ĪSUMĀ:
- Donoru skaits sarūk, un arvien retāk klāt nāk jaunie – pirmreizējie donori.
- Tikmēr slimnīcās jau aptuveni pusotru gadu aug pieprasījums pēc asins komponentiem.
- Šobrīd situācija ir kritiskāka Latgalē, taču sarežģījumi var skart arī citus reģionus.
- Arī pieprasījums pēc kādas konkrētas asinsgrupas mainās teju ik brīdi.
- VADC šī gada 9 mēnešos sagatavoja 7000 asins devu, un tikai 6% bija no pirmreizējiem donoriem.
- Iedzīvotāji aicināti nekavējoties aktīvāk ziedot asinis.
Valsts asinsdonoru centrā (VADC) novērots, ka donoru skaits sarūk un arvien retāk klāt nāk jaunie – pirmreizējie donori. Lai situācija uzlabotos, steidzami nepieciešamas jaunas asins devu rezerves.
Slimnīcās visā Latvijā jau aptuveni pusotru gadu aug pieprasījums pēc asins komponentiem, jo īpaši šāda tendence novērota pēdējo mēnešu laikā.
"Tām asinīm ir dzīvības cena. Dzīvības jautājums. Joprojām, neskatoties ne uz ko, mākslīgo asiņu nav. Rēzekne kā tāda sevi ar donoriem neapgādā. Ja mēnesī Rēzeknes slimnīcai izlieto no 200 līdz 270 asins devām, tad uz vietas atnāk 130–160 donori," stāstīja Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāles vadītāja Ināra Čerņavska.
Daugavpils slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Ilona Skrinda atzina, ka "mums arī ir jau rekordu mēneši, kad ir ļoti strauji cēlies šis pieprasījums. Ja vidēji Daugavpils reģionālās slimnīcas asins kabinets izsniedz ap 250–280 eritrocītu masām, tad šogad ir pat bijis, ka izsniedz 320 un vairāk".
Šobrīd situācija ir kritiskāka Latgalē, taču jebkurā brīdī sarežģījumi var skart arī citus reģionus – uzsvēra nozares speciālisti.
Arī pieprasījums pēc kādas konkrētas asinsgrupas mainās teju ik brīdi. Sabiedrība noveco, tāpat donoru trūkst un asins pieprasījums aug arī citu iemeslu dēļ.
"Viss saistīts ar Covid-19 laiku, kad acīmredzot pacientiem nav bijusi pieejama medicīna, un līdz ar to ir sēdēts mājās. Tie pacienti nāk, kā mēs sakām, ar ielaistām diagnozēm jau, tad tie stāvokļi ir ļoti izteikti ar zemiem hemoglobīna rādītājiem, ar sarežģītām operācijām," skaidroja Ilona Skrinda.
SIA "Rēzeknes slimnīca" Veselības aprūpes vadītāja Inese Driķe norādīja, ka "visbiežāk asinis tiek izmantotas dažāda veida asiņošanas gadījumos, kuņģa, zarnu trakta asiņošanas, dzemdības, ja ir dažādas politraumas, avārijas".
Nodrošināt augošo pieprasījumu arī ir arvien grūtāk. Valsts asinsdonoru centrs šī gada pirmajos deviņos mēnešos sagatavoja 7000 asins devu, un tikai aptuveni 6% to bija no pirmreizējiem donoriem.
"Pirmreizējie, tie, kas pirmo reizi ir atnākuši, bija tikai 400. Tas vēl arī pateicoties varbūt mūsu robežsargiem, Valsts robežsardzes koledžai, kur mēs braucam, un arī Alūksnes pulkam, tur nāk jauni karavīri un tad arī jauni donori," stāstīja Ināra Čerņavska.
Tieši ik dienu dodoties izbraukumos, organizējot akcijas un personīgi uzrunājot jau regulārus donorus, līdz šim vēl ir izdevies nodrošināt slimnīcām nepieciešamos asins komponentus.
Tomēr, ja eritrocītu masas, kam termiņš ir 35 dienas, dažkārt bija rezervē vēl ap 30. dienu, šobrīd tās izmanto teju uzreiz.
"No rokas mutē, uzreiz. Līdz ar to tās rezerves varbūt nākamajai nedēļai nav. Ja kaut kā tiešām ļoti trūkst, tad jau mūsu meitenes, māsiņas sēstas pie telefona un zvana, zvana, zvana, aicinām," stāstīja Ilona Skrinda.
Lai turpmāk asins komponentu pieejamība kādai no medicīnas iestādēm nebūtu jāierobežo, iedzīvotāji aicināti nekavējoties aktīvāk ziedot asinis deviņās asins sagatavošanas nodaļās un Valsts asinsdonoru centra filiālēs visā Latvijā.
