Latvijā apsardzes biznesā labi zināmais Tenbergs formāli nebija saistīts ar Igaunijā reģistrēto platformu, kas palikusi parādā vairāk nekā diviem tūkstošiem investoru. Taču maksātnespējīgās kompānijas pārstāvji viņu uzskata par vienu no aizkulišu darboņiem.
Īstie lēmumu pieņēmēji?
"Envestio" nodibināja igaunis Antons Kaļetins, bet jau pēc dažiem mēnešiem par īpašnieku un valdes locekli kļuva Latvijas iedzīvotājs Jevgēnijs Kukins. Tuvojoties kraham, Kukins firmu pārrakstīja Arkādijam Ganzinam, cilvēkam ar Vācijas pasi, kuru vairāku valstu iestādes tā arī nav spējušas atrast.
Uz to, ka "Envestio" formālie vadītāji varēja nebūt noteicēji, norāda Andreja Degtjareva liecības Latvijas tiesai. Viņš kādu brīdi bija noformēts par "Envestio" prokūristu. Kaut gan Degtjarevam bija piekļuve platformas bankas kontam, nevienu pārskaitījumu viņš neesot veicis. Darījumus kārtojis Kukins, kuram Degtjarevs bija nodevis savus ID kartes PIN kodus.
"Periodā, kad biju uzņēmuma prokūrists, regulāri pastiprinātā daudzumā lietoju alkoholu, man bija izjukusi laulība un strādāju par taksometra vadītāju," liecībās atcerējās Degtjarevs.
Arī vienam no "Envestio" administratoriem Igaunijā Denisam Piskunovam bankrota procedūras ietvaros radies iespaids, ka oficiālās amatpersonas platformā nebija īstie lēmumu pieņēmēji.
"Runājot par smadzenēm aiz tā visa, tiem, kas raustīja striķīšus, te es sagaidītu, ka atbildes melns uz balta sniegs prokurori, kad sūtīs krimināllietas uz tiesu. Bet balstoties uz tiem materiāliem, ko esmu redzējis, šo divu aizraujošo un garo gadu laikā, kopš strādāju ar "Envestio" lietu, es teiktu, ka vienu cilvēku noteikti varētu izcelt. Es gribētu norādīt uz Mārtiņu Tenbergu," LTV raidījumam sacīja Piskunovs.
Miljons ekskluzīvu dzīvojamo māju celtniecībai
Pirms 20 gadiem Mārtiņš Tenbergs strādāja Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā, pēc tam pievērsās apsardzes biznesam. Viņa firma "TM Security" apkalpoja lielas kompānijas. Tenbergu agrāk neformāli saistīja ar vairākiem politiskiem veidojumiem – Zatlera reformu partiju, Olšteina sešinieku un "Latvijas attīstībai".
LTV jau stāstīja, ka "Envestio" skandālā Tenberga vārds uzradās nekustamā īpašuma darījumā Jūrmalā. Tenberga brāļa Jāņa dibinātais uzņēmums "Tukuma māja" no "Envestio" saņēma vairāk nekā vienu miljonu eiro ekskluzīvu dzīvojamo māju celtniecībai. Un gandrīz tikpat naudas iztērēja divu zemes gabalu iegādei Vikingu ielā. Vienu par pusmiljonu "Tukuma māja" nopirka no Mārtiņa Tenberga sievas Diānas Kubasovas.
Kubasova "De facto" rakstiski skaidroja, ka viņai un Tenbergam nauda un īpašumi bijuši atsevišķi. Zemi viņa divus gadus agrāk bija nopirkusi no sava vīra, lai celtu māju, bet tad plāni mainījās.
"Vēlāk attiecības sašķobījās, ar vīru vairs nedzīvojam kopā, bērnus neplānoju un iecerēto māju vairs nevēlējos būvēt, tāpēc zemes gabals man vairs nebija nepieciešams, tāpēc arī to pārdevu," viņa rakstīja.
Lai gan Kubasova aicināja caur viņu sūtīt jautājumus par "Envestio" arī Mārtiņam Tenbergam, nekādas atbildes uz tiem vēlāk nesekoja.
Nolūkoja jahtu
"De facto" rīcībā esošie dokumenti sasaista Tenbergu un "Envestio" vēl kādā darījumā. Tenbergs gribējis pirkt jahtu, un, ja var ticēt britu brokerkompānijas sniegtajām ziņām, tad par "Envestio" naudu.
2019. gada janvārī kāds "Martins no Maiami" "Whatsapp" rakstīja jahtas "Titan" pārdevējam, ka vēlas to pirkt un nosūtīja e-pastu, kas sākas ar Tenberga iecienītajiem iniciāļiem "TM".
Holandiešu ražotnē "Van der Valk" 2009. gadā būvēto jahtu "Titan" pārdeva par 1,2 miljoniem eiro. Tā atradās piestātnē Antālijā, Turcijā, un "Martins no Maiami" gribēja to redzēt. No sarakstes noprotams, ka notika divas jahtas apskates.
Brokera kompānija igauņu administratoram kā klientu nosaukusi Mārtiņu Tenbergu, bet līgumu pircēja vārdā parakstījis viņa "palīgs-finansists" Kukins, "Envestio" pārstāvis. Par jahtu iemaksāta drošības nauda 100 tūkstoši eiro.
"Saskaņā ar brokeru saprašanu līgums tika nosūtīts uz e-pastu, ko izmantoja Mārtiņš Tenbergs. Pēc tam Jevgēnijs Kukins atsūtīja britu kompānijai atpakaļ jau aizpildītu līgumu, kur var redzēt, ka nodoms bija pirkt šo jahtu par "Envestio" naudu," klāstīja "Envestio" administratoru pārstāvis Deniss Piskunovs.
Taču nesaprotamu iemeslu dēļ darījums pajuka. Kad jahta jau bija gatava lietošanai, pircējs uz brokera zvaniem vairs neatbildēja un pazaudēja iemaksātos 100 tūkstošus eiro.
No brokerkompānijas atbildēm izriet, ka starp pircēja pārstāvjiem bija pieminēts arī advokāts Mārtiņš Knipšis. Viņš īsā telefonsarunā ar "De facto" atbildēja, ka ar "Envestio" viņam nav bijusi "vispār nekāda darīšana", Tenbergu pazīst, bet jahtas iegādē neesot palīdzējis. "Ja arī būtu, jums, visdrīzāk, neteiktu to," noteica Knipšis.
Parādā kreditoriem 15 miljonus
Investīciju platforma "Envestio" palikusi parādā kreditoriem vairāk nekā 15 miljonus eiro. Izmeklēšana par krāpšanu notiek gan Igaunijā, gan Latvijā.
Pie mums policija par to izsakās ļoti skopi: "Turpinās aktīva izmeklēšana, tostarp tiek veiktas izmeklēšanas darbības, īstenojot starptautisku sadarbību, lai apzinātu cietušās personas un veiktu citas procesuālas darbības."
Latvijā uzlikti aresti vismaz astoņiem nekustamajiem īpašumiem, ar lietu saistītām personām.
Mārtiņa Tenberga brāļa Jāņa Tenberga bijušajai firmai "Tukuma māja", neskaitot divus zemesgabalus Jūrmalā, arestēts arī dzīvoklis Rīgā, Lāčplēša ielā, un zeme Tukumā. Tāpat arests uzlikts Jāņa Tenberga vadītajai koģenerācijas stacijai "Tukums DH" un blakus zemei.
Jānis Tenbergs jau iepriekš "De facto" izteica pārliecību, ka aizdomu ēna tiks noņemta.
Arestēta arī uzņēmumam "LVR" piederošā zeme Mārupē, Kantora ielas malā. Visbeidzot Rīgā, Kr.Barona ielā, arestēts uzņēmuma "Zelta jumts" skvērs. "Zelta jumts" īpašnieks ir Eduards Slobins, kura uzņēmumi kopumā no "Envestio" saņēma ap 3,5 miljoniem eiro.
Taču nelaime nenāk viena. Slobins nesen noķerts, nesoties ar "Ferrari" ar ātrumu 120 km/h, kur bija atļauti 50 km/h. Un šonedēļ Slobinu apsūdzēja par kukuļa došanu ceļu policistam, ko viņš pats gan noliedz.
"Envestio" administratori tagad vēlas panākt, lai arestus noņem, īpašumus varētu pārdot un vismaz daļu naudas atdot investoriem, taču Latvijas policija tam nav piekritusi.
"Pašlaik man nav skaidrs, vai Latvijas valsts mūs – bankrotējušā uzņēmuma administratorus – atzīs par cietušo šajā krimināllietā, lai varētu naudu atdot cilvēkiem, kas to bija investējuši, vai arī tā nonāks Latvijas valsts budžetā vai šauras investoru grupas rokās, kas Latvijā pieteikušies kā cietuši šajā krimināllietā," sacīja Piskunovs.
Arī par arestiem Valsts policija runāt negribēja, vien norādīja, ka no izmeklēšanas izdalīta kāda lieta par arestēto mantu un tiesai lūdz to atzīt par noziedzīgi iegūtu, konfiscēt un iegūto naudu novirzīt cietušo kompensācijām, neprecizējot, kuri cietušie tie būs.
