ĪSUMĀ:
- Pamata izglītības līmenī skolām lielas atšķirības matemātikas eksāmena rezultātos.
- Trešdaļa vidusskolēnu eksāmena optimālajā līmenī saņēma ne vairāk par 40%.
- Nākamgad cels latiņu. Ja tā būtu pacelta jau šogad, eksāmenu nebūtu nokārtojusi trešdaļa.
- Par to, kāpēc skolēni Latvijā tik slikti zina matemātiku, pārliecinošas skaidrības nav.
- Viena no problēmām – matemātikas skolotāju trūkums. Iemesli ne tikai algas, bet arī kolēģu un vecāku attieksme.
- Daļa vecāku palīdzību lūdz privātskolotājiem; nākas rēķināties ar papildu izmaksām.
- "Aizliegtā paņēmiena" matemātikas tests: kurš labāk prot rēķināt galvā – politiķi vai ielās uzrunātie iedzīvotāji?
Pamatskolās milzu atšķirības
Šogad pirmo reizi 9. klašu skolēniem bija centralizētais eksāmens matemātikā, kura nokārtošanai bija jāiegūst vismaz 10%. To kārtoja 18 067 skolēni, un vidējais vērtējums bija 50,5%, kas ir sliktāks rādītājs nekā latviešu valodā (58%) un angļu valodā (66%).
Aptuveni 5300 skolēnu matemātikas eksāmenu nokārtojuši ar vērtējumu, kas ir lielāks par 70%. Labāko skolu topa augšdaļā ir Rīgas centra ģimnāzijas:
- Rīgas Valsts 1. ģimnāzija – 93,6%,
- Rīgas Valsts 2. ģimnāzija – 91,8%,
- Rīgas Valsts 3. ģimnāzija – 89,6%.
Aptuveni 7000 skolēnu matemātikas eksāmenā ieguva vērtējumu ne vairāk par 40%, no kuriem 750 skolēnu nesasniedza pat vajadzīgos 10%.
Redzama tendence, ka slikti rādītāji ir privātās tālmācības skolās:
- Rīgas tālmācības vidusskolā vidējais vērtējums – 28,8%,
- Rīgas 1. tālmācības vidusskolā – 26%.
Interesanti, ka skolu lielumam nav skaidri izšķirošas ietekmes uz rezultātiem:
- Talsu novada Pūņu pamatskolā eksāmenu kārtoja 6 skolēni, vidējais vērtējums – 57,2%,
- Kuldīgas novada Nīkrāces pamatskolā bija 11 eksāmena kārtotāji, vidējā atzīme 17,4%.
Arī pilsētās līmenis krietni atšķirīgs, piemēram, Rīgā:
- Rīgas 85. pamatskolā vidējais vērtējums – 58,7%,
- Rīgas 15. vidusskolā – 24,6%.
Matemātikas zināšanu antirekordu starp pilsētu izglītības iestādēm uzstādījusi Jelgavas Amatu vidusskola ar 29 devītklasniekiem un vidējo rezultātu matemātikas eksāmenā 9,8%. Proti, 15 skolēni tajā izkrituši, bet 12 skolēniem rezultāts robežās no 10 līdz 20%.
Eksāmena rezultāti vidusskolā
Savukārt vidējā izglītības posmā centralizētie eksāmeni sadalīti trīs veidos:
- Augstākais līmenis, ko var izvēlēties kārtot skolēni, kas matemātiku apguvuši padziļināti, un kas dod papildu koeficientu, stājoties augstskolā. Eksāmenu kārtoja 2608 skolēni; vidējais vērtējums 59,9%.
- Optimālais līmenis, ko kārto lielākā daļa skolēnu un ko skolā apgūst divu gadu laikā, tātad var kārtot jau 11. klasē. Šogad šo līmeni matemātikā kārtoja 12 660 skolēni, vidējais vērtējums 35,1%.
- Zemākais līmenis jeb vispārīgais, kas domāts profesionālajām izglītības iestādēm, kas matemātiku apgūst mazāk stundās. Šogad to kārtoja 992 skolēni, vidējais vērtējums 35,7%.
Optimālā līmeņa eksāmenu virs 70% šogad nokārtojuši 1283 skolēni, bet zem 40% atzīmes aptuveni 8000 skolēnu jeb gandrīz divas trešdaļas, no kuriem aptuveni tūkstotis nav sasniedzis pat vajadzīgos 10%.
Ar labu ainu lepoties var vien retā skola. Labākie vidējie rādītāji:
- Cēsu valsts ģimnāzijai – 61,2%,
- Daugavpils Tehnoloģiju licejam – 64%,
- Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijai – 61,3%.
Bet acīmredzamas matemātikas problēmas ir tehnikumos:
- Rēzeknes tehnikums – 21,2%, gandrīz piektā daļa eksāmenā izkrituši,
- Kandavas lauksaimniecības tehnikums – 20,6%, un 12 cilvēki eksāmenā izkrituši,
- Smiltenes tehnikums – 19%, un 23 cilvēki eksāmenā izkrituši.
Bet problēmas ir ne tikai tehnikumos:
- Valmieras 5. vidusskola – 21,2%, eksāmenā izkrituši trīs skolēni,
- Valmieras 2. vidusskola – 19,6%, izkrituši pieci skolēni.
Nākamgad eksāmena nokārtošanai jau vajadzēs 15%, pēc tam 20%.
Ja šāda mēraukla būtu šogad, tad šo eksāmenu nebūtu nokārtojuši aptuveni 4000 skolēni jeb aptuveni katrs trešais.
Gunta Lāce, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja:
"Traģiski ir tas, ka mums parādās aizvien vairāk skolu, nevis tikai atsevišķu skolēnu, kur šie rezultāti ir ļoti, ļoti slikti. Un, manuprāt, tas jau ir noziedzīgi – ļaut bērniem iet skolā, par kuru šobrīd ir skaidrs, ka, beidzot šo skolu, tur puse nenokārtos matemātikas eksāmenu."
Kāpēc skolēni tik slikti zina matemātiku?
Par to, kāpēc skolēni Latvijā tik slikti zina matemātiku, pārliecinošas skaidrības nav. Lai arī Valsts izglītības satura centrs ir analizējis, kuri eksāmenu uzdevumi skolēniem padodas vieglāk un kuri grūtāk, visaptverošu pētījumu par problēmām matemātikā Latvijā nav.
Centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā gan allaž bijuši satraucoši:
- 2022. gads – vidēji 37,6%,
- 2021. gads – vidēji 36,3%,
- 2020. gads – vidēji 35,4%,
- 2013. gads – vidēji 37,3%.
Iespējams, pārāk sarežģīta programma, iespējams, par grūtu eksāmeni.
Piemēram, privātās vidusskolas "Patnis" matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs uzsver, ka svarīgi arī tas, cik precīzi tiek formulēti uzdevumi:
Matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs:
"Līdz šim centralizēto eksāmenu uzdevumi netiek aprobēti, jo tas ļautu izvairīties no tādām situācijām, ka uzdevuma formulējums ir rakstīts tādā veidā, ka skolēns, to izlasot, eksāmena stresā ne līdz galam saprot, ko no viņa grib. Un to, manuprāt, šīgada eksāmens ļoti stipri parādīja, ka skolēni dara kaut kādas lietas, kas ir tuvu tam, kas ir sagaidāms, bet ne gluži tas, ko uzdevums prasa."
Viņu arī satrauc sabiedrības priekšstati par matemātiku kā abstraktu un ļoti grūtu.
Matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs:
"Kad saka, ka, piemēram, optimālajā līmenī joprojām ir kaut kāds tāds pārāk nesaprotams saturs, tam es nepiekristu, jo, manuprāt, patlaban jau nu gan tas ir diezgan veiksmīgi sapakots tā, ka tu redzi pielietojamību."
Negatīvi stereotipi varot ietekmēt skolēnu motivāciju.
Matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs:
"Ap 6., 7. klasi skolēni diezgan strauji zaudē interesi par matemātiku, fiziku, vispār par STEM jomu. Un it sevišķi intereses zudums meitenēm izpaužas. Tas vecums ir diezgan kolorīts un dinamisks, kurā skolēniem vajadzētu apgūt svarīgākās pamatprasmes. Un, ja kaut kādu iemeslu dēļ tas nenotiek, nu, matemātikā ir ļoti raksturīgi tas, ka turpmākie mēģinājumi kaut ko darīt ir uzreiz sarežģītāki."
Skolotāja faktors
Līdz ar to ļoti būtisks ir pedagoga faktors tajā, kā māca, kā skaidro.
Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce:
"Ir pierādīts – ja mēs liekam uzsvaru tikai uz algoritmiem un principā mēs matemātiku mācām kā daudzu sīkumu apvienojumu, un daudzas visādas mazas, smalkas lietiņas mēģinām cilvēkiem kaut kādā veidā, piedodiet, iešpricēt, tas nenoved pie pozitīva rezultāta. Ir ļoti svarīgi, lai jau no paša sākuma mēs matemātiku mācītu kā kaut kādu tādu ideju kopumu. Ja viņš to saprot, tad tā matemātika patiesībā būvējas uz augšu ļoti, ļoti loģiski."
Pedagogu loma izcelta arī pērn domnīcas "Cert.lv" pētījumā, kurā analizēta arī "Skola2030" programma. Tajā secināts, ka mācību saturs ir konkurētspējīgs un balstās labākajā pasaules praksē, taču jautājums ir par to, kā šī programma tiek īstenota. Arī skolotāji kopumā ar jauno virzienu esot apmierināti, vienlaikus norādot uz to, ka trūkst materiālu, kurus bieži vien viņiem pašiem nākas ražot, trūkst mācību grāmatu utt. Un otra – daudz nopietnāka lieta – ir skolotāju trūkums.
Tas redzams arī izglītības jomas sludinājumu portālā "Esiskolotajs.lv". Pašlaik, kad mācību gads jau rit pilnā sparā, matemātikas skolotāju trūka 19 vietās.
Rīgas Hanzas vidusskolas mācību pārzine Elita Līce:
"Sludinājumu ieliku šī gada martā, kad skolotāja pēc dekrēta aizgāja uz citu darbu strādāt. No marta mēneša man nebija pilnīgi neviena zvana un piedāvājuma, nebija, ar ko tikties, jo neviens nenāca uz skolu strādāt. Un tad paveicās šogad augustā dabūt skolotāju, bet arī tikai uz laiku, kamēr es atradīšu vēl kādu citu, kas varētu viņas vietā strādāt."
Skolai izdevies atrast studenti, kura veiksmīgi māca matemātiku. Citi studējošie tiekot izķerti jau pirmajā kursā. Turklāt tas neesot tikai naudas jautājums.
Rīgas Hanzas vidusskolas mācību pārzine Elita Līce:
"Negrib nākt strādāt uz skolu, jo darbs nav tikai ar skolēniem. Tas ir darbs arī ar skolēnu vecākiem, kuriem ir ļoti, nu, teiksim, ekspektācijas tādas ļoti augstas."
Matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs:
"Esmu strādājis piecās skolās 15 gadu laikā, un
tas, ko es vēroju par saviem kolēģiem un bijušajiem kolēģiem, ka viņi ļoti bieži aiziet prom mobinga dēļ, nevis algas dēļ.
Un tas mobings nāk gan no skolēna puses, gan no vecāku puses, gan arī reizēm no skolas administrācijas puses."
Bet ja nu izdodas atrast pedagogu, tad dažkārt neizpaliek jautājumi par viņa prasmēm.
Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce:
"Savā skolā trīs reizes esmu saskārusies ar skolotāju, par kuru es saprotu, (..) ka viņš pats neprot pamatskolas matemātiku. Man visos gadījumos ir izdevies šo situāciju atrisināt."
Privātskolotāju bums
Ne mazums vecāku risinājumu bērnu grūtībām ar matemātiku rod privātskolotājos.
Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce:
"Manuprāt, vairumā gadījumu privātskolotāju vecāki meklē, lai nomierinātu sevi. Proti, lai iedotu sev tādu drošības sajūtu: tagad es tiešām esmu izdarījis visu."
Privātās vidusskolas "Patnis" matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs:
"Es domāju, ka tas patiešām ir bums."
Nebūt ne maza aktivitāte redzama privātstundu un privātskolotāju grupā sociālajā tīklā "Facebook".
Ja daudziem vajag privātskolotājus, tad aug cenas par privātstundām. Šobrīd cena par vienu stundu ir aptuveni 20 eiro, citiem pat 30 eiro. Ja ar bērnu nākas strādāt divas reizes nedēļā, tad mēnesī summa sanāk 240 eiro.
Dažkārt matemātikas skolotāji nolemj, ka būt par privātskolotāju ir izdevīgāk, nekā strādāt skolā. Piemēram, Emīls Veide bija skolotājs skolā, bet tagad darbojas kā privātskolotājs matemātikā.
Privātskolotājs Emīls Veide:
"Esot kā privātskolotājs un ar visu nodokļu maksāšanu, es varu nopelnīt divreiz vairāk, nekā strādājot skolā. Turklāt es jūtos psiholoģiski daudz labāk. Man nav visas tādas klasē situācijas kā jau jauniešu starpā, attiecības, viss, kas tur tiek risināts."
Šobrīd viņam ir aptuveni 40 skolēnu. Darbs sākas tad, kad beidzas skola, līdz pat plkst.21–22.
Kādi ir privātskolotāja secinājumi par klientiem?
Privātskolotājs Emīls Veide:
"Ir dažādas kategorijas. Viens ir skolēni, kas grib gatavoties eksāmenam. Tad ir, kas grib gatavoties iestājpārbaudījumiem uz ģimnāzijām vai kādām citām skolām, vai augstskolām, kur ir noteikts līmenis jāsasniedz, lai tiktu iekšā. Tad ir daļa skolēnu, kuri nāk katru nedēļu, reizi nedēļā, mācās visa gada garumā, vienkārši to pašu tēmu, kas ir skolā, bet paralēli, tā, ka var uzdot jautājumus par nesaprasto, jo bieži klasē negribas atklāt, ka šo vispār nesaprotu."
Un brīnumu viņa praksē netrūkst.
Privātskolotājs Emīls Veide:
"Piemēram, ja 11. klasē skolēns vispār nav nekad sapratis, kā reizināt dažādu zīmju skaitļus, ko mācās sestajā klasē, tad mēs sākam no tās vietas, jo bez reizināšanas nevar aprēķināt diskriminantu, atrisināt kvadrātvienādojumu un visu citu ko pēc tam. Tā kā individuāla pieeja un iespēja iedziļināties ir tas, ko var privātstundās. Un es domāju, tāpēc arī ir tas lielais pieprasījums."
Ja privātskolotāji kļūst par normu, tad kā objektīvi vērtēt skolas devumu? Varbūt labākie skolu rādītāji panākti ar privātstundu efektu? Tad var arī apšaubīt, vai pamatizglītība Latvijā ir bez maksas.
Privātās vidusskolas "Patnis" matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs:
"Nereti ir gadījumi, kad skolēni, piemēram, stundās strādā diezgan pavirši ar domu, ka man ir privātskolotājs, līdz ar to es to izdarīšu pēc tam. Un tā ir diezgan bīstama tomēr pieeja."
To, ka Latvijas skolās matemātika ir vājais posms, atzina izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
