Kā ik gadus, vismaz pēdējo 10 gadu griezumā, rudens laiks saimniecībā "Eži" Krāslavas novada Konstantinovas pagastā ir darbietilpīgs. Kā stāsta saimnieks Pāvels Kavuns, notiek ražas vākšana, produkcijas sagatavošana glabāšanai, pārstrāde un realizācija.
"Laiks tagad ražīgs, ražas vākšana, šķirošana, tagad arī programma "Skolas auglis" iesācies," stāsta Kavuns.
Tiesa, šis jau ir otrais pēc kārtas gads, kad raža saimniecībā ir sliktāka, un to ietekmējuši tieši dabas apstākļi.
"Pavasarī salnas, tad sausums, un ar ražu ir švakāk, nav tik laba, kā gribējās. Jau otro gadu nav ražas, pērn kaut kādas subsīdijas deva, bet šogad nekā, bet kaut kā izdzīvot vajag," skaidro saimnieks.
Zemkopības ministrija īpašu palīdzību kompensāciju formā nesola, būs iespēja saņemt ALTUM kredītu atbalstu ar pazemināto likmi. Taču saimniecībai jādzīvo jau šodien, tāpēc bez atbalsta programmām un aizņēmumiem tiek meklēti citi risinājumi. Viens ir programma "Skolas auglis".
"Katram bērnam ir 100 gramu porcija "Skolas auglī" trīs reizes nedēļā. Agrāk pietika ar Krāslavas novadu, lai realizētu savus augļus. Skolu bija daudz un bērnu bija daudz. Tagad Krāslavas novadā palikušas vien kādas trīs skolas. "Skolas auglī" aizvedam nedēļā kādas 2 tonnas un kādu tonnu vēl notirgojam," stāsta Kavuns.
Tāpēc produkcijas dažādošana, kā stāsta "Eži" saimnieks, ir šobrīd saimniecības prioritāte, un tas šobrīd sulu veidā, meklējot savu nišu tirgū un uzsvaru liekot uz dabīgi audzēto.
"Skolās esam kaut kur vinnējuši iepirkumus, vedam uz Rēzekni, jau piecus gadus laba sadarbība tur ir izveidojusies, jo grib, lai bērni dzertu dabīgo, ne koncentrātu sulu. Kādreiz bija mūs izkonkurējuši tā saucamie asfalta tirgoņi, kuri paši neko neaudzē. Tagad atkal esam atguvuši iepirkumu," uzsver saimnieks.
Nākotnes perspektīvas ir Eiropas fondu atbalsta koncepcijā. Tāda ir, un arī šai saimniecībai Krāslavas novadā, pēc "Ežu" apmeklējuma skaidro Latvijas Lauku konsultāciju izglītības centrā.
"Var redzēt, ka te ir daudz siltumnīcu un saimniecība spēj sadzīvot ar daudzajiem riskiem. Un tagad ir projekti, kur ir loģistika, pārstrāde, glabāšana, kooperācija. Tur ir lielas naudas paredzētas, lai ēdinātu mūsu skolniekus, bērnudārzus, slimnīcas. Tas ir virziens mazajām saimniecībām, kas audzē tieši augļus, dārzeņus, nevis graudus," pauž valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Lauksaimniekiem, tostarp augļu ražotājiem, būs pieejama atbalsta programma kooperācijai, tā sola Zemkopības ministrijā.
"Ieguldīt naudu tieši augļu, citu dārzeņu un produktu glabātuvēs un pārstrādē, piemēram, mazgāšanā, griešanā, gatavošanā, lai tos piegādātu vietējos iepirkumos. Tās ir īsās pārtikas ķēdes. Lai vietēji zemnieki, esot kopā, var apgādāt mūsu pašu vietējās iestādes. Šī programma jau nākamgad vērsies vaļā, tur kopā ir paredzēti 16 miljoni eiro. Tas tikai uzlabos mūsu vietējo ražotāju konkurētspēju," atzīst ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).
Jaunā atbalsta programma, kā sola ministrijā, būs pieejama ar nākamo gadu.
