Brukvudas kapsētā, kas ir lielākā Lielbritānijā un viena no lielākajām Eiropā, latviešiem kopš 1952. gada ir pašiem savs nodalījums, tur apglabāts ilggadējais sūtnis Lielbritānijā Kārlis Zariņš un citi trimdas latvieši.
Šoreiz talciniekiem viens no galvenajiem uzdevumiem bija sameklēt vairākas aizaugušās kapavietas, kas savulaik atzīmētas plānā, taču dabā vairs nav atrodamas.
"Es skatījos vecās shēmās un sarakstos, kas šeit ir apbedīti, un es konstatēju, ka šeit ir č etras kapavietas, kuras pilnīgi vairs nav redzamas. Un tad es sadomāju, ka jāmēģina atrast, ka ir iegrimušas zemē, kas tā patiešām ir. Man stāsta, ka pirms vairākiem gadiem te ir bijis nopietni applūdis un daudz kas ir pazudis," stāstīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Lielbritānijā (LELBL) emeritētais prāvests Andris Abakuks.
Trīs plāksnes ir ieaugušas zālē, bet ceturto, kas paslēpusies zem kokiem, izdevās atrast tikai pēc ilgas un rūpīgas meklēšanas.
"Paga... Lidija Bērziņš no Rīgas, dzimusi 1899. gadā, un mirusi Kentā 1972. gadā," kapa plāksni nolasīja talcinieks Jānis Lazdiņš.
Kopā ar visiem talkoja arī jaunais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Atis Lots, gan tīrot kapakmeņus un grābjot lapas, gan palīdzot iznest sapakotos maisus.
"Mūsu atmiņa, ne tikai fiziski kapi tiek notīrīti, kas arī ir tāds meditatīvs process, kura laikā mums ir iespēja savienoties mentāli ar to, ka mēs esam latvieši, un to, ka pirms mums šeit ir bijuši cilvēki ar dažādiem likteņiem. Pārbraukt ar rociņu pāri marmora plāksnei, palasīt, kas tad tur guļ. Un, protams, man arī ļoti svarīgi kā diplomātam, ka šeit arī atdusas sūtnis Zariņš ar savu kundzi," atzina Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Atis Lots.
Gan pie memoriāla, gan pie Zariņu atdusas vietas sagūla sarkanbaltsarkanas rozes.
Ar ziediem bija ieradusies arī kāda kundze, kura meklē savas vecmāmiņas kapu, ko, pateicoties tikko notīrītajam kapakmenim, izdevās atrast.
"Paņēmu meitu līdzi šodien, jo es uzskatu, ka ir svarīgi bērniem iemācīt jau no mazām dienām mūsu slaveno latviešu kapu kultūru. Jo, ja mēs tagad neņemsim bērnus līdzi, kad ir 7, 8 gadi, nu tad neviens arī neaudzinās to, ka uz tiem kapiem ir jānāk un kapi ir jākopj," atzina talciniece Dace Viesture.
Talkošana noslēdzās ar launagu, pēc kura daļa devās mājup, bet daļa turpināja darbu, lai neviena tautieša kapavieta netiktu aizmirsta.
