Dienvidkurzemes novada Aizvīķu pagastā esošie trīs pilskalni uz pārējo Latvijā esošo fona izceļas ar to, ka izvietoti precīzā trijstūra formā un visi atrodas nepilna kilometra attālumā cits no cita. Patiesībā pilskalns vārda tiešā nozīmē ir tikai viens no tiem – Diždāmas, savukārt Aizvīķu pilskalns senatnē pildījis kulta vietas, bet Straujenieku – elku kalna funkcijas. Dziļāku šo triju kalnu sākotnējo funkciju izpēti, vismaz tuvākajā laikā, nav paredzēts veikt.
Vēsturnieks Andris Tomašūns norādīja: "Diez vai viņa arī būs tuvākajā laikā vai arī to vajag, jo jebkura rakšana, pat ja to dara arheologs, vēsturnieks ar saviem palīgiem, tomēr posta. Tā informācija, ko mēs iegūstam, protams, tiek fiksēta, zinātniski aprakstīta, bet pašu pilskalnu posta."
2000. gadā vietējie iedzīvotāji nodibinājuši biedrību "Aizvīķu parks" nolūkā turpināt kopt vietējo parku. Šogad biedrība gājusi vēl tālāk un sākusi rūpēties par visiem trijiem tuvumā esošajiem pilskalniem. Tai skaitā pirmdien tika atklātas akmenī kaltas to piemiņas zīmes.
Biedrības "Aizvīķu parks" vadītājs Henrijs Ķeružis sacīja: "Visa pasaule tagad skatās vēsturē, mums ir ļoti liela vēstures stunda. Nevis tikai novadam vai reģionam, bet tas ir vienkārši unikāli, ka pasaule, es domāju – 80%, pēta dziļo vēsturi – kur ir bijusi kāda tauta, kur ir bijušas šīs tautas robežas, kur ir šīs tautas kultūra un kā viņa turpinās, un kā viņu turpināt."
Savu iespēju robežās kultūrvēsturisko pieminekļu sakopšanu solās atbalstīt arī vietējā pašvaldība. Kopumā šādiem nolūkiem novada budžetā ik gadu paredzēti aptuveni 10 000 eiro. Jaunatklāto pilskalnu skaits gadu no gada palielinās – Latvijā kopumā to ir aptuveni 1000.
Vēsturnieks Tomašūns atzīmēja: "Katru gadu tiek atklāti līdz šim nezināmi jeb nefiksēti objekti, kurus vēsturnieki un arheologi pēc tam atzīst par pieminekļiem. Tā ka tas darbs notiek."
Vēsturnieks arī atklāja, ka Latvijā sāktā ideja par pilskalnu informācijas apkopošanu kļuvusi populāra arī ārpus Latvijas robežām un pilskalnu mājaslapu apmeklē daudzās pasaules valstīs.
