdzīgi kā to dara kaimiņi lietuvieši un igauņi, princips ir uz vienu kvadrātkilometru rēķinot, ka tur varētu būt, ja ir vairāk par 500 cilvēkiem, tad nu tā kā būtu nepieciešamība likt sirēnu. Tās vajadzības tad mums būtu gandrīz dubultā. Pa visu valsti jādubulto. Vai viņas būtu jāiegādājas? Nu tas atkal ir politisks lēmums, ja tam ir finansējums, tad uz priekšu. Lietuvieši to dara," pastāstīja Nakurts.

Vēl iedzīvotājus var apziņot, izmantojot mobilo telefonu starpniecību. Patlaban VUGD var aizsūtīt īsziņu visiem valsts iedzīvotājiem, bet lokalizēti tikai viena reģiona iedzīvotājiem – nevar. Šādu risinājumu piedāvā šūnu apraides sistēma, plāns valstij par to ir, bet tas ir aizķēries iepirkuma procesā.

"Tad, kad būs šūnas apraides risinājums, jā, tad var specifiski aizsūtīt tikai uz to ģeogrāfisko apgabalu, kur ir apdraudējums. (..) Tad šo informāciju saņem tikai šajā apgabalā esošie cilvēki, un, kas ir svarīgi, ja jūs ieejat tanī laika intervālā, kaut vai pēc 10 minūtēm šajā apdraudētā teritorijā, jūs saņemat šo paziņojumu ar savu tālruni. (..) Lietuvā šādu rīku jau diezgan ilgi izmanto, ir savas, kā saka, nianses, bet kopumā ir apmierināti," paskaidroja Nakurts.

Šūnu apraides risinājums nav pieminēts arī pašvaldību civilās aizsardzības plānos.

Apdraudējuma gadījumā iedzīvotājiem arī jāieslēdz televizors vai radio un jāgaida informācija par situāciju un nepieciešamo rīcību. Par šo runā gandrīz visu pašvaldību civilās aizsardzības plāni, izņemot divus – Krāslavas un Preiļu novados.

VUGD priekšnieka vietnieks sacīja: "Ja kaut kas tiešām ir būtisks, tad, protams, arī mums ir tiesības un ir noslēgtas vienošanās, ka mēs varam arī pieprasīt ētera laiku konkrētajam brīdim, ja tiešām tas ir ļoti svarīgi."

Medijiem vajadzības gadījumā jāiziet ēterā aptuveni 20–30 minūšu laikā.

Piemēram, LTV tam esot gatava. LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede skaidroja: "Mums plānu nepieciešamību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tā ka, jā, – Latvijas Televīzijai ir šāds fons. Mēs viņu regulāri arī atjaunojam. Pārbaudām plāna darbību, jau atsevišķi rīkojot mācības. Piemēram, kā mēs spējam reaģēt uz situācijām, kad ir nepieciešamība pamest Latvijas Televīzijas telpas un strādāt attālināti."

Vajadzības gadījumā LTV var raidīt arī ārpus Zaķusalas.

2023. gadā veikts mediju patēriņa pētījums liecina, ka Latvijā miera apstākļos televīziju skatās apmēram 60% cilvēku, radio klausās – aptuveni 40%.

Kā vēl viens apziņošanas veids, ko ir paredzējis VUGD, ir lietotne telefonos "112". Tāda šobrīd jau arī ir, tajā izvietota vispārīga informācija, bet pēc pēdējās informācijas to šobrīd savās viedierīcēs lejupielādējuši vien aptuveni 30 000 iedzīvotāju.

Līdz ar to secināms, ka sasniegt un informēt visus iedzīvotājus varētu būt sarežģīti, it īpaši gadījumā, ja nav elektrības un interneta.

Šādā situācijā VUGD pārstāvis Nakurts aicina domāt radoši: "Tāpēc ir pašvaldības kopiena, ka pašvaldības pašas par sevi izstrādā savus civilās aizsardzības plānus, kuros mēģina saprast, kādi varētu būt šie alternatīvi risinājumi. (..) Nākt talkā – pieņemsim, drukāt attiecīgus paziņojumus un materiālus, kuriem ir uzņēmumi vai mājas ofisi, ja tā varētu pateikt, kuri ir gatavi drukāt šos paziņojumus un pat izvadāt. Tikai tad ir jābūt apmēram šiem punktiem. Pieņemsim, galvenais veikals, kas atrodas centrā vai ziņojumu dēlis."

Gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem jāmeklē vietas patvertnēm

Ja runa ir par gaisa uzlidojumiem, lidmašīnām, raķetēm jeb to, ko, piemēram, Krievija plaši izmanto uzbrukumā pret Ukrainu, tad varētu sekot informācija ar aicinājumu slēpties īpaši izveidotās patvertnēs.

Tāpat iedzīvotāji aicināti arī paši apzināt drošākās vietas apkārtnē, piemēram, pagrabus. To stāvoklis un drošums gan ir pašu iedzīvotāju ziņā, tomēr to iekārtošanai atrodami dažādi padomi no valsts. Piemēram, labākā izvēle ir pagrabs ar dzelzsbetona pārsegumu un mūra sienām vai pagrabā gar sienām der izveidot plauktus no izturīga materiāla, kas var nodrošināt papildu atbalstu sienai, pildīt plauktu un arī gultasvietas funkciju.

VUGD pārstāvis aicina cilvēkus pašus šādas slēpšanās iespējas apzināt:  "Ja viņi nevēlas, ka tā ēka ir publiska, nu, tad viņi var novērtēt un vismaz informēt savas ēkas iemītniekus īpašniekus – mūsu pagrabs atbilst prasībām, būs iespēja patverties vai paslēpties pagrabā. Un, protams, ar kaut kādām, nu, teiksim tā, nelielām plānotām investīcijām var arī viņu iekārtot. Lai ir soli, kur apsēsties, lai ir kāds, kas parūpējies, sadala pienākumus. Būs dzeramā ūdens piekļūšana, būs sanitārais mezgls, kaut vai bioloģiskā tualete."

Savukārt saistībā ar patvertnēm, par kurām lielā mērā atbild pašvaldības, vietvaru civilās aizsardzības plānos šādas pozīcijas pagaidām nav. Tomēr vairākās pašvaldībās iespējamo patvertņu apzināšana ir procesā, patvertņu vietas vērtē VUGD.

"Šobrīd, ko mēs darām – VUGD apseko valsts un pašvaldību esošos īpašumus. No kadastra informācijas sistēmas, tie ir vairāk nekā 5300 objekti. Šobrīd mēs esam nedaudz vairāk kā pusei pāri, esam apsekojuši, bet esam uzsākuši šo procesu daudz intensīvāk. Un līdz 1. novembrim mēs paredzam, ka mēs būsim apsekojuši visas šīs ēkas.

Kopumā jau šobrīd rāda tendenci, ka 53% no apsekotajām ēkām pilnībā vai daļēji atbilst patvertņu prasībām," atzīmēja Nakurts.

Ja izraudzītā vieta atbildīs tam, ka tajā var ierīkot patvertni, tad pie tās būs jānovieto īpaša norāde – zīme, kas maksā aptuveni 15 eiro.

"Šobrīd es pat aicinātu, ja tā var teikt, skaļi aicinātu, pat nedaudz kliedzot aicinātu, ja godīgi, pašvaldības un valsts iestādes šīs zīmes iegādāties  un pielikt. (..) Tendence ir tāda – neviens nedara. (..) Rīgā ir pielikta, cik mums zināms, pagaidām tikai viena zīme, un to arī izdarījām kopā mēs ar šo objektu. Tā ir patvertnes vieta Zinātņu akadēmijā," stāstīja VUGD priekšnieka vietnieks.

Patvertņu atrašanās vietā jābūt publiskai informācijai, cilvēki ir tiesīgi to zināt.

Pasaulē

De factoLatvijā

Latvijā

Pulcēšanās vietas un evakuācijas detaļas atsevišķos gadījumos pašvaldības tur slepenībā

Tāpat pašvaldībām vajadzētu gatavot arī pulcēšanās, izmitināšanas un evakuācijas vietas. VUGD pārstāvis skaidroja:

"Pašvaldībām bija jāapzina teritorija, pat ne teritorijas – bija jāapzina savā administratīvajā teritorijā vietas, kurā cilvēki varētu pulcēties. Pārsvarā, protams, mēs redzam, tie varētu būt autoostas, dzelzceļa stacijas vai konkrētas vietas, arī skolas vai citas vietas, kur pēc būtības tiek paredzēts, ka no šejienes iedzīvotāji var tikt pa porcijām, ja tā var teikt, vai pa prioritātēm evakuēti no apdraudētās teritorijas uz drošu teritoriju. Izmitināšanas vietas ir tās, kurās ir pēc būtības šī pamatvajadzību nodrošināšana, pagaidu vieta. Tā vieta, kurā tu dzīvo, vairs nav droša un tu tiec pārcelts jau ilglaicīgākā periodā uz drošu izmitināšanu. Pašvaldības – viņas norādījušas, ka šīs ēkas pārsvarā ir skolas, kultūras nami, sporta zāles, olimpiskie centri un tamlīdzīgi."

Lielākoties pašvaldību civilās aizsardzības plānos redzams, ka pašvaldības ir apzinājušas pulcēšanās un izmitināšanas vietas, atsevišķos gadījumos ir arī aprēķināts, cik kura vieta cilvēku var uzņemt, piemēram, Balvu novadā. Ar šādu informāciju gan nedalās, piemēram, Līvānu un Augšdaugavas novadi, kā arī Daugavpils valstspilsēta, jo šīs detaļas ietvertas noslepenotās civilās aizsardzības plānu pielikumu sadaļās.

VUGD priekšnieka vietnieks pauda: "Es teiktu un pat aicinātu pašvaldības šo publicēt. Jo kā tad iedzīvotājs uzzinās? Tas, kā mēs sakām, ir koks ar diviem galiem, līdzīgi kā, publicējot patveršanās vietas, ienaidnieks arī to redz un zina, bet mums ir jāsasniedz mērķis, ka iedzīvotāji zina."

Savukārt saistībā ar evakuācijas vietām aktuāls ir arī jautājums par to, vai un kāds transports varētu būt pašvaldības rīcībā. Arī tas ir jānorāda civilās aizsardzības plānā. Šajā ziņā čaklāklais bijis Gulbenes novads, kas apkopojis informācija par to, kuram novadā ir kāds transportlīdzeklis.

Arī Alūksnes, Krāslavas, Varakļānu, Preiļu, Madonas un Rēzeknes novadā ir apkopoti iespējamās evakuācijas transportlīdzekļi, taču citām pašvaldībām šie saraksti ir iekļauti noslepenotajos plānu pielikumos.

Vai šo informāciju vajag atslepenot? VUGD priekšnieka vietnieks: "Vieglāk, man liekas, strādāt ir tanī mirklī, kad šī informācija ir. Jo mērķis ir tāds – ja tu viņu gribi pieturēt mazākam cilvēku lokam, tad tam ir jābūt tā mērķtiecīgi pateiktam, kāpēc? Kur ir tie izvērtētie riski."

Ko publicēt, ko ne, pašvaldībām esot diezgan brīvas rokas, bet galvenais, lai viss ir apzināts.

Vēl viena lieta saistībā ar evakuāciju – ja konkrētā vieta jāpamet, ko darīt ar mājdzīvniekiem vai mājlopiem? Par to pašvaldības savos plānos nestāsta teju nemaz, vien Līvānu novada plānā minēts, ka mājdzīvniekus evakuācijas gadījumā varēs izvietot ietilpīgākos transportlīdzekļos.

"Es teiktu, šis ir, iespējams, tas pats risinājums, paredzot vai nu iedzīvotāju pagaidu izmitināšanas vietā sagatavot telpu, vai nu atsevišķi ne gluži ēku, bet kaut kādu telpu skolas ietvaros, kas var tikt izmantota dzīvnieku vajadzībām. Tas nozīmē kādam ar zināšanām, vai tie paši iedzīvotāji… Nevis tikai atdod savu dzīvnieciņu, bet, ja tev ir šīs zināšanas, nāc talkā šajā pagaidu izmitināšanas vietā, uzņemies kādu lomu un saki – es palīdzēšu apkopt vai parūpēties par vairākiem dzīvniekiem vienlaicīgi. Šis ir risinājums, bet tīri praktiski viņš nekur nav aprakstīts," stāstīja Nakurts.

Savukārt par konkrētiem evakuācijas maršrutiem pašvaldību civilās aizsardzības plānos informācija nav. Dažos plānos teikts, ka tam varēs izmantot pašvaldības un valsts ceļus. Diezgan loģiski, tāpat kā tas, ka to "X" stundā, visticamāk, spēs pateikt tikai militāristi.

"Galvenie virsvadītāji kļūst Nacionālie bruņotie spēki, un viņi varēs pateikt, koordinējot gan ar valsts iestādēm un pašvaldībām, kurus ceļus, pieņemsim, šodien jūs varat no pulksten tikiem un tikiem izmantot. Tad cilvēki arī šos izmantos," sacīja Nakurts.

Kā redzams, šobrīd civilās aizsardzības jomā ir daudz caurumu – par sirēnām, par šūnu apraidi, arī par patvertnēm. Lielā mērā trūkumi ir valsts līmenī, bet arī pašvaldībās.

Acīmredzams caurums ir ar iedzīvotāju informēšanu. Plāni ir, bet kas liedz šo informāciju izveidot un izziņot vienkāršā un saprotamā veidā visiem?

VUGD priekšnieka vietnieks sacīja: "Es teiktu, informācija ir jādod. Vai tam jābūt ir bukletam, es uzreiz nepateikšu. Es teiktu, ka ir jāmeklē risinājumi. Es teiktu, ka mēs kā dienests arī ejam uz to. Es ieeju mājaslapā, un man nepatīk meklēt. Idejiski cilvēks pēc dabas ir mazdrusciņ izlaidies. Es gribu ātrāk atrast šo informāciju, nevis ļoti daudz meklējot."