Pirmā publiskā apspriede klātienē un "Zoom" platformā pagājušonedēļ notika Balvos un bija veltīta šai apkaimei unikālajam dabas objektam – Stompaku purvam. Tieši tam šobrīd Daugavpils Universitātes speciālisti, piesaistot dažādu jomu ekspertus, izstrādā dabas aizsardzības plānu, stāstīja universitātes pārstāvis Mihails Balalaikins.
"Stompaku purvi ir tāda interesanta teritorija, Latvijā tā ir zināma kā nepārveidotu purvu teritorija, tie ir samērā labi saglabājušies. Un otrs moments ir partizānu mītnes. 2022. gadā Stompakos tika atjaunota baznīca, tur ir arī diezgan gara dabas taka," stāstīja Balalaikins.
Stompaku purvos ir viss – gan daba, gan vēsture, gan kultūrvide, un ir svarīgi izprast, kā šo vietu gan saglabāt, gan arī attīstīt, respektīvi, kā rast šo balansu starp dabu un cilvēku.
"Dabas aizsardzības plānā mēs arī izskatīsimies, kā tas viss ietekmē pašus purva biotopus, un domāsim, vai kas ir jāmaina, vai kaut kas jāuzlabo. Galvenā doma, lai visiem būtu labi, gan dabas vērtības saglabātos, gan ari cilvēki saņemtu šos ekosistēmu pakalpojumus, kas tam nepieciešami," dabas aizsardzības plāna nozīmi skaidroja Balalaikins.
"Natura 2000" tīklā Latvijā kopumā ir iekļautas vairāk nekā 300 teritorijas – dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas parki, dabas liegumi, kā šajā gadījumā – Stompaku parks.
Daugavpils Universitāte šobrīd izstrādā vairākus dabas aizsardzības plānus dažādās Latvijas vietās, stāstīja universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadītājs Uldis Valainis.
"Tas ir Klaucānu un Priekulānu ezers, Stompaku purvs un Cirīša ezers, kuriem izstrādājam dabas aizsardzības plānus. Tas ir nozīmīgi arī no teritorijas attīstības viedokļa, jo faktiski bez dabas aizsardzības plāniem nav iespējams pašvaldībai piesaistīt arī kādas investīcijas, kamēr nav sakārtots šis dokumentācijas jautājums. Visi šie trīs projekti tiek realizēti sadarbībā ar pašvaldībām, kuras arī līdzfinansē šo projektu aktivitātes," teica Valainis.
Šo plānu izstrādē līdz ar ekspertiem tiek aicināti arī iedzīvotāji, kuri tur dzīvo, veic kādas saimnieciskās darbības un kaļ jaunas attīstības idejas. Šī ir iespēja izstrādāt šo darbību vīziju, turklāt bez pašu finansiālajiem ieguldījumiem, skaidroja Valainis.
"Šīs informatīvās sanāksmes tiek rīkotas ar mērķi, lai pašvaldības, institūcijas un vietējie iedzīvotāji varētu izteikt savu viedokli, arī par problēmām un saimniecisko darbību, kāda tur plānojas. Tie ir arī uzņēmēji, kas vēlas tur attīstīt savu uzņēmējdarbību, tad mēs, izstrādājot šo dabas aizsardzības plānu, šīs ieceres ņemam vērā," klāstīja universitātes pārstāvis.
Primāri ir rast kompromisu, nenodarot pāri dabai, plāna nozīmi akcentēja Balalaikins.
"Aizsargājamās teritorijas sniedz iespējas cilvēkiem atrasties dabā, kas ir saglabājusies, kas ir mazāk pārveidota, tīrāka.
Daudzas dabas atpūtas, rekreācijas iespējas un uzņēmumi atrodas šajās vietās. Un te ir svarīgākais, lai šī slodze nebūtu pārmērīgi liela un lai būtu saglabātas šīs dabas vērtības.
Šis ir tas kompromiss, kas jārod starp dabu, cilvēku un droši vien valsti un pašvaldību."
Līdz 1.novembrim iedzīvotāji var aktīvi iesaistīties un savus priekšlikumus izteikt par Stompaku purvu dabas aizsardzības plānu. Novembra vidū pirmās aktivitātes notiks arī Preiļu novadā, kad sāksies darbs pie Cirīša ezera dabas aizsardzības plāna izstrādes.
